Kas ir laiks? Es agrāk to uztvēru kā resursu, kā vienu no realitātes dimensijām paralēli telpai, zināšanām un naudai. Bet pēc pēdējām sarunām ar Niku es atradu sevī drosmi apšaubīt patiesību, kam ticēju, pašos tās pamatos, kur ielikta arī uztvere par laika jēdzienu.
Es izteicu pieņēmumu, ka laika nav (un te es varu tikai iztēloties manas omes lielās acis, vecvecmammu, kura pārkrustās, tēva spurdzienu un mammas jautājošo seju...), un meklēju savā galvā informāciju, kas varētu pierādīt šo nule izvirzīto teoriju.
Ja mēs varētu vienoties, ka laiks, laika uzskaites sistēma un konkrēts rādījums uz pulksteņa ir tikai uzkonstruēts ļoti vērīgu un gudru cilvēku pieņemts jēdziens, ar kura palīdzību iespējams vienoties par noteiktu posmu mūsu dzīvēs, mainās uztvere cēloņu-seku līmenī.
Analoģijās runājot, tāpat kā meridiāni un paralēles ir iedomātas līnijas uz zemeslodes, lai ar garuma un platuma grādiem varētu vienoties par konkrētām koordinātēm, kurp doties, tad ieraugam, ka arī laika rādījums ir koordināte pasaules notikumu plūdumā.
Pieņemot šo, mēs izprotam, ka nevis laika rats ir tas, kas darbina šūnu novecošanos, izžāvē jūras un izplaucē pumpuru, bet gan pašas Pasaules, cilvēka un it visu lietu kārtības būtība un daba, un galvenā īpašība ir mainība.
P.s. Es uzdodu sev jautājumu, kas es esmu, lai apšaubītu dzīves lielākās vērtības pastāvēšanu?