Feb 10, 2015
Melgalvs Māris
"Kāpēc gan raudāt gribas tā pēc puspasaules piesmiešanas? Ņem zvaigznes sabirst kabatās, un cauras kabatiņas manas.
Es esmu savu mīļo vergs. Kad dumpojos, cieš mīļie mani. Un viņiem visu mūžu dergs, ka dzirdu, kā skan trauksmes zvani.
Ne mani sauc tie. Protams nē. Kā gan tiem zināt, kur es mītu? Man vēl ir važas jāvīlē, lai projām aizmugt es spētu.
Vēl stiprāk mani mīļie jāmīlē. Kurš cits gan pados viņiem laburītu?"