BE GOOD OR BE GONE
Cik lielā mērā būtu jāsaskata cilvēkos vien labais?
To mēdz uzskatīt par ļoti apsveicamu dzīves filosofiju. Tādā veidā arī eksistēt ir viegli, nav jāpiegružo sevi ar lieku žulti. Tomēr šāda domāšana ir pretrunā ar visiem izdzīvošanas principiem. Ja aizvēsturiskajos laikos cilvēks tā vietā, lai konstatētu, kas ir ēdams un kas nav, būtu izlēmis nenosodīt ne vienu augli un zālīti tikai tāpēc, ka tie padarījuši galu dažiem cilts brāļiem, tad šaubos, vai vispār mūsu suga būtu ilgi noturējušies šaisaulē. No šādām domāšanas metodēm mēs izvairamies arī spriežot par politiku, jo, ja reiz valsts vīrs ir sagāzis podus, tad tautai kā likums tas ir jānolinčo. Pat tosteri cilvēks izvēlas racionāli, nepirks taču tādu pašu, kāds tikko pašiznīcinājies, kaut arī pirmo maizīti tas spējis uzgrauzdēt diezgan profesionāli. Kad domājam par cilvēkiem, tad pārējās dzīves jomās pielietojamo saprātu pabīdam maliņā. Cēlonis tam ir atgriezeniskā vērtējuma saite, jo mentāli neslimā komunikācijā tomēr piedalās vismaz divi. Pie tam abi divi grib patikt viens otram. Tātad, arī tad, kad tu esi paspējis atzīt savu saskarsmes partneri par derīgu, vienmēr pastāv iespēja, ka viņš ir izdarījis pretējo. Un kuram gan patīk tikt atzītam par brāķēto tosteri. Līdz ar to cilvēce ir nakusi klajā ar vispārējās atzinības metodi, kuru visiem draudzīgi pielietojot, visi palikt laimīgi neaizskarti.
Visam un visiem dodot zaļo gaismu, ir jāuzmanās, jo var gadīties sev pielaist arī ļaundabīgos un indīgos, vai vienkārši izšķiest dārgo laiku maļoties cauri garlaicīgām personām. Izvēle starp dzīvot viegli un dzīvot gudri.
- S
