1
“kā ziemeļpolā” – mans brālis par ledus kluci.
bērni pēta caurspīdīga ledus kluci, kas ieņēmis augšpēdus apgāzušās skārda vannītes formu. tur ir sastinguši kukaiņi – mazi, lieli, garām kājām, ar lielu snuķi, ar paslēptu snuķi. spārni atklāj vaskulāro sistēmu, ledus izkropļotu. pašķiras mākoņi, un pievakares saule iekur ledu. kukaiņi laistās, iesprostoti dzintarā.
2
varbūt kāds putns bija taisījis saldējumu un piemirsis. varbūt kukaiņi saskrējuši uz cilvēka vai dzīvnieka ūdenī atstāto smaržu. bet varbūt to visu bija diriģējis mans brālis, jo vēl vairākus gadus pēc tam es ticēju, ka viņš ir bijis ziemeļpolā.
3
kukaiņi sakustas lāsmainajā ledū. caur tevi izskrien vilnis no senas jūras.
4
atmiņas aizdomīgi bieži ir zeltainas. varbūt tu tajās pārāk bieži spīdini lukturi? varbūt tās iedegas pašas, vēstīdamas, ka drīz izdzisīs? [Lauris Veips]
