#raksti

[figdays]

Hand-knitted Latvian Wool Socks // RAKSTI

[maniraksti]

Kas tā par iekšēju berzi manī, Kā smilšpapīrs pret smiltīm Man serdē uztraukums, Sajukums. Kā līme esmu pielīmēta Izbiedētai bezdarbībai, Un skaldu sevi arvien vairāk Kamēr satraukumā Iestrēgstu ikdienības Dīkdienībā. Ārpusē mierīgs slinkums, Kamēr iekšienē drausmīga Paralīze. Ko es daru, Vai tiešām varu, Ko gan es ceru, Apzinos tagad naudas varu. Iziet uz kompromisu Starp miesu un garu Nozīmē pazaudēt cīņas sparu, Nozīmē slīcināt to īsto, To patieso, vienīgo Tikai savai dzīvei paredzēto, Dvēseles spožuma staru.

[atpusties-blog]

Šodien 30.aprīlis! Rīt 1.maijs, kas ir ne tikai brīvdiena, bet arī sākums dažādām aktīvām sezonām. Viena no tām - sākas delpaplānu aktīvā lidošanas sezona. Atradu rakstu, kurā viens kadrs jau varen gatavojas, bet nevar izdomāt, pacelties no ūdens vai no lidlauka. Laba viela pārdomām.

[smukisvetki-blog]

Māmiņdiena. Idejas kā svinēt un sveikt.

/foto Marta Logina/

Mammas jālutina katru dienu, tomēr mātes diena ir īpaša. Man tā ir diena, kurā apstāties un pārcilāt bērnības atmiņas un pateikties mammai par visu. Par gudrību, par priekiem, par asaru slaucīšanu un šūpuļdziesmām bezmiega naktīs.

Dažādi uzņēmumi jau laicīgi izsludina speciāli rīkotus konkursus vai pasākumus, kuri notiks mātes dienā. Iespējams, kāds no tiem būs atbilstošs tieši Tavai gaumei un iespējām. Tādēļ turi acis un sociālos tīklus vaļā! Par to, kā reiz mēs savu mammu pārsteidzām, pateicoties šādam konkursam, vari izlasīt šeit.

Tā kā esam naski šīs dienas svinētāji, tad iedvesmai apkopoju mūsu ģimenes pieredzi, kā mammu iepriecināt:

Brauciens ar kuģīti no Vecrīgas līdz Mežparkam un pastaiga.

Pikniks pie jūras. Skaisti ir Saulkrastu Baltajā kāpā, bet var doties uz otru pusi un piknikam sapirkt Ragaciema zivis.

Pastaiga Rīgas vai Salaspils botāniskajā dārzā. Viss svaigi zaļš maijā.

Pastaiga Bīriņu pilī, tur mēdz notikt arī šiem svētkiem veltīts gadatirgus.

Pastaiga pa bērnības takām. Iesaku uzņemt bildes, lai pēc tam pie pusdienu galda salīdzinātu ar bērnu dienu albuma attēliem.

Spēle “augstāk par zemi”, kur Rīgā dzīvojošie var apskatīt pilsētu no dažādām augstām skatuvietām – Pēterbaznīcas tornis, Centrālās Stacijas pulkstenis, TV tornis., u.c.

Izstaigāt Ķemeru purva laipu.

Rīgas Zoo apmeklēt, un tas nekas, ja visi esat pieauguši.

Brauciens ar kvadracikliem.

Reiz piknikā uzrīkojām atmiņu spēli. Mammai izsniedzām lapiņas, kur bija sarakstīta dažāda informācija, piemēram, kā uzzinājām, ka Ziemassvētku vecītis neeksistē, kā sauc bērnības dienu labāko draugu utml. Kā arī sarakstījām dažādus bērnu dienu nedarbu stāstus – viņas uzdevums bija atšifrēt, kurš tad no mums ir rakstītā autors un kurš kuras blēņas pastrādājis. Varen jautri bija.

Mēs nekad nestāstam, kur mammu vedīsim, tādējādi pārsteiguma sajūta tiek saglabāta pēc iespējas ilgāk.

Un vēl, kopš pati kļuvu nesen par mammu, droši varu apgalvot, ka jaunā māmiņa priecāsies arī par daudz vienkāršāku atpūtu. Apsēdini viņu ērtā vietā, pagatavo iecienītāko dzērienu un izņem mazo bērnu viņai no rokām. Ļauj atpūsties kādu laiku, samaini autiņbikses bērnam pats. Šāds atelpas brīdis jaunām mammām nozīmē vairāk nekā spēj iedomāties.

Galvenais neaizmirst par puķēm, skaistām pavasara puķēm un kopbildēm piemiņai. Lai smuki svētki!

[smukisvetki-blog]

Dzimšanas diena. Pikniks.

Pēc horoskopa auns. Dzimšanas diena aprīļa vidū. Auns ir tāds, kurš grib tā, kā grib un nekavējoties. Aprīlis ir tāds, ka nevar zināt kāds – it kā pavasaris, bet var atnest arī aukstumu. Ja auns grib savā dzimšanas dienā pikniku, bet aprīlis ne, tad ziniet – būs tā kā auns saka.

Tā nu vairākus gadus dzimšanas dienā rīkoju pikniku. Pirmo PAVASARA pikniku.

Ir bijuši gadi, kad aprīlis ir lutinājis un viesi laiski var vārtīties svaigi zaļā zālē un nedaudz sūdzēties, ka saule ļoti spīd acīs.

Taču reiz bija pikniks, kurā mūs sagaidīja grandiozi auksts vējš. Piknika namiņam, kas lepni slējās uzkalniņā, nebija nevienas sienas, lai patvertos. Pēc minūtēm padsmit, kad, tupēdami mašīnās ar gardumiem bagāžniekos, bijām apzvanījuši apkārtni meklējot citu vietu, apbruņojāmies ar “visu ko var uzvlikt” un “pilnīgi vienalga kā izskatās”, un turējāmies vējam pretīm. Kamēr klājām galdu, viesu pāris devās uz veikalu pēc celtniecības plēves un skavu pistoles. Visi aktīvi palīdzētāja, jo tikai tā varēja nenosalt. Un uzbūvējām paši savu rozā plēves sienu. Svinības izdevās un palikušas spilgti atmiņā.

Šī pieredze lika meklēt jaunu vietu un esmu atradusi, manuprāt, ideālu namiņu pirmajam pavasara piknikam. Tam ir visas kvalitātes: skaista vieta netālu no Rīgas, plaša nojume ar sienām un jumtu un ir arī plašs zālājs, kur izskrieties, ja saule spīd. Iesaku Daugavas muzeja atpūtas vietu Doles salā.

Ēdienu ziņā arī esmu izmēģinājusi vairākus scenārijus. Esmu gatavojusi dažādus salātus, kas prasa daudz pūļu tik lielam cilvēku skaitam. Izmēģināju arī sadalīt iegādājamos produktus starp viesiem katram pasūtot nepieciešamo. Viens veda tomātus, cits vīnogas, cits ogles, cits kūku utt.

Taču šādam formātam veiksmīgākais koncepts ēdienu galdam, kas neprasīja no manis daudz laiku un enerģiju, bija “pagatavo pats”. Saliku dažādas salātu sastāvdaļas, kur katrs varēja sev šķīvī uzjaukt iecienītāko kombināciju, papildināt ar garšvielām un mērcēm. Klāt vēl maize, pāris sieri un, protams, tika cepta gaļa. Izcili! Un viens ir skaidrs – kartupeļus atstāšu mājās, jo tos nekad neviens tā arī tajās oglēs necep.

Tā kā pikniku rīkoju ik gadu, tad esmu saglabājusi līdzi ņemamo lietu sarakstu, lai neaizmirstu par sīkumiem. To var lejupielādēt šeit, varbūt noder.

Tuvojas šī gada pikniks un tam gatavojos jau tagad, veidojot Pinterest dēli, kur apkopoju iedvesmas un idejas, ko paveikt citādāk, ko pielikt klāt. Reportāža sekos. 

Tikmēr – kāda ir Tava piknika pieredze, varbūt ir kaut kas, ko gribi ieteikt? Priecāšos par komentāriem.

/foto - Ilze Mezīte. Vējainais gads. Piknika namiņš “Albera Dīķi” Upesciemā/

[smukisvetki-blog]

Bērnu ballīte. Pirmā dzimšanas diena.

/foto Mikus Mezītis/

Burvīgs iemesls svētkiem. Pati pirmā dzimšanas diena. Ar vienu vienīgu svecīti kūkā. Šajos svētkos būtiski ir sarūpēt mazajam patīkamu vidi un iemūžināt svētkus atmiņai, jo jubilārs tos neatcerēsies. Un lai pašiem prieks.

Bērnu ballīte reiz nu ir vieta, kur jo krāsaināk, jo labāk un savu askētisko gaumi varēju nolikt plauktā. Par svinību vietu izvēlējāmies viesistabu. Svētku dekorācijas nebija daudz, bet labi kontrastēja ar tumšajām mēbelēm. Krāsainus papīra salmiņus ieliku tukšā bērna iecienītā biezeņa burciņā. Salvešu turētājs bija no Lego būvēts, savukārt durvju ailē zemu tika iekārti krāsaini baloni, lai mazajam no dekorācijām arī tiek kāds prieks un vienlaikus labs fons bilžu uzņemšanai. Pāri istabai – krāsaini papīra karodziņi un plānie aizkari tika sasieti pušķos.

Domāju par to, lai ēdiens būtu gan krāsains, gan lai to būtu ērti ēst, nesēžot pie galda, un lai kaut ko no visa arī mazajam var dot. Visinteresantāk izskatījās mazās kotletītes ar spagheti (titulbildē). Kūkas bija vairākas – pieaugušajiem sava, savukārt jubilāram mini kūka no bēbīšu cepumiem, banāna, avokado un maskarpones. Garšoja.

Uz svētku dienu pacentos izveidot bērna gada foto albumu. Tāpat uztaisīju kladi, kurā viesi tika aicināti ierakstīt novēlējumu un klāt pielikt bildi, ko uzņēma ar Polaroid fotoaparātu. Klades aizmugurē sarakstīju būtiskāko par bērnu – cik zobu, kas patīk, kas garšo utt. Jo pašiem aizmirsīsies, un bērnam pēc gadiem būs interesanti izlasīt. Vecvecākiem sarūpēju dāvanā foto kolāžas grāmatzīmi ar mazbērnu (myprint.lv memo kartiņa).

Pēc svētkiem ienāca prātā ideja – svecīti vieninieka formā saglabāšu un turpināšu iedegt svētku kūkā ik reizi, kad bērna jubilejas skaitlī būs cipars 1.

Padomi:

Karodziņus apsvēru izgriezt pati, bet parēķināju, ka to laiku daudz lietderīgāk izmantot citu svētku darbu veikšanai;

Visu organizēt sāku nedēļu iepriekš. Katru dienu izdarot vienu lietu.

Vairākas lietas pasūtīju uz tuvējo pakomātu, tādējādi ietaupot laiku.

Iepriekšējā vakarā veicu visus iespējamos priekšdarbus ēdienu pagatavošanai.

Palīgiem uzrakstīju veicamo darbu sarakstu, lai netērēju laiku uzdevumu došanai.

Mācības:

šķīvjus un dakšas atcerējos saskaitīt un aizņemties trūkstošo, bet par kafijas krūzēm aizmirsu, un tās tika izsniegtas rindas kārtībā.

Kur pirkt:

Dekorācijas pirku www.partyinbox.lv veikalā uz vietas, bet viņiem ir arī plašs internetveikals.

Foto albumu izveidoju pati. Valda Ošiņa grāmatnīcā pirkta mape, “Baltijas Papīrs” veikalā kartoni un puscaurspīdīgās lapas, lai bildes nenoskrāpētos.

Glītus fotostūrīšus pasūtīju “Manilla” veikalā.

Fotogrāfijas ražoju www.myprint.lv. Izvēlējos Polaroid kartiņu formātu, jo ir vieta, kur uzrakstīt informāciju.

[smukisvetki-blog]

Māmiņdiena. Kā mēs reiz pārsteidzām

Mēs esam trīs, mūsu mammas pasaulē vēl bērni. Pateicoties viņas viedumam, sirsnībai, mīlestībai un rūpēm, mēs katrs savā dzīvē esam laimīgi un piepildījuši jau daļu savu sapņu.

Mēs ļoti novērtējam viņas rūpes par mums kā bērnībā, tā vēl šodien, kad esam jau pieauguši. Viņa mums ir devusi ļoti daudz – zināšanas, spēju mīlēt, būt sirsnīgiem, pacietīgiem un neapstāties, iet uz priekšu.

Kad vien varam un kad vien tas ir iespējams, mēs cenšamies viņai izrādīt mūsu pateicību un mīlestību. To darām kā ar labiem vārdiem, tā darbiem.

Mātes diena ir svētki, ko atzīmējam katru gadu. Ģimenē šīs tradīcijas ietvaros esam iesaukuši viņu par Mīļmāmiņu.

Katru māmiņdienu cenšamies viņu iepriecināt un līdz ar 2015.gadā vides reklāmas stendu uzņēmuma “Clear Channel” rīkoto konkursu mātes dienas apsveikumam, mums bija iespēja pārsteigt viņu vēl tādā veidā, kādā vēl nebijām varējuši. Iesniedzām savu ideju, un mūsu izvēlētajā vietā tā tika uzstādīta mammas un garāmgājēju priekam.

Mamma ir mūsu raksturu un vērtību pamatlicēja, mūsu atslēga dzīvei. Ar rotaļām, kuras spēlējām kopā, un pasakām, ko dzirdējām pirms miega, mēs iemācījāmies tikumus un sirsnību. Ar leļļu teātri piedzīvojām kopā radīšanas prieku un smējāmies no sirds. Kopīgi pildot mājas darbus iemācījāmies pacietību un atbildību, guvām gudrības pamatus. Šīs vērtības tad nu arī ir tās, ko centāmies ilustrēt šajā apsveikumā.

Ir tik daudz neskaitāmas lietas un piedzīvojumi, kuri bērnībā kopā ar mammu bijuši un kas spēlējuši milzīgu lomu mūsu personībās. Un katru dienu cenšamies viņai par to pateikt paldies. Svētkos gan sanāk to izdarīt pamanāmāk.

[smukisvetki-blog]

Ievads

/foto Daiga Ellaby/

Vienmēr saki “Jā” svētku svinēšanai! Sāc darīt un Tev svētki būs. Ja uztraucies par iztrūkstošo svētku sajūtu, tad pēc pieredzes - visbiežāk tā rodas tieši radīšanas procesā.

Svētku svinēšanai nav jābūt dārgai (ja ir, tad vērsies pie pasākuma aģentūras pēc profesionāla menedžmenta), tai nav jābūt sarežģītai, nav obligāti viss jāizdara pašam. Svarīgākais ir saprast, kādus svētkus Tu sev vēlies radīt, ko vari izdarīt pats, ko vieglāk nopirkt. Un rūpīgi izplānot darbus. Tad nervi paliks neskarti (nu labi, nedaudz pakutināti), pirkstus ar superlīmi salīmēsi tikai dažreiz, pats būsi lepns un viesi priecīgi. Lieliskas atmiņas garantētas!

Man ļoti patīk svinēt. Vēlos, lai viesiem interesanti, lai pati svētku dienu varu izbaudīt nevis skraidīt šurpu-turpu. Tādēļ, plānojot svētkus, esmu izmeklējusies internetā un dažādās grāmatās krustu šķērsu – kādas var būt dekorācijas, kādas dāvanas, kā klāt galdu, kā viesus izklaidēt. Daudz esmu aizguvusi, pielāgojusi, izmantojusi, arī vīlusies, bet nekad neesmu nožēlojusi ieguldīto laiku un pūles. Nu labi, pasaule nav TIK skaista. Reiz pasākums izgāzās, jo atnāca viens cilvēks ap 15-mit vietā. Katram bija savs iemesls. Un katram likās, ka viņš vienīgais, kurš nav ieradies. Toreiz nosolījos nekad nesvinēt, bet tagad svinu vēl jaudīgāk, bet paturu prātā, ka pankūkas varbūt nāksies apēst divatā.

Pirmais ieteikums, jeb treniņš, ko iesaku veikt katra svētku pasākuma plānošanas sākumā - velti visu sev nepieciešamo laiku, lai izsapņotu savu svētku skaistāko versiju. Sapņo, cik jaudas un iztēlojies visu. Piefiksē ilūziju uz papīra (vai Pinterest dēlī). Kad sapņainā ideja gatava, tad kādas nogurdinošas darba dienas noslēgumā brutāli dzēs to, kas prasīs no Tevis par daudz laika, par daudz naudas, par daudz spēka, vai, ja zilonis ir par lielu Tavai viesistabai. Pāri paliks realitāte, kuru tad arī ņem realizēt. Bet atceries, ja kaut kas no svītrotā šķiet nav pa spēkam, bet tomēr ļoti gribas, tad saņemies un pacenties to iekļaut. Būsi pārspējis pats sevi un būs SMUKI SVĒTKI!

Ilze Mezīte    /foto Mikus Mezītis/