Sep 26, 2014
Kačā karmu.
Jau no sākuma atvainojos par savu valodu un visām daudzajām kļūdām! Vienmēr cenšos būt laba, palīdzēt, domāt pozitīvi, bet tad rokas nolaižas, kad nav respekta un sapratnes. Sāku un, diemžēl, beidzu tikai ar mazumiņu, jo tas mazumiņš jau ir kaķim zem astes. Nolaižas rokas un tad ienāk prātā tā stulbā domā.. kā būtu.. ja būtu..? Varbūt laiks atmest ar roku un domāt par sevi, par savu labumu? Bet vai tas nebūs pārāk savtīgi? Vai tas nebūs egoistiski un beigās mantkārīgi? Jo runa jau nav tikai par emocionālām un garīgām vērtībām.