Visam pamatā bija pārdomāts un ļoti dziļš vēstījums. Mazalbumā "Gaismas bruņinieks" ietvertas trīs pamatdomas. Pirmā — ka šajā pasaulē ir ļaunums, kas apspiež cilvēkus. Otrā doma ir informēt sabiedrību par to, ka Faluņ Dafa tiek nežēlīgi vajāts Ķīnā, un trešā ir, ka garīgā pilnveidošanās ir kaut kas satriecošs, vienreizējs un cēls, kas sniedz mieru un labklājību.
Tineszobs: Es zinu, ka Tu praktizē Faluņguņ, pastāsti, kas tas ir, kāpēc Tu to dari, un vai tas iespaido Tavu daiļradi.
Ritvars: Faluņ Dafa, saukts arī par Faluņgun, ir sena dvēseles un ķermeņa pilnveidošanās prakse. Prakse sastāv no nedaudzām nesteidzīgām, plūstošām kustībām un meditācijas, un tajā ir svarīga morāles un tikumības pilnveidošana saskaņā ar Visuma īpašību "Īstenība Labestība Pacietība". Faluņ Dafa prakses mērķis ir gudrības un apgaismības sasniegšana. Tā ir vienkārša, viegli apgūstama un bezmaksas.
Faluņ Dafa man palīdz paskatīties uz sevi no malas, vai ieskatīties dziļi savā sirdī. Dažādās dzīves situācijās izvērtēt savu rīcību, mainīt savu attieksmi un meklēt nepilnības sevī, lai uzlabotu savu dvēseles raksturu. Pilnveidojot sevi iekšēji, tas gluži dabiski liek man paskatīties arī uz savu daiļradi, kādu es to veidoju, kādu redzējumu es tajā ietveru. Caur šo praksi es patiešām esmu izpratis bezgala daudzas pozitīvas lietas. Un tieši tāpēc man ļoti gribas pastāstīt par to arī citiem, pat savā daiļradē!
Protams, tas tagad ļauj man vērtēt dzīvi un dažādas dzīves situācijas daudz plašāk. Paralēli darbam pie "Gaismas bruņinieka EP" biju radījis arī pavisam citādu tekstuālu materiālu savām dziesmām. Cerams, drīzumā no tā publicēšu kaut ko jaunu. Tā kā domas nestāv uz vietas, man galvenais ir koncentrēti pabeigt konkrēto redzējumu tajā materiālā, ko vēlos pabeigt. Nākotnes plāni man jau ir labam laiciņam uz priekšu, bet tad jau redzēs, kas tur galu galā no tā visa sanāks.
Tinteszobs: Kādas īpašības Tu cilvēkus novērtē augstu un otrādāk?
Ritvars: Cilvēkos es augsti vērtēju līdzcietību, iecietību, toleranci un patiesīgumu. Tas parāda cilvēku pavisam citādā gaismā. Ka cilvēks redzams kā saprātīga un saprotoša personība. Ka tas seko pats savām uzvedības normām attiecībā pret citiem un nekad nemelo. Cilvēka godīgums arī ir augsti vērtējams. Pacietība arī ir laba īpašība, tā atspoguļo stipru gribu un spēju savaldīties.
Cilvēku zemisku padara viņa meli, savtība, egoisms, zagšana un skaudība. Cilvēks, kas daudz melo, dara to, savtīgu mērķu vadīts, viņš to dara gan, lai noslēptu savas kļūdas, gan, lai izrādītos vai gūtu pašlabumu. Iespējams, ka dažādās situācijās viņš baidās zaudēt savu slavu un patiesībā ir ļoti, ļoti gļēvs, tādēļ melo, melo par visu ko.
Tinteszobs: Kādas ir Tavs viedoklis par Latvijas hiphopa scēnu kopumā?
Ritvars: Es sāku nodarboties ar hiphopu, kad tam bija visprogresīvākais uzplaukums Latvijā. Katram bija iespējas, laiks un gribēšana, un katrs centās sevi parādīt, kā nu kurš to mācēja! Tas bija tā laika "bums". Vienā brīdī, kad arī es biju ielicis kārtīgus pamatus tajā visā, es konstatēju, ka daudz lietas, ko daru, ir nepareizas, tajā skaita arī mūzikā. Biju apaudzis ar dogmām par to, kādam būtu jābūt hiphopam. Biežāk nekā vajag, katrs teksts saturēja kādu jēlu izteicienu vai agresīvus uzbrukumus citiem. Kļūdas pēc biju iemācījies to dēvēt par radošuma izpausmi, kad, sava vājā rakstura vadīts, izlādējos pats savos dzejas darbos.
Bet tagad cilvēki kļūst radošāki, dzimst jauni stāstnieki, rakstnieki un mūziķi.
Visā pasaulē cilvēku dogmas mirst, tāpat kā mirst to sekotāji. Ja mūzika neattīstās, ja tās radītājs dvēselē neattīstās, viņš zaudē savus potenciālos klausītājus. Viņam nav vērtību, kuras klausītājs godātu arī nākotnē. Garīgās vērtības ir vienīgās, kas paliek paaudžu paaudzēs. Tagad es arī uzskatu — ja mūzikā ir kaut kas depresīvs vai kā citādi negatīvs, tas kā matērija agri vai vēlu sairst zem mūsu kājām vai, precīzāk, cilvēku acīs!
Šobrīd hiphops iziet ciklu, kad gan cilvēki, gan šis mūzikas žanrs mēģina iepazīt un izprast sevi pašu. Cilvēki ir apstājušies lai padomātu, kas ir hiphops, kas ir viņu māksla un kā viņi tajā izskatās. Līdz ar to sāk rasties daudz plašās izteiksmes diapazons pašos cilvēkos un līdz ar to hiphops iegūst plašāku formu tā izteiksmē. Tātad, vismaz man hiphops ir tieši tajā posmā, kad kādas no tā dogmām ir mirušas, un tagad jāmeklē kaut kas jauns.
