chuuootokkai ichiban @chuuootokkai - Tumblr Blog

Cik vienkārši ir Aizbraukt, Tā savākt visu, Iekāpt Un prom tālumā. Cik grūti ir Iesākt braucienu, Kad elektromotoram Jāsakopo visi spēki, Lai izkustinātu Šaubu tonnas No vietas Un ievirzītu tās Pareizā virzienā. (at Klampenborg Station)

Uzsprāga. Emociju viesulis Savērpa kopā smiltis Un salūta izgaizmotās debesis, Savelkot tās vienā veselumā, Neļaujot izšķirt Galu un sākumu. Plosījās Ar krāsām un gaismām, Kulminācija Un piepeši viss, Izrāde beigusies Un jādzīvo tālāk. (at Baltic Beach Hotel & SPA)

Tur, Kur ielas šauras, Ēkas mazas, Ļaudis priecīgāki. (at Helsingør, Denmark)

Un aizbrauca. Pa bezgalīgi taisnām sliedēm, Dažus metrus virs ielas Aizbrauca, Nē, aizlidoja Sniegbalts metro vilciens. Klusi dūcot Tas uzņēma ātrumu, Līdz aizlidoja Pavisam prom, Gar visām modernajām ēkām, Tirdzniecības centriem, Velosipēdu bariem, Līdz izgaisa. Diez vai pat vairs Nākamajā stacijā Pagūšu to noķert. Kopenhāgenas metro Darbojas bez vadītāja, Mūsu asarām Programmatūra netic. (at Field's)

Starp lietusgāzēm Mežs ievelk gaisu Un izelpo Garaiņus. (at Rīgas Rīnūžu vidusskola)

Pasaku pilīs, Augstos torņos Mēs slēpsimies, Paši sevi Ieslodzīsim, Jo realitāte Ir nepanesama. (at Frederiksberg Slot, Hillerød)

Es zinu, ka Tavs prāts Darbojas citādi, Es zinu, ka Tev katra diena Ir kā nebeidzams darbs Noturēt visu kopā Un nesadalīties pa sastāvdaļām, Es redzu, cik daudz darba Tu ieguldi, Lai izdzīvotu kaut vēl vienu dienu, Es jūtu, cik ļoti reizēm Tu vēlies Vienkārši pārtraukt eksistēt, Lai šis mūžīgais loks beigtos. Un tāpēc es esmu pateicīgs Par katru dienu, Kuru nodzīvoji, Katru vakaru, Kurā devies pie miera, Katru rītu, Kurā pamodies. Vilcieni brauc pēc saraksta, Tu vari izvēlēties Ātrāko, Ērtāko, Vari pārsēsties, Bet cilvēkus Tu mīli Nevis par to, Cik ērti ar viņiem, Cik viegli, Cik naudas viņiem, Kā izskatās, Bet par to, Ka viņi ir. Arī tad, Ja dzīve nolēma, Ka viņiem kaut kas Darbosies citādi Kā vairumam. Kad vilciens salūzt, To salabo, Kad cilvēks salūzt, Viņu neizmet, Citādi jāizmet būtu Mūs visus. (at Rungsted Kyst Station)

Zied koki, Zied krūmi, Zied puķes, Bet kad ziedēs Dvēsele? (at JYSK LV)

Man nāk miegs. Es nespēju noturēt Uzmanību Ne no rīta, Ne pa dienu, Ne vakarā, Nemaz nerunājot par nakti. Es aizmiegu sarunas laikā, Es aizmiegu 5min braucienā, Kad jāpabrauc vien divas pieturas, Es aizmiegu dārzā, Es aizmiegu pļavā, Es aizmiegu mašīnā, Es aizmiegu kafejnīcā, Es aizmiegu lasot, Es aizmiegu ēdot, Es aizmiegu skatoties, Es aizmiegu mācoties, Es aizmiegu 11.autobusā, Kaut pusceļā uz otro jāpārkāpj. Un te nu es beidzot pamodos, Saulainā pļavā Starp Jaunciemu un Sužiem, Kur Saule spēlējas Priežu zaros. Pērnajos un jaunajos Zāles stiebros, Sarkano vaboļu spārnos, Viendienīšu pulcēšanās priekā, Niedru šalkšanā, Autobusu rūkšanā Un stiklos, Maigi pieskaroties Iekšā sēdošajiem braucējiem, Sapinoties to matos Un ievilkt plaušās Svaigo Ķīšezera gaisu Aicinot. (at Suzi, Latvia)

Negaisi nāk, Negaisi iet, Mēs ķeram īsos Miera brīžus Starp tiem, 39.autobusus, Gar nu jau slēgto Tirgu Braucošos. Netveramie mirkļi Ir Un te pēkšņi pazūd Uz visiem laikiem. Es varu noķert 39to, Bet mirkļus šos Vairs nekad. (at Āgenskalns, Latvia)

Melnās, Tumši melnās debesis Nolūkojas pār Dreiliņu ēkām, Cenšoties aprīt tās Savā tumsā. Milzīgs, sniegbalts, Apaļš Mēness Iestrēdzis tajās, Viltīgi apspīdēdams Lielo pļavu Starp Purvciemu un Dreiliņiem Valpurģu nakts Ļaunu vēstošajā klusumā. Apaļš Mēness Nejauki nolūkojas, Tālumā savelkot Pelēku mākoņu joslas, Pavēlot tām sākt Zibeņu neprātu. Jūti, Zāle pļavā teju elektrizējas. Tūlīt spers. (at Dreiliņi, Latvia)

Mēs satiekamies retāk Kā 9.tramvajs Atrod mani, Bet es zinu, Ka 9.tramvajs Ir pats labākais draugs. —————————— Es skrienu Kā pats tramvajs, Apstājoties vien uz īsiem, Bet neiedomājami spilgtiem Brīžiem Pieturās starp galapunktiem. (at RD Electronics)

Tu nopēti visus Garāmbraucošos autobusus, Gluži kā es. Tu nopētīji arī Manu. Tu stāvēji pieturā, Šķita, Ka mēs vēl tikai vakar Braucām otrajā kopā, Kaut tik daudz laika Pagājis. Es atpazinu tevi Sekundes acumirklī, Tas, Kā Tu nopētīji Maršruta numuru, Autobusu, Uzreiz nodod. Tu sāki iet, Laikam izlēmi, Ka Tava pietura Ir nākamā, Kamēr mans autobuss Uzsāka gaitu, Klusi rūkdams ieskrējās Un pabrauca Tev garām. Uz sekundes simtdaļu šķita, Ka ieskatījies man acīs Caur autobusa logu, Vienu acumirklīgu, Neizdzēšamu simtdaļu. Vai pasmaidīji? Sekundes simtdaļa galā, Autobuss dodas tālajā ceļā Uz Vecmīlgrāvi, Tu uz savu mērķi, Es braucu tālāk, Ābolu grauzdams Un sekundes simtdaļu atcerēdamies. Mēs nekad vairs nebūsim Svešinieki, Pat ja mūs šķir Vecmīlgrāvja autobusa stikls, Noturot drošā attālumā Vienu No Otra. (at ArcadA Vecmīlgrāvis)

Iededz laternas uz ielām, Saule kad gulēt dodas Un tumši mākoņi No Bolderājas pāri nāk. Iededz laternas uz ielām, Aptiekas burti kad sarkani kvēlo Un strādnieki iet uz termināli Konteinerus naktī pārkraut. Iededz laternas uz ielām, Sirdī tumsa kad zogas Un pēdējie gaismas stari To skar. Iededz laternas uz ielām, Ceļš lai gaišs top Un pēdējais 24.autobuss Nepabrauc garām. Iededz laternas uz ielām Un sirdī. (at Kreimeņu Iela)

1 1 autobuss 1 diena 1 Saule 1 Mēness 1 Rīga 1 iespēja 1 mājas 1 dzīve 1 es 1 Tu 1 ģimene. (at Bergi, Latvia)

Mēs skrējām pretī Saulrietiem, Cenšoties tumsā nepalikt, Skrējām tik ātri, Ka vējš svilpoja gar ausīm, Bet tumsa uz papēžiem mina Un panāca mūs. Vakaru nomaina nakts, Nakti drīz nomainīs Rīts. (at Kartinga Halle Preses Nams)

Pēc gara brauciena Klintīs izgrebtā tunelī, Kur visapkārt vien tumsa, Acis teju svilināja Gaisma, Kurā piepeši iebraucu. Tumsa nav mūžīga, Pa ceļam mēdz rasties Jaunas, gaišas stacijas. Laiks apstāties Un papriecāties. (at Urheilupuiston Metroasema)

Trending Blogs

Recently Viewed Blogs

chuuootokkai ichiban