Misplaced Lens Cap

Discoholic 🪩
he wasn't even looking at me and he found me
ojovivo
No title available
YOU ARE THE REASON
Sweet Seals For You, Always
Game of Thrones Daily
Cosimo Galluzzi

titsay
RMH
2025 on Tumblr: Trends That Defined the Year
Xuebing Du

No title available
Not today Justin

Origami Around

bliss lane
taylor price

shark vs the universe

ellievsbear

seen from Trinidad & Tobago
seen from France
seen from Austria
seen from Brazil
seen from Argentina

seen from Russia

seen from United States

seen from Nepal
seen from Costa Rica

seen from Malaysia

seen from Malaysia

seen from Thailand

seen from Malaysia

seen from United States

seen from Germany
seen from China

seen from Italy

seen from United Kingdom
seen from United States
seen from United States
@galotnes
Tīkamākie brīži saistās ar mainīgu veldzi. Tajā, kas nebija, tad ir, atkal nav, un atkal ir. Izlasīt vienu grāmatu, izlasīt citu, atšķirīgu. Karstās tveices dienas, daudz saules, skaisti. Uzlīst lietus, arī skaisti.
Ērlenns Lū “Naivi.Super”
Šī ir viena no manām iemīļotākajām grāmatām. Kāpēc? Jo viegla. Un dziļa vienlaikus. Kā arī dzīve.
Nevarētu sacīt, ka es kā cilvēks esmu viennozīmīgi tikai un vienīgi viegla (vienmēr viegli komunicējama, vienmēr ar vieglumu pa dzīvi), tas tā nenotiek - vienmēr. Notiek savureiz. Mainīgi. Un te nu mēs esam. Grāmata un es. Vasarā. Pārlasot šo literāro mazo patikšanu manifestu, kā to dēvētu, jo grāmatas centrā patikšanu, aizrautības meklējumi.
“Domāju, ka man ir jāsāk no sākuma. Kā lai sāk no sākuma?” (15.lpp.)
“Tas ir mazliet kā dzens. Tik ilgi, kamēr es centīšos, man nekas neiznāks. Tikai tad, kad vairs necentīšos, man izdosies. Nolāpītie budisti. Viņi domā, ka ir tik sasodīti gudri.” (42.lpp.)
---
Naïve. Super by Erlend Loe
This is one of my favorite books. Why? It's easy. And also deep. Like life.
Laime ir kombinācijās, visā kopumā. Grāmatās, to lasīšanā, pat seriālos, klusos mierīgos un saules izgaismotos svētdienas rītos, pēc tam, kad iepriekšējā vakarā, pēc darba, bijis gājiens uz karuseļiem jautrā kompānijā, ciemošanās, galda spēles, garda paēšana, sarunas. Un tajā, cik šādas epizodes, arī fotogrāfiskās, ir personiskas, redzama ikdienas iedaba, ne universāla, bet tieši momentos, norisēs.
Grāmata un fotoaparāts rokās
Ziemassvētki. Saule un migla. Aizkrauklē snieg. Rīgā līst. Mēs braucam, ar visām somām, vairāki cilvēki, sagurstam (tas ir tikai dabiski, nav visu laiku jābūt tonusā un tikai laimē). Un tad jau esam klāt. Kopīgi gatavojam mielastu. Ik pa brīdim es kaut ko ieraugu - tur tāda gaismiņa, tur citādāka, interesanti. Nākamajā rītā izeju ar suni, un - migla, blāva, pār visurieni. Tas nav tāds skaistums, kurā būtu kaut kas spožs, bet sajūtu to kā radniecīgu sev. Miers. Laimīgi.