Lietas par kurām es tiešām pa īstam priecājos.
Šodien nolēmu, ka nav jāgaida nekāda īpaša diena vai svētki, piemēram, 31.decembris, lai pateiktu kādam (vai daudzākiem kādiem) visas tās lietas par kurām es priecājos un vienkārši gribu pateikt paldies. Jo nu visiem taču patīk pačīkstēt par to, cik "šis ir slikti un tas dārgi". Bet nē, mani dārgie cilvēki, šis būs ļoti salkans un prieka pilns ieraksts (kas patiesībā man galīgi nemaz nav raksturīgi). Bet nu here it goes (un secība nav ne hronoloģiska, ne pshihloģiska, ne arī kā citādi loģiska, vienkārši tā ir un viss)
Pirmkārt paldies maniem draudziņiem Alisei un Mārtiņam par to, ka ar savu entuziasmu un milzīgo mīlestību pret darbiņiem (un nedarbiņiem) RSU SP radīja manī vēlmi iesaistīties arī savas augstskolas pašpārvaldē un paldies arī Laimai, ka palīdzēja līdz galam izlemt par to, ka tas tiešām jādara, jo pēdējā gada laikā esmu iepazinusies ar fantastiskiem cilvēkiem, bijusi brīnišķīgos pasākumos un vietās un iemācījusies daudz jauna par sevi. Un vispār darījusi lietas, kuras vēl tikai gadu atpakaļ būtu ļoti tālu ārā no manas komforta zonas.
Nākamais paldies ir topošajam (noteikti ka tā būs) Latvijas prezidentam Jānim Vētram, jo bez Jāņa ziņas es nebūtu nokļuvusi korī, kurā tomēr esmu nonākusi (pašai par milzonīgi lieliem brīnumiem) un tā ir vēl viena fantastiski lieliska lieta, kas ar mani šogad ir notikusi.
Sasodīts, JĀ!
Paldies arī puisim, kuru nesaukšu nekādā vārdā, bet kurš man uz aptuveni pusgadu atkal lika justies tā kā 16 gadu vecumā (nožēlojamai, bezjēdzīgai, muļķīgai, un lielu daļu laika arī šajā pasaulē pilnīgi liekai). Paldies, jo atcerējos, kā tas bija un sapratu, ka tā vairs nekad nevajag un cerams vairāk arī nebūs, jo tomēr esmu pa sešiem gadiem mazliet pieņēmusies prātā un saprotu, ka nav ko gaidīt to, kā nekad nebūs. Turklāt, tā iespaidā iemācījos, ka mani patiesībā absolūti neinteresē citu cilvēku viedoklis par mani (ar maziem izņēmumiem) un, ka ja es neesmu otram cilvēkam nepieciešama, tad man viņu arī nevajag un noteikti nevajag gaidīt, kad notiks brīnumi.
Un pēdējais (man šķiet) un noteikti vissvarīgākais paldies - maniem fantastiskajiem, skaistajiem, gudrajiem, mīļākajiem par visiem pasaulē, lieliskajiem, dīvainajiem un neaizstājamajiem draugiem, bez kuriem jau ļoti daudzas reizes būtu pazudusi.Pat ja neesmu lielāko Jūsu daļu šeit pieminējusi individuāli, tas nenozīmē, ka katrs no jums man nav īpašs un supersvarīgs, vienalga, vai esat te pat tuvumā, vai kaut kur tālu citā valstī.
Es bez jums kā roka bez pirkstiem. Un ja ir šaubas, vai Tu esi viens no tiem cilvēkiem, par kuriem šeit runāju, tad, jā, Linda, tu man ļoti patīc. :)
Un ja par draugiem, tad katram novēlu vismaz vienu vai divus tādus, kādu man ir vesels bariņš (bet ne manējos, jo tie jau ir aizņemti).
http://www.youtube.com/watch?v=yLa8Br569gA
ahaha, un es neesmu piedzērusies vai kādas citas apreibinošas lietas lietojusi pirms šī ieraksta veikšanas, vienkārši šovakar (un patiesībā jau vakar) sajutos tā kā sen nebiju jutusies - vajadzīga citiem un novērtēta, jo acīmredzot ir tādi cilvēki, kuriem es patīku par spīti savai aušībai un atklātībai, un muļķībai un vispār tām visādajām miljons dīvainībām.
he, un paldies tam vienam vienīgajam cilvēķelim, kurš, iespējams, šo arī izlasīs!
jbbartram-illu
prguitarman
baratheonpilled
tangentwithtanner