Aicinājums: atpakaļ pie Rolava!
Bērnības draugs Dienā publicējis uzsaukumu, kurā aicina:
"Paņemsim 1931. gadā publicēto A.Rolava tulkotoTīrā prāta kritiku un 2011. gada izdevumu manā atveidojumā. Viss katram ir pieejams. Un uz priekšu! Studēsim Kanta sistēmu, salīdzināsim katru tulkoto teikumu un tad spriedīsim paši, nevis pūlī. Kurš tad grib būt pūļa daļa? Neviens."
Lai nebūtu pūļa daļa, zemāk publicēju fragmentus no Rolava tulkojuma un Kūļa iespējamā tulkojuma, kāds tas izskatījās 2007. gadā. Atšķirīgie vārdi Kūļa tulkojumā iezīmēti treknrakstā. Un uz priekšu!
Atis (Otto) Rolavs, 1931.
Tomēr mēs esam ņēmuši vērā arī mērenāku spekulatīvā filozofa pretenziju. Viņš paliek allaž vienīgi sabiedrībai bez tās ziņas derīgās zinātnes, proti, tīrā prāta kritikas glabātājs; tiešām, šī kritika nekad nevar kļūt populāra, bet viņai arī nav vajadzīgs būt tādai, jo cik maz tautai saprotami smalki austie argumenti derīgu patiesību pierādīšanai, tikpat maz viņa izprot tādus pašus izsmalcinātus iebildumus pret tiem; turpretim skolai, tāpat kā ikvienam cilvēkam, kas pacēlies spekulācijas augstumos, ir darīšana kā ar šādiem argumentiem, tā iebildumiem, un tāpēc kritikas pienākums ir, pamatīgi izpētot spekulatīvā prāta tiesības, reiz par visām reizēm novērst skandalozo stāvokli, kam agri vai vēlu jākļūst redzamam pat pūlim to ķildu dēļ, kādās, ja trūkst kritikas, neizbēgami sapinas metafiziķi (un kā tādi, beidzot, arī teologi), un kas vēlāk pat vilto viņu mācības. Vienīgi ar šādu kritiku var nogriezt pašu sakni materiālismam, fatālismam, ateismam, brīvdomīgai neticībai, jūsmošanai un māņticībai, kas var būt visur kaitīga, beidzot arī ideālismam un skepticismam, kas bīstami gan vairāk skolām un lēti nevar izplatīties publikā. Ja valdības uzskata par vajadzīgu iejaukties zinātnieku darīšanās, viņu gudrām rūpēm kā zinātņu, tā cilvēku labā būtu vairāk piemērots veicināt šādas kritikas brīvību, ar ko vienīgi var nostādīt prāta darbību uz drošām kājām, nekā atbalstīt skolu smieklīgo despotismu, kas skali kliedz par sabiedrībai draudošām briesmām, kad sarauj viņu zirnekļu tīklus, kam sabiedrība tomēr nekad nepiegrieza vērības un tamdēļ tā arī nekad nevar just viņu zaudējumu.
Tomēr mēs esam ņēmuši vērā arī mērenākas spekulatīvā filosofa pretenzijas. Viņš paliek vienmēr vienīgais sabiedrībai derīgās zinātnes, proti, tīrā prāta kritikas, glabātājs, kaut arī sabiedrība nezina par tās derīgumu; tiešām, šī kritika nekad nevar kļūt populāra, bet tai arī nevajag būt tādai, jo, cik maz tautai saprotami smalki savērptie argumenti derīgu patiesību pierādīšanai, tikpat maz tā izprot tādus pašus izsmalcinātus iebildumus pret tiem; turpretim skolai, tāpat kā ikvienam cilvēkam, kas pacēlies spekulācijas augstumos, ir darīšana kā ar šādiem argumentiem, tā iebildumiem, tāpēc kritikas pienākums ir, pamatīgi izpētot spekulatīvā prāta tiesības, reizi par visām reizēm novērst skandalozo stāvokli, kam agri vai vēlu jākļūst redzamam pat pūlim to strīdu dēļ, kādos, ja trūkst kritikas, neizbēgami sapinas metafiziķi (un kā tādi beidzot arī teologi), kuri paši pēc tam vilto savas mācības. Tikai ar šādu kritiku var nogriezt sakni materiālismam, fatālismam, ateismam, brīvdomīgai neticībai, jūsmošanai un māņticībai, kas var būt visnotaļ kaitīga, beidzot arī ideā1ismam un skepticismam; tas viss gan bīstams vairāk skolām un diezin vai var izplatīties publikā. Ja valdības uzskata par nepieciešamu iejaukties zinātnieku darīšanās, tad to gudrajām rūpēm kā zinātņu, tā cilvēku labā atbilstošāk būtu veicināt šādas kritikas brīvību, ar ko vien var nostādīt prāta darbību uz drošām kājām, nekā atbalstīt skolu smieklīgo despotismu, kas skaļi kliedz par sabiedrībai draudošām briesmām, kad sarauj viņu zirnekļu tīklus, kam sabiedrība tāpat nekad nepiegrieza vērību un tādēļ tā arī nekad nevar just to zaudējumu.
Man nav ne mazāko šaubu, ka pa šiem gadiem Kūlis tulkojumu ir pārstrādājis tiktāl, ka Rolava pirksts vairs nav jūtams, taču nevar noliegt, ka visnotaļ cienījamais filosofijas profesors, kuram rīt (1.11) Gulbenes tiesā būs tikšanās ar Latvijas Universitātes juristiem, lai patērzētu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, mēdza piestaigāt uz arhīvu, lai pasmeltos iedvesmu no Ata Rolava:
"It kā jau neviens nav vainīgs, ja nu vienīgi politiskā vēsture – padomju laikā nekas no Rolava netika izdots, piecdesmit gadu šie rokraksti gulēja bibliotēkā [..]" (Morālais likums un tā oriģināls)
vaporwave
kianamaiart
jbbartram-illu
turnnoffyourmind
baratheonpilled
discoholicmusic
