Par “Standartiem”
Nesen izveidoju retrospektīvu izlasi īpaši mūzikas straumēšanas servisu lietotājiem — "Standarti". Nolēmu piedāvāt interesentiem padziļinātāku ieskatu izlasē iekļautajās dziesmās:
"Dogma" — dziesma, ko ierakstīju speciāli hip-hop portāla Ground.lv izlasei kaut kad 9. gadā. Bīts savanģēts no Oriole, šķiet, ka šī arī bija pirmā reize, vai vismaz viena no pirmajām, kad abi sadarbojāmies tieši šādā formātā — Uģis pie bīta & es — pie mikrofona. Klasisks trash meta reps, kas pierāda pats sevi. Spēcīga PKI kustības ietekme, ar šo dziesmu izteikti esmu centies "skrieties" ar saviem kolēģiem. Nosaukums "Dogma" pirmām kārtām tika dots manam bītam, kas skan Skuteļa dziesmas "Cita sieviete" beigu daļā, taču beigās nosaukumu mantoja šī dziesma, lai padarītu visu tur sakāmo tieši tik neapstrīdamu, kāda ir reliģiskā dogmatika.
"Tiesā bija klusums" — mana solo dziesma no PKI izlases "Kombinācijas". "Es piedzēros" dziesmas sākumā tika pierakstīts dziesmas demo ierakstā Torņakalnā, un pēc tam imitēts PKI studijā, kur šīs dziesma galu galā tika ierakstīta izdošanai. "Tiesā bija klusums" teksts tapa autobusā, ceļā uz Ventspili, un tajā es pirmoreiz spilgti pasvītroju starpību starp to, cik viltots, manuprāt, reizēm var būt reps un cik grūti to reizēm ir pamanīt cilvēkiem no malas (un reizēm pat pašiem autoriem). Domāju, ka tā joprojām ir aktuāla tēma, vismaz man, taču gribētos uzskatīt, ka šīs dziesmas eksistence to kaut kādā veidā ir spējusi mazināt.
"Pacel savu balsi" — dziesma tapa sadarbībā ar Radio Pieci, kuri mani uzaicināja sadarboties ar Dj Monsta, lai mēs kopā radītu dziesmu kādai ar Dziesmu Svētkiem saistītai akcijai. Dziesmā Monsta samplējis Pētera Plakida kordziesmu "Ar dziesmu dzīvībā" (vārdi — Jānis Peters), kuras teksts bija tieša iedvesma "Pacel savu balsi" tekstam. Dziesma interpretējama vismaz divējādi, taču emocionālo saikni ar šo darbu atradu tieši caur repa prizmu, iedvesmojoties no citas Radio Pieci akcijas — #PieliecPunktu jeb Radio Pieci battle-repa neveiksmīgo pieredzi. Dziesma aicina reperus nezaudēt savu pārliecību par savu žanru, taču tā reizē diezgan veiksmīgi var tikt interpretēta kā veselas nācijas vai valsts uzruna. Pieļauju, ka no tās sanāktu arī neslikta pirmsvēlēšanu himna, ja ņemtu vērā tikai piedziedājumu, nevis visas dziesmas tekstu. Kad prezentējām šo dziesmu Stacijas laukumā, visu tekstu lasīju no lapas, kas bija pielimēta pie skatuves monitoriem, tikai tāpēc biju todien uzlicis saulesbrilles. Šai dziesmai filmējām arī video, safilmējām materiālu gan Dziesmu Svētku laikā, Mežaparka estrādē, gan dziedātāju pilnā tramvajā, taču netikām līdz gana veiksmīgam rezultātam, lai to publicētu.
"Cirks" — dziesma, ar kuru reiz atzīmējos Kreisā Krasta pirmajā miksteipā. Ja pareizi atceros, "Cirks" tika ierakstīts Juglā, studijā "Pamatinstinkts", vienā nakts sesijā kopā ar Pioniera "Tiek runāts". Varbūt kļūdos. Tas ir izaicinošs flex-treks par visu, kas man nepatika tā laika repā, kas reizē kalpo par vizītkarti tam, kas es esmu un kāda ir mana pārliecība. Tas ir arī viens no pirmajiem solo gabaliem, kurā, Eliota iedvesmots, uzkāpu nākamajā liriskās tehnikas līmenī. Šo dziesmu uzskatu par vienu no saviem klasiskajiem vecajiem gabaliem, kurā izklausos pietiekami tehniski attīstījies, lai nekaunētos no šī 7. gada veikuma pat šodien. Ap to laiku sāku drošāk pieiet tam, ka dziesmām nav nepieciešami piedziedājumi, lai tās uzskatītu par pabeigtām. Bīta autors esmu es.
"Melnie panti" — dziesma, kas tika iekļauta otrajā Kreisā Krasta miksteipā, arī ierakstīta "Pamatinstinktā". Viena no pirmajām reizēm, kad teksta formu tiešā veidā iedvesmoja bīta savdabīgā uzbūve. Līdzīgi kā pirmajā miksteipā, arī šajā dziesmā jutu nepieciešamību uzrakstīt kaut ko vispārīgu, lai tas labi parādītu to, kas es tāds esmu par putnu. Atceros, ka jau tad domāju — labi, šī ir pēdējā reize, kad rakstu šāda veida dziesmu, cik tad reizes man sevi no jauna vajadzēs "pieteikt" —, tomēr tāda vēlēšanās rodas joprojām, kad šķiet, kad ir nomainījusies liela daļa auditorijas, kas seko līdzi tam, ko daru. Atšķirībā no "Cirka", šai dziesmai ir arī piedziedājums, kurš joprojām labi darbojas koncertos, arī ja cilvēki to dzird pirmoreiz. Man tādu ir maz.
"Mistika" ir dziesma, kuru ar 181h radījām DDA HQ studijā kaut kad ap 14. gada Ziemassvētkiem. 24 takšu garš abstrakts studijas frīstails par melanholiskām tēmām. "Mistikā" runāju par samierināšanos ar savām izvēlēm, sajūtu par to pareizību. Dziesmā vēlējos iemiesot tādu kā veca vīra viedumu, kas ikdienas steigā un starp negācijām spēj novērtēt skaistumu detaļās un paskatīties uz lietām no gaišās puses.
"Ēst (Mistika 2)" ir viens no maniem mīļākajiem 15. gada pantiem. 181h ierosināta, apmēram gadu pēc iepriekšējās "Mistikas" tapa otrā daļa. Viss teksts ir analoģija par hiphopu caur pārtikas metaforu, ja neskaita dažas nelielas atkāpes. Teksts, ko dzirdam dziesmas izskaņā, ir Valtera Frīdenberga ierunāts. Ierakstījām viņa balsi, kad ar Tabli tikām filmēti TV sižetā par Dirty Deal Audio kustību. Šai dziesmai pagājušogad uzņemta arī video versija sadarbībā ar angļu video klipu režisoru Oliveru Vaithausu.
"Mieg$" sākotnēji tapa kā "Mistika 3". Sāku to rakstīt 15. gada nogalē uz kāda 181h bīta, taču nepaspēju to pabeigt laikā, lai ieturētu "Mistiskās sērijas" Ziemassvētku tradīciju, tādēļ daļu no šī teksta paņēmu kā pamatu "Miegam", lai nobeigtu savu 16. gada lielāko projektu — viltoto realitātes šovu PROJEKTS "MĪNUSS" — ar kaut ko īpašu. Iedvesmu tekstam atradu pats savā pieredzē, atceroties nedaudz nestabilo posmu savā dzīvē ap 2010./11. gadu, pirms biju nonācis pie savā dzīvē diezgan nozīmīga lēmuma, kas kļuva par pamatu dziesmai "Dilemmas", kuru sarakstījām kopā ar Melikolu. Dziesmas beigās iekāpju sev reizēm raksturīgā pašmotivācijas un eksistenciālisma grāvī. Dziesmas pamatā ir viens no PROJEKTA "MĪNUSS" laikā manis radītajiem bītiem. Dziesmai "Mieg$" ierakstīta arī viltota dzīvā versija speciāli kādai radio NABA pārraidei ("Mieg$ LIVE @ KFC"), ko, iespējams, kādreiz dzirdēsiet dzīvajā izpildījumā kādā no maniem koncertiem.
"Avēnijas aijā" ir vienīgā dziesma, kas iekļauta PKI pirmajā izlasē, kura nebija ierakstīta PKI studijā, bet gan Torņakalnā — dzīvoklī, kur dzīvoju ar savu mammu, un kur ap to laiku tikai sāka veidoties tas, ko vēlāk nodēvēju par "Netīro Cilpu" studiju. Dziesma tapa 6. gada beigās / 7. gada sākumā, un tā tolaik tapa kā neliels izaicinājums sev — repa formā uzrakstīt stāstu ar sākumu, beigām un viscaur ieturētu emocionālo toni. Kad šī dziesma iznāca, saņēmu daudz komplimentu par to, tai skaitā no cilvēkiem, kas ikdienā neklausās repu, ko tad iztulkoju kā faktu, ka esmu bijis pārāk primitīvs un banāls, rakstot šo dziesmu. Tā uzskatu arī šobrīd. Saņemt uzlavas par to, ka esmu izgudrojis skumīgu stāstiņu, kura pamatā ir izfantazēti notikumi, man šķita kaut kas, ko atsacījos uzskatīt par panākumu. Centos no "Avēnijām" distancēties un nākamo materiālu rakstīt daudz emocionāli vienkrāsaināku un arī sarežģītāk interpretējamu. "Avēnijas" koncertos pamēģināju izpildīt vien pāris reizes, tomēr iepriekš minēto iemeslu dēļ nejutos pārāk labi, to darot. Pirms dažiem gadiem atkal atsāku to izpildīt dzīvajā, tiesa, ar nedaudz teatrālu, gandrīz sarkastisku toni. Dziesmu uzrakstīt iedvesmoja bītā izmantotais sampls, kurā sievietes balss izdzied kaut ko līdzīgu vārdiem "avēnija" un "aijā". Stulbs fakts — nezinu, kurš izdomāja, ka dziesma saucas "Avēnijas Aija", bet šur tur esmu manījis, ka šo dziesmu tā mēģina saukt. Ja man būtu dziesma "Avēnijas Aija", tā gan jau būtu par prostitūtu, nevis vārdā neminētu bomzi, ja. Bez disrespekta Aijām, protams.
"Piedodiet" ir dziesma no mana pirmā solo ieraksta "111", ko sarakstīju 4. un 5. gadā. "111" ierakstīju Ķemeros caur zeķubikšu pop-fitru un dinamisko mikrofonu un izdevu kompaktdiskā 5. gada augustā, visus bītus diskā uztaisīju pats, neviens cits šo materiālu nedzirdēja, pirms tas netika pilnībā pabeigts. "Piedodiet" ideja radās, tuvāk iepazīstot tos ārzemju māksliniekus, kuru mūzika mani tolaik iedvesmoja. Tad joprojām aktuālajā "īsts reps" vs. "komerciāls reps" diskusijā biju kaislīgs pirmā aizstāvis, un arī tagad esmu, tikai tad pats vēl īpaši neiedziļinājos, kāpēc, jo šo nostāju biju bez ierunām pārņēmis no saviem LVHH elkiem. Tātad tajā laikā, meklējot jaunus ierakstus, ko klausīties, bieži pieķēru sevi pie novērojumiem, ka man visvairāk patika tieši repa grupu un projektu agrīnie ieraksti (lielākoties tieši skanējuma dēļ), un aizdomājos par to, ka ja jau šie mākslinieki, kas ir spējuši radīt tik fenomenālus un man tīkamus ierakstus, ir "sabojājušies" pēc sava pirmā ieraksta panākumiem, kas gan es tāds esmu, lai tas pēc pirmajiem soļiem mūzikā nenotiktu arī ar mani? Tādēļ 5. gada ansis nolēma uzrakstīt vēstuli nākotnes ansim un jums, dziesmas pirmajā pantā izdzīvojot šo scenāriju, kurā ansis pats iztēlo savu padošanos "tumšajai pusei", kurā pašmērķis ir komerciāli panākumi, nevis pati mūzika. Lai gan dziesma kopumā ir pavāja un tai cauri spīd ļoti aprobežots viedoklis (par dažām rindām neesmu īsti drošs, ko tur vispār biju domājis), līdzīgi principi, kas vadīja 5. gada ansi, vada arī mani. Šī 12 gadu vecā dziesma/vēstule šķita piemērots nobeigums šai izlasei un arī labs ievads "Himnām" un "Balzamam", kuru dzirdēsiet jau š.g. 8. maijā, pēc nepilna mēneša.
Paldies par jūsu uzmanību, prieks, ka noturējāt interesi līdz beigām.
Manu mūziku, tajā skaitā izlasi "Standarti", atradīsi šeit.