Kosovica Birgite. Nakts Jeruzalemē
“Pirmo reizi es redzu pasauli, kāda tā ir,” Teodors nodomāja.
Viņš pamirkšķināja tukšas acis. Viņš nesaprata, kā gan tas var būt viss. Tomēr zināja, ka nekā cita nav, un šajā mirklī šķita, it kā laiks paplašinātos, lai aptvertu visu laiku, un viņa vientulība ietieptos mūžībā.” (23.lpp.)












