Tad, kad paliek vienalga
Čakls un strādīgs, un talantīgs, un enerģisks, un (...) un izpalīdzīgs cilvēks - par tādu mums ir uzdevums sevi padarīt. Lielākos aplausus un apbalvojumus saņem tas, kurš pēc iespējas mazākā laikā izpilda pēc iespējas vairāk darbu pēc iespējas kvalitatīvāk, it kā nepieliekot nekādas pūles.
Šīs shēmas galaprodukts ir daudz fiziski un emocionāli pārdegušu cilvēku. Jo ambiciozāks tu esi, jo lielākās briesmās tās tevi nostāda.
Es piederu pie tās šķirnes, kurai, lai pašpierādītos ir jāpadara viss, kas vien pasaulē ir padarāms. Un pie opcijām nepieder paviršība un defekti. Lieki teikt, ka tas manu vidējo stresa līmeni paceļ līdz debesu jumim. Lai kā arī tu ikdienā censtos noturēt sevi harmoniskā stāvoklī, ik pa laikam kāda īpaši nepatīkama pienākuma ietekmē no tevis izlaužas izstresinātais 21. gadsimta īgņa.
Tad ir tie retie mirkļi, kad vienkārši tev paliek vienalga. Tev pašam nav teikšanas pie šo emociju izvēles, tā izlēmj visums. To nevar nosaukt par slaistīšanos vai protestu pret status quo, tas ir stāvoklis, kurā tu vairs neizproti ikdienas iekārtu, tikai sevi un to, kas tev patiešām svarīgs. Sajūta ir brīnišķīga, kaut arī saproti, ka mūžīgi tas neturpināsies, bet, ja turpinātos, tad izzustu spēja eksistēt sabiedrībā.
Tāpat kā mēs neesam spējīgi mūžīgi būt nomodā, darot darbus, vai mūžīgi atrasties miegā, tā arī nevajadzētu piespiest sevi nepārtraukti atbilst sabiedrības vajadzībām. Ļaujiet sev apstāties un pabaudīt apskaidrību.
- S