Pirms bēbīša
Te es, pagājušogad ap šo pašu laiku. Iedomājos par šo bildi, kas tapa mūsu pirmā kopīgā mēneša atzīmēšanas dienā, jo arī vakar Rihards mums ar Martiņu atnesa baltās rozītes. ''Nopirku visas, kas bija veikalā,'' viņš sacīja. Rozītes par to, ka veiksmīgi izturējām pirmās lielās bērnu potes. Pie daktera ar asariņām raudājām mēs abas. Sirds lūzt skatīties kā bērniņam sāp. Tur pat 7 gadus ilgā ''medicīnas domāšana'' un arguments, ka ''tā vajag'' nepalīdz. Bēbītis un bēbītis, bet šoreiz par visu hronoloģiskā secībā un Rihardam paldies! :*
Pirmkārt jau atradu šīs mūžsenās pagājušā gada telefona bildes. Laiks, kad netraucēti varējām paēst arī ārpus mājas! :D Patiesībā laiks, kad ar Rihardu varējām paēst kopā vienlaicīgi - abi reizē, nevis pa kārtai, turot bēbīti.
Pirms gada ''modē'' bija bildēt ēdienus. Līdz kāds pateica, ka tas nav forši un pēkšņi tas vairs nebija modē! :D Interesanti kā lietas mainās gada laikā.
Savukārt šī man ir bezgala mīļa bilde. Biju slimiņa un paliku pie Riharda pa nakti. No rīta mani sagaidīja silta tēja ar ingveru un no skapja tālākā gala ''izrakāta'' cepuma sirsniņa! :)) Mīļi!
Septembra kēksiņi, kurus nesu uz terapijas nodaļu kā atvadu cienastu. Nodaļas vadītājs teica, ka ļoti gaidot, kad es atgriezīšos, savukārt kēksiņu bļoda vel joprojām nav pie manis. :)) #gads_apkārt
Pietuvojoties 'svaigākām' telefona bildēm, pāris dienas pirms mūsu kāzām,ar Martulīti puncī klausījāmies, kā Tētis lasa lekciju mūsu draugu smukajā dizaina uzņēmumā Graftik par iOS mobilo aplikāciju veidošanu. Ja nu vēlies smuku mājas lapu, mobilo aplikāciju vai grafisko dizainu tā, lai skaisti, zini ko iesaku es! :)
Kā reiz šobrīd Rihards viņiem veido vienu mobilo aplikāciju. Arī pati īsti nevaru nosēdēt mierā - rakstu grāmatu un esmu iesaistījusies šādos tādos sociālos veselības projektiņos. Kad vakarā pēc garās dienas ar Martiņu gribu pastrādāt, dodu mazulīti Rihardam slingā uz punča. Vienu dienu viņš smējās, ka izstrādātāja vietā būs jānorāda ''Tētis&Bēbītis''. Programmētāju joki un tā. :)
Atradu arī bildi ar Riharda taisītajām pirmskāzu brokastiņām. Vispār esam sākuši no rītiem ēst kārtīgas brokastis, ko senāk nekādi nedarījām. Sajūta fantastiska un tik tiešām liek pamosties! :)
Bet te muzeju nakts no Jēzus baznīcas skaistā koka torņa jumta.
Reize, kad Lucavsalā burtiski pārēdāmies saldumus! :D Tomēr pagulēt pie varžu dīķa, bija ārkārtīgi labi.
Bija arī laiks, kad nesteidzīgi varēja staigāt pa veikaliem! :D Atceros, ka toreiz likās 'nu cik var! tāda bezdarbība, kaut nu ātrāk Martiņa piedzimtu!' Smieklīgi, ne?
Arī pirmsdzemdību nodarbības pie Klaudijas Hēlas, kad Rihards masēja muguriņu, likās kā SPA procedūra. :D
Vasaras sākumā dzērām zaļos kokteiļus. Pirms dažām nedēļām ar mokām atradu tirdziņā spinātus. Kas ir noticis ar zaļumiem? Vismaz manā rajonā.
Mans mīļākais saldēto jogurtu formāts. (Tieši tagad dīcu Rihardam, ka jābrauc pakaļ!)
Tāpat nereti pa dienu (kamēr citiem dežūra) pie manis tika atvests Riharda sunītis Brūciņa.
Vienu svētdienu no baznīcas atgriezos mājās ar Mikiņa dāvinātām maijpuķītēm, bet no ''peldēšanās'' jūrā ar beciņām.
Ar lielo punci un mazo Martulīti iekšā vel paspējām pārcelties uz jauno dzīves vietu. Šoreiz Daugavas kreisajā krastā. Smukā Laumas dāvinātā sālsmaizes puķe gan diemžēl neizturēju mūsu 3 nedēļu ilgo Pāvilostas prombūtni.
Riharda sveiciens man sakarā ar vasaras iestāšanos. Rudzu puķes - vienas no manām mīļākajām puķēm.
Tomēr jauki, ka pateicības medicīnas jomā Latvijā vel nav izmirušas. :) Šis 'paldies' bija īpaši garšīgs.
Vasaras sākumā ļoti bieži pa brīvdienām viesojāmies pie manas Omītes. Galvenokārt jau tādēļ, ka viņai ir DĀRZS! :) Dārzs, kur var caurām dienām gulēt, lasīt žurnālus, smaržot puķukus un satikt kaķi Dūkuli.
Bijām arī uz jūru. Vietējo jūru.
Dažas dienas pirms Martiņa nāca pasaulē atzīmējām vasaras iestāšanos. Visu dienu bijām kārtīgi strādājuši un vakarā Rihards mani veda ar mašīnu ''kur acis rāda'' - šoreiz pie dabas ar šī gada pirmo arbūzu, pašlasītām Jāņu zālēm un pēc Omītes receptes ceptu rabarberu rausi. Ļoti patīk šie iepriekš neplānotie braucieni. Parasti tie izvēršas notikumu un lielisku atmiņu pilni.
Bijām salasījuši Jāņu zāles arī Riharda Mammai. Lai padarītu viņas darba dežūru notikumiem bagātāku, aizvedām puķukus uz slimnīcu. Pieņemu, ka pirmā domā mūs redzot bija ''Nu? Dzemdības?'' :)) Atceros, ka mājās braucām vaļējiem mašīnas logiem, skaļi klausījāmies mūziku, dalījāmies stāstos par bērnību un daudz smējāmies. Teicu Rihardam, ka jūtos ārkārtīgi laimīga.
Nākošajā dienā devāmies uz Kalnciema kvartāla Līgo tirdziņu.
Ēdām rabarberu mājas saldējumu un nopirkām Martiņai glezniņu ar zaķīti.
Dienu pirms līgo bijām arī pašlasīt zemenes.
Bet Jāņu dienas rītu sagaidījām līgojot Stradiņa slimnīcas dzemdību nodaļā! :)) Šīs bildītes tapušas mājās 23. jūnija vakarā pirms braukšanas uz slimnīcu, tieši 5 stundas pirms dzemdībām. Sāpītes ik pa 15 minūtēm, bet smaids līdz ausīm! :)