par KUBU
No 9.-12. jūlijam man bija tā vienreizējā un ļoti lieliskā iespēja apmeklēt augstskolu pašpārvalžu sadarbības forumu KUBS 7. Biju jau no iepriekšējo gadu dalībniekiem dzirdējusi ļoti pozitīvas atsauksmes, bet nekad nekādos apstākļos un sapņos nebiju iedomājusies, ka tas būs kaut kas tik lielisks un man vajadzīgs.
Devos turp ar zināmu daļu skepses, jo, nu, nevar taču būt kaut kas tik lielisks, lai patiktu pilnīgi absolūti visiem cilvēkiem, ieskaitot skeptiski noskaņotos (tātad - mani), bet, ak, vai, kā es kļūdījos!
Četru dienu laikā paspēju būt trīs dažādu 7 cilvēku komandu sastāvā, braukt ar laivu pa Gauju, dziedāt, dejot, doties naksnīgā trasē pa Strenčiem, bēdāties, dusmoties, baidīties, mācīties, klausīties un neizsakāmi daudz priecāties un smieties. Nav nekāds brīnums, ka šo dienu laikā miegam atlika vien 8 stundas.
Esmu guvusi tik daudz motivācijas tālākai darbībai (un tas ir tas, kas man tik ļoti bija nepieciešams, jo pēdējā laikā bija pilnīgi nolaidušās rokas) uzzinājusi daudz jauna par sevi un citiem, iemācījusies daudz jauna par komandas darbu un manu lomu tajā. UN iepazinusi aptuveni 50 man līdzīgi domājošus jauniešus no visdažādākajām Latvijas augstskolām, lai arī parasti man grūtības sagādā jau atrašanās telpā, kurā ir 5 nepazīstami cilvēki.
Visas šīs dienas rezultējās Valmieras veco ļaužu pansionāta "Valmiera" apmeklējumā, kas man bija vislielākais pārbaudījums, jo līdz šim vienmēr biju baidījusies no šāda vieda iestāžu apmeklēšanas, tomēr bailēm vispār nebija pamata un tās bija brīnišķīgas divarpus stundas kuru laikā kļuvām pa lielisku komandu - SPEĶIS! Līdz ar to vismīļākais un sirsnīgākais paldies maniem speķa biedriem - Šarlotei, Ritai, Lindai, Agnesei, Jēkabam un Pēterim, kā arī mūsu neaizstājamajam mentoram Aivaram, bez kura laikam gan nebūtu ieguvusi gandrīz neko no tā, ko pa šīm dienām uzzināju.
Tā pat maģiski silts mājiens ar zizli arī slepenajam Strenču klubiņam. ☇
Un galu galā - paldies organizatoriem, kuri mums šo visu sarūpēja, sagatavoja, vadīja un vienkārši bija viņi paši un tur uz vietas.
Šis viennozīmīgi bija viens no vērtīgākajiem un neaizmirstamākajiem pasākumiem manā dzīvē un ideāls jūlija papildinājums Dziesmusvētkiem un Positivus festivālam.
Ar milzonīgu nepacietību gaidu, kad visus varēšu satikt kopīgajā pasākumā pēc dažām nedēļām un tikmēr skatos bildes un atceros dažādos jaukos brīžus, lai aizpildītu to trūkuma sajūtu, kad neesmu vairs starp kubiņiem, bet atkal Rīgā parastajos darbos.
Mīlestības pilns paldies
un vienmēr - KUBS KUBAM DRAUGS