Tik plašam jābūt skatījumam, tik gudrai jābūt sirdij, tik dziļam jābūt vērīgumam un prātam jābūt vēsam, atvērtam un nevērtējošam, lai realitāti uztvertu neizkropļotu - bez nosodījuma, bailēm no uzbrukuma, aizdomām, nolieguma un dusmām...
Tās ir manas mazās uzvaras, kad nesteidzos izdarīt spriedumu par kārtējo situāciju, kurā parasti saskatītu netaisnību un izraisītu lielu daudzumu ar emocijām... Un ziniet, tas sniedz lielu gandarījumu, mieru un piepildījumu. Es vēlos tā dzīvot tālāk.
Tas kļuva iespējams tikai tad, kad atzinos pati sev: “Es jūtos tā, it kā es pati būtu izrakusi sev bedri, tajā iekritusi un visu šo laiku dusmojusies par to uz citiem.”
Pietiekami ilgi es ārdījos pa dzīvi kā varde krējuma spainī. Tāpēc varu šodien sevi uzslavēt, ka savā tumšākajā dzīves punktā es nepadevos, bet turpināju sparoties. Tā es saņēmu balvu par neatlaidību - krējums pārtapis sviestā un es varu no šī spaiņa jeb sprosta izkāpt laukā.