“Daži uzskatīja, ka šī grāmata ir jāaizliedz, īpaši jau skolā, citi apgalvoja, ka tā būtu jālasa tieši skolā.”
“Kādi spēki tiek palaisti brīvībā, ja nonākam pie secinājuma, ka pasaulē nepastāv morālas vērtības? Kas tad beigās atliek? Un kas ir cilvēks, ja beigās nav nekā svēta?” (Citēts no grāmatas aizmugurējā vāka)
Pjērs Antons izstājās no skolas, uzkāpa plūmes kokā, spļaudījās kauliņiem, zobgalībām un izkliedza saviem klasesbiedriem nopakaļus, ka nekam nav jēgas! Agnese, Sofije, Gerda, Frederiks, Huseins, Jans-Johans, Rike-Ursula, Kajs. Daži domā, ka no viņiem dienās kaut kas iznāks, cer. Viņi grib pierādīt, ka jēga ir tajā, kas katram nozīmīgs. Uzceļ jēgas kaudzi, kurā krājas trofejas - tas, no kā katram visgrūtāk šķirties. Un tad...
Vispirms. No pirmajām lappusēm īsti nesapratu, kāpēc šis darbs būtu jāaizliedz, kāpēc tas izsaucis tādu reakciju. Taču tekstu lasīt bija viegli, nekas nekur neķērās, lappuses pašas pāršķīrās. Un tad... Pakāpeniski manī izraisījās emocijas - pretnostāja. Ka tā, kā tas aprakstīts, tomēr nedrīkst. Ka tā nav nekāda jēgas meklēšana. Tā pat nav pati jēga. Drīzāk vienam otra spīdzināšana. Turklāt, nenoticēju tam, ka daudzi 7.klases skolnieki var vienkārši gūzmu laika vadīt kaut kur prom no mājām un skolas. Protams, dažs no viņiem varētu, dzīves apstākļi ir dažādi. Bet, vai tiešām, visi kā viens? Man gribējās savādāku grāmatas pēcsajūtu. Visbeidzot, kā pēc pamošanās no murgaina sapņa, - ir labi, ka tas nenotiek šobrīd pašas reālajā dzīvē. Protams, kaut kur var vilkt paralēles ar cilvēku psiholoģisko attieksmi vienam pret otru... Tādā ziņā grāmatu varētu ieteikt izlasīt, lai uzskatāmāk redzētu visatļautības sekas.
Lūk, vēl pāris atskatu atradumi:
http://satori.lv/raksts/10750/Plumes_koks_zarcins_un_jega
https://sibillasgramatas.wordpress.com/2015/11/26/janne-tellere-nekas/