onkulis garlaikojas, vol. 1: dirsas
onkuls jau nu kā nedēļu bija pavadījis, garlaikojoties gan uz ielām, gan internethā. besis bija ieradies līdz ar karstumu, kas lika visam būt lipīgam un nevienmērīgi mitram. tas bija ja ne tracinoši, tad kaitinoši gan. kā blakusefekts tam izpaudās izteikta dročītgriba.
bija kaut kas jādara. onkulim stedzami vajadzēja veldzēties piedzīvojumos vai vismaz mēģināt izlikties, ka tas ir tas, ko viņš dara. pēc kārtējā pjorno seansa bija skaidrs, ka dročīšana sāk zaudēt savu dievišķo dzirksti. tieši tā - vairs sen nebija tā kā agrāk, kad kārtējā onānisma sesija bija ne tikai orgasmisks apmierinājuma mirklis, bet arī dzirkstošas emocijas ✨ un patiess prieks 🤩 par labi padarītu darbu.
vajadzēja kaut ko jaunu, kaut ko vairāk pietuvinātu realitātei; un kur gan atrast vēl kaut ko reālāku par visreālāko reālismu, ja ne internextā.
tīkls piedāvāja visu, bet tai pašā laikā arī neko.
“viss, ” nodomāja onkulis, “es gribu atrast īstu, krutu dirsu.” seksuālās preferences bija skaidras - bija nepieciešams atrast simpātisku dāmu, kurai nākošā līmeņa dirsa.
onkuls bija nolēmis atrast perfektu dirsu, un dirsu internetā bija daudz. atrast to sarežģīja šķietamā izvēles pārbagātība, kā arī troksnis, ko visas dirsas radīja, piediršot tīklu.
jau kopš senseniem laikiem onkulis šaurās aprindās bija pazīstams kā dirsas fans. viss, kas saistījās ar dirsu, onkuli patiesi aizrāva un interesēja. tīkls piedāvāja bezgalīgu izvēli. dirsu bija ahujenna daudz: gan Feisbukā, gan Instagrammā, gan nu jau jaunatklātajā TikTokā.
daudz ūdeņu (un sēklas) bija aiztecējis, kopš onkuls bija atklājis digitālos plikumus. gadu gaitā viņš bija izkopis savu gaumi līdz tādam līmenim, ka salīdzinoši niecīgas detaļas bija kļuvušas ļoti nozīmīgākas.
amatieru stafs onkuli neinteresēja. tas bija garlaicīgs un pārsvarā sūdīgi noproducēts. lai arī daudzu video materiālu kvalitāte bija viduvēja, tomēr onkulis bija apveltīts ar pietiekami labu iztēli, lai sieviešu krūtis padarītu skaistākas un “izgrieztu” no bildes nevajadzīgās citu onkuļu ķermeņa daļas. onkulim patika profesionāļu sniegums, kuri pisās enerģiski, pārliecinoši un skaisti. šiem seriāliem bija tas “au!” faktors, tas “o, jā! dari man to vēl!” vaibs, kurš piešķīra ikvienam solo segsa epizodei par kaut ko īpašu, neķītru un aizraujošu.
tomēr arī šāda pieeja ar laiku bija kļuvusi garlaicīga. onkulim gribējās tādus pjorno piedzīvojumus, kuros piedalījās ne tikai simpātiskas dāmas ar tvirtām dirsiņām, bet arī onkuļi, kuri arī atbilda zināmiem kvalitātes kritērijiem. viens no šādiem kritērijiem bija erekcijas kvalitāte. bija svarīgi redzēt un / vai nojaust, ka konkrētais pimpis ir ne tikai estētiski baudāms, bet arī velnišķīgi ciets. karoče - erekcijai bija jābūt 10/10 līmenī. tas pats attiecās uz onkuli pašu - onkulis sagaidīja no savas seksa aparatūras tikai pašu augstāko sniegumu.
onkulis bija izteikt porno rasists, seksists un eidžists: viņš vēlējās tikai tādu drāšanos, kas varētu nokļūt tikai visbaltākās preses visbaltākajās lapas pusēs (lai arī ko tas nozīmētu).
arī “scenārijam” nav nekādas nozīmes - svarīgi, lai viens otru intīmi bakstītu relatīvi jauni jauni, simpātiski cilvēki, kuri to darīja ar degsmi un entuziasmu.
līdz čigānu, serbu, afrikāņu, metodistu, kultūristu un japāņu porno onkulis vēl nebija izaudzis. līdzīgi arī geju porno - tas īsti nebija onkuļa gaumē.
svarīgākā piedzīvojuma sastāvdaļa unpati kā ķirsītis uz šokolādes putukrējuma kūkas bija māģiskā dirsa. fascināciju ar šo sieviešu ķermeņa daļu bija grūti izskaidrot, bet tas arī nebija nepieciešams. to parasti izdarīja misters pimpis.
onkulis nebija aprīkots ar iespaidīgu segzuālo aparatūru, tomēr kopumā ar savu pimpi viņš bija apmierināts. kā nekā vairāki gadi pavadīti kopīgi pišoties pa dzīvi…
pilsēta piedāvāja daudz un savdabīgu ideju, kā pavadīt laiku ar kādu no dirsām, un onkulim tas prasīja aptuveni nedēļu, lai viņš no iespaidīgā seksuālo pakalpojumu sniedzēju sortimenta izvēlētos savas favorītes. no vairākiem simtiem piedāvājumu tika atlasītas kādas 20 dāmas, no kurām viskrutākās dirsas titulu ieguva meitene vārdā Džūlija.
(erekcijas statuss: 8/10)
- hei, Džūlija! es rakstu tev, jo redzēju onlainā tavu profilu. tu izskaties skaista, un es labprāt ar tevi satiktos, - rakstīja onkulis, - vai tu esi pieejama šonedēļ?
- hei. jā.
- vai ir iespējams satikties pie tevis?
- jā.
(erekcijas statuss: 7/10)
- super. parunāsim par darījuma naudas pusi: cik daudz es tev būtu parādā par 2 h tavas kompānijas?
- 150 KŽ stunda. 2 stunda 300.
šajā brīdī onkulī sāka parādīties šaubas par to, vai sarunas otru pusi tiešām pārstāv cilvēks ne tikai ar skaistu dirsu, bet arī ar spēju izrunāt kaut vai tikai tos pāris vārdus, ko viņš saņēma kā atbildes…
(erekcijas statuss: 5/10)
- ok, tad, es noprotu, ka naudu vēlies saņemt skaidrā, vai ne? - jautāja onkulis.
- Jā
- labi. vai man vajadzētu vēl kaut ko zināt, pirms mēs par visu vienojamies? man neinteresē nekas ekstrēms / dīvains (vismaz tik, cik man pašam zināms).
- Ko?
- vai tev ir kādi noteikumi - kaut kas, ko tu negribi darīt?
- Nē
- vai tu runā vēl kādā valodā?
- Nē
šis “nē” bija tiešām pārliecinošs. ņemot vērā izmantoto disproporcionālo vārdu skaita attiecību komunikācijā, šis viesa vēl tālākas šaubas par to, vai tiešām dāma “otrā klausules galā” spēj runāt jebkādā valodā…
(erekcijas statuss: 2/10)
- nu labi… tad… ko teiksi par mūsu tikšanos rītvakar 23:00 pie tevis?
- Ok
(erkcijas statuss: 4/10)
- 👍 kur tad tiekamies?
- Pišanās ielā 185…
(erkcijas statuss: 5/10)
godīgi sakot, pēc šīs sarakstes ar Džūliju onkulim palika neviennozīmīga sajūta. dirsa meitenei izskatījās pārliecinoši, tomēr robotiskā komunikācija lika šaubīties, vai otru pusi nepārstāvēja… piemēram, kāds cits onkulis… vai robots-policists.
“tas nekas,“ onkulis nodomāja un nolēma visas šaubas ignorēt, kā arī ļauties straumei jeb gala lēmumu pieņemt misteram pimpim, kurš uz doto brīdi priecīgs pulsēja biksēs, sasniedzot erekcijas 6. līmeni (6/10).
(pirmās sērijas beigas.)
j
