#viņa

[gingerlemon]

“Nemostas princeses, ja sūdīgi skūpsta”

(via https://www.youtube.com/watch?v=rtXuCHksYG4)

[menorasdienasgramata-blog]

Par viņu

Vācu kopā mūsu tikšanās, ,mūsu dienas, ta kā uz aukliņas - tas ir tik ilgi.

Es cenšos aizmirst, bet jauns mēģinājums - dur kā adata...

Sakārtoju visus sapņus pa vietam - 

Stiprākus nervus - mazāk ticības dienu no dienas ,lai viss sadeg kā ugunī.

Tikai domas visas ir par viņu, tikai par viņu,...

Es dēļ viņas debesīs pacelšos,

Kritīšu iznīcībā,

Es dēļ viņas, piedod, - lepnums,

Es dēļ viņas vienas - tik pie viņas...

Saprotu, draugu acīs vienmēr smaidu - tas nav tik vienkārši.

Es ,labprāt, liktu punktu, bet atkal jau komats - tas ir nopietni.

Salūztu pa gabaliem,

Tikai domas par viņu, viņu vienīgo....

Es dēļ viņas debesīs pacelšos,

Kritīšu iznīcībā,

Es dēļ viņas, piedod, - lepnums,

Es dēļ viņas vienas - tik pie viņas...

[justpaulina]

In Love With This Song. Ar Maratu precīzāk!

[ieeeeva]

[jo-nuts-blog]

...no rīta pusnaktī

Viņa pienāca viņam klāt, bija ģērbusies valdzinoši. Cauri troksnim viņš nedzirdēja viņas balsi, vai arī pēc katras frāzes ko iedzīvināja viņas kairās lūpas, balss tembrs aizplūda un neiespiedās atmiņā. Hipnoze! Sarkanās lūpas kustējās un kustējās, līdz John attapās deju plača vidū. Lai arī kautri atzinās ka neprot dejot, tomēr sparīgi grieza trauslās būtnes ķermeni mazliet neritmiskā, bet dziesmai piemērotā ritmā. Pārējie draugi pa kaktiem sūca Brenguli."Tu vēl saki, ka neproti dejot?" Viņa mzliet spurdza.Viņš Pasmaidīja.

Ritms kļuva ātrāks, un viņi griezās un griezās, un... Un Pēkšņi Viņas lūpas bija dažu mirkļu attālumā. Sirds - šis mežonīgais dzinējs, kas ikdienā bija novārdzināts ar mežonīgām espresso, coke un enerdžijdrinku devām, pēkšņi salecās auļos kā savvaļas pontiaks. Dziesma pazuda kautkur prom un viņš piekļāva viņu sev klāt. Telpa savērpās virpulī. Lūpām saskaroties ķermeņos eksplodēja adrenalīna salūts, mirgojot zil-violeti-sarkanās dzirkstelēs... Abi juta, viegli dreb un vairs nejūt gravitāciju. Tad viņi iekrita sniegā un vāļājās ritinājās un smējās, skūpstijās un smējās.

Pēkšņi seko rāviens, un John Nuts uzrāvās sēdus un pamodās. Pulkstens rādija nedaudz pirms pusnakts. Displejos Mirgoja atgādinājums par androīda datu rezerves kopijas nepieciešamību, vēstule no pasūtītāja un kaudze ar IM čata ierakstiem, kuri pauda dusmas un aizvainojumu par klusējošo John, par neizdevušos dienu, par nevēlēšanos jel-ko darīt, un vispār... Un tā vienmēr... izlauzās iekšēja nopūta. Ielejot glāzē coke, John pārslēdza darba stacījas darbvirsmas un ar vieglu pieskārienu ekrānam turpināja zīmēt...