Growth became the new opiate of the people and no one seemed to realise that everlasting growth on a finite planet is a mathematical impossibility.
???
Neesmu studējis ekonomiku, bet ko?
KIROKAZE
Game of Thrones Daily
Misplaced Lens Cap
Show & Tell
Alisa U Zemlji Chuda
he wasn't even looking at me and he found me

⁂

★
styofa doing anything

Discoholic 🪩

Product Placement
PUT YOUR BEARD IN MY MOUTH

Origami Around
let's talk about Bridgerton tea, my ask is open
Sade Olutola
DEAR READER
wallacepolsom
taylor price
Cosimo Galluzzi
cherry valley forever

seen from United States

seen from Germany

seen from Malaysia
seen from Singapore

seen from Türkiye
seen from United States
seen from United States
seen from United Kingdom

seen from Malaysia

seen from Chile

seen from United Kingdom

seen from United Kingdom

seen from Finland
seen from Türkiye
seen from Indonesia
seen from Germany

seen from Indonesia
seen from Indonesia

seen from Sweden
seen from Sri Lanka
@anhedoniaflow
Growth became the new opiate of the people and no one seemed to realise that everlasting growth on a finite planet is a mathematical impossibility.
???
Neesmu studējis ekonomiku, bet ko?
Atskats
Fonā "Killing in the name of", viņas krūšturis uz galda pie drukājamā, viņa - aiz muguras, tuntulī un nepieklājīgi vilinoša. Ievilkt nepazīstamu cilvēku pie sevis mājās tikai, lai būtu, kur savu smago mīlestību izkratīt. Prātīgāk būtu biežāk spogulī raudzīties nevis izīrēt savas stundas citiem. Mammu, man ir kaķis mājās. Kaķene. D. Labi ēd, labi dzer un smuki smaid.
Visi mēs pa vienu miglu dzenāti. Kapēc aizturēt domas aiz zobiem? Godīgums ir svētība. Godīgums reizēm maldina. Mēs kopistiski maldamies, manuprāt vajag ieņemt savu virzienu un atgādināt katram sevi.
Jau ilgi gribu radīt mūzikā. Tā arī sākās pēdējās 2 nedēļas, kuras aizslīdēja nemanot. A ir laba balss un ar vārdiem nav svešs. Kopā labi saspēlējāmies un tajā pašā vakarā bija šo nedēļu sākums. Ieradās R ar L un S. L kāpņutelpā satika K ar, kuru viņa esot satusējusi Positivusā. K bija kopā ar D un devās lejā uz taksi, lai dotos ballēties uz Vecrīgu. Viņi visi uzgāja pie K un D. Vēlāk arī kopā ieradās studijā, kur mēs ar A jau bijām beiguši muzikālās aktivitātes.
Uzreiz jau biju uz D. Bez iemesliem. Viņa neko sakarīgu pār lūpām nestūma, bet izgāja uz savu piemīlību. Vakara gaitā viņa pārvēma pār balkona malu uz Brīvības ielas trotuāra kamēr runājāmies. Gaitenī pie tualetes viņu noskūpstiju. Viņa aši atrāvās, fiksi uzmeta buču uz lūpām un aizgāja. Vēlāk viņa stāstīja, ka samulsa. Mēļoja, ka viņai meitenes labāk, jo, piemēram, ar L viņa dejoja vairāk nekā kaislīgi. Bet no tā jau nevar neko izsecināt, nevar tik viegli sevi pārliecināt balstoties uz šādiem atgadījumiem.
Studijā dzērām, pīpējām, dejojām, runājāmies līdz sešiem rītā un ar saullēktu devāmies uz melno netiklības caurumu. Visi izņemot D brāli, kurš jau iepriekš atkrita. “Nočņikā” meitenes sapirka nepieciešamo brokastīm. Ar A un R palīdzējām taksistam mašīnu piekurbulēt. Neveiksmīgi. Meitenes cepa brokastis. Visa noskaņa bija tik rītaina, ka nodzisa vakara vaibs. R atlūza manā gultā, visi aizgāja. Apskaujot samulsināju viņu pie durvīm. Gribēju būt viens. Tāda sajūta, ka man vairs nav savas personīgās telpas un tajā pašā laikā liekas, ka es pats viņu esmu atdevis.
Atrast es viņu nevarēju, bet pagāja diena un viņa mani atrada. Nākamajā nedēļā aizgājām uz "4 uz perona" izrādi vienā no nezināmajiem Vecrīgas pagraba krogiem. Viņa riktīgi stumj alkoholu iekšā. Pirmais, ko izdarījām, mēs aizgājām uz Rimi pēc sidra/alus un tad gājām uz viņas darba vietu. Kad aizgājām uz pasākumu arī labi gāja iekšā. Viņai patika, man patika un palikām tur pēc šova. Ābolmaizes un sidrs. Viss jau tad bija skaidrs par mums. Viņa turpināja dropēt. Es viņai gāju līdzi un visu to atšķirībā no viņas turēju.
Aizklaiņojām līdz "Ezītim" izdzert pa ābolmaizei. Ielūkojos viņai acīs un teicu "Es tevi seksuāli iekāroju." Viņai atkārās žoklis un iepletās acis. Prasīja lai atkārtoju. Kad atkārtoju viņa noslīdēja no krēsla un pārsita ausi pret zemi. Kādas 3 sekundes viņa gulēja garšļaukus ar seju zemē. Es viņai nepalīdzēju piecelties, es viņu pieturēju pie pleca. Viņa sēdēja un lēja asaras, asiņoja labās auss skriemelis. Palīdzēju viņai sakopties. Viņa tāpatās izskatījās nenormāli skaista. Apkārtējie šķielēja, bet vispār bija ap trijiem un neviens nebija ļoti kārtīgs. Bija viena dāma, kas kautko piecēlusies kājās sludināja pārējiem pārīšiem. Mēs bijām arī Alā, kur viņai negribēja pārdot alu un mainoties starp acīs skatīšanos un skūpstīšanos pavadījām tur zem stundas. Es viņu pavadīju mājās. Viņa teica, ka es viņai patīku un besīju ārā tapēc, ka braucu prom pēc mēneša.
Piektdienā iedzērām kafiju un pastaigājāmies. Nebija daudz par ko runāt un vispār neatradām kopsaucēju. Rozā svārki negāja ļoti labi kopā ar bēšīgo jaciņu. Tad jā vai nē? Kaislīga un nepašpārliecināta? D sūta miksētus signālus.
Nedēļu vēlāk ierados Rīgā, bija sestdiena. Biju mājpilsētā miera meklējumos. Atradu. Satiku A. Īsu mirkli padžemojām, bet viņam arī prāts nodarbināts ar citām lietām. Aizlaidām pie manis. R ar L runājās melnajā netiklības caurumā. Uz sitienu izdomāju pasaukt D. Viņa arī ieradās. Sēdējām runājāmies, skatijāmies filmu, tad ar pārējiem patusējām. Nepārtraukti blenzu viņas skaistajā sejā un biedēju ar acu kontaktu. Šķiet, ka viņu nedaudz esmu ar to saraustījis, bet es tiešām nevaru nelūrēt viņai sejā un nesmaidīt. Es viņu gribu, bet nedabūju. Manu aktīvo priekšspēli viņa pārtrauca, jo gribēja, ko pateikt. Tā arī nepateica un es automātiki nospriedu, ka viņa vienkārši negrib ķēzīt palagus tapēc arī neliku spiedienu. Jauks, mīļš, smuks, skaists, seksīgs, jocīgs, dīvains, noslēgts - tā viņa mani ik pa laikam nosauca.
Svētdienā negāju darīt, ko bija jāiet darīt. Viņa neiazgāja ar Māti patversmes suņus staidzināt. Gulējām gultā, dzērām sidru, ēdām picu, maigojāmies un skatījāmies multenes. Iekāre tracina rokas un liek apātiski vērot viņas seju. Viņa visu laiku kautko pieprasa. Noeej nopērc ūdeni, nokačā to, padod šito, pasaki to, izdari to. Viņai patīk kontrole. Nedaudz palaidos, bet zinu, ka jāatgūst nostāja. Ja neatradīšu, ko vairāk par skaistumu tad arī nelocīšos. Atvadījāmies bez norunām, bet viņa ātri vien atbildēja. Viņai ir temperatūra. Vispār visu šo laiku viņai arī bija kontuzēta galva no kritiena "Ezītī" un uz darbu varēja neiet, jo bija tikusi pie slimības lapas.
Jaunības dienu nopietnība
Vai tava mīlestība ir tukšš trauks? Vai arī tā ir kā tuksnesis - šķietami bez rāmjiem?
Vai meklēsi to dzidrāko ūdeni, ko savā traukā mitināt vai ļausies tuksneša noslēpumainībai?
Par ko tu uztraucies čeļabiedr? Vai vienmēr spriedelē par to kā ir kādā citā vagonā? Ja kas ir skaidrs, tad tas, ka citu vagonu neeksistē kamēr tu tajos neiekāp.
Es varu iedomāties jebko, bet ne noticēt jebkam. Pie šī galda krāsas un privilēģijas dalīt drīkst tikai aklie grēkotāji.
Labāk skatīties un nesaprast neko, nekā zināt jau iepriekš.
Kapēc Deivida Linča filmas ir bauda skatīties? Tapēc, ka režisors cenšas spēlēties ar cilvēka prāta stāvokli. Konkrētā filma ievedīs sapņu pasaulē, kur arvien blāvāka paliks atšķirība starp “realitāti” un zemapziņu/domu pasauli.
Šī filma katram pastāstīs ko citu. Ja gribās kādu interpretāciju uz paplātes, lūgtum - https://www.youtube.com/watch?v=9ZFmwkGsHFE
Stacijas
Dienas beigas. Nedēļas beigas. Vientulība pūta uz savām saknēm. Devos uz savu mazo pilsēteli. Virzoties no kases uz peronu, ar maku rokās iedams caur durvīm, sastapu kādu kungu. Atvērtā vējjakā, melnu masu zem nagiem un sejas grumbām viņš ar mani runāja. Sarunas sākumu nokavēju, jo vēl nebiju pilnībā izrauts no dialoga ar Misteru Dilanu.
Viņam vajadzīgi piecpadsmit centi. "Kā reiz apnika piegāztā maka kabata", priecīgs atbildēju bērdams santīmu un centu musli saujā. Pret flīzēm atsitās santīms un pieripoja kungam pie zolēm. Es to pacēlu kamēr viņš mēģināja mani atturēt teikdams: "Nevajag, nevajag puisīt, es jau pats būtu pacēlis". "Jauku vakaru! Man jāskrien", es pasviedu smaidu un griezu muguru. "For the loser now,Will be later to winFor the times they are a-changing." Es vienkārši gribu piebilst, ka nevajag nosodīt cilvēkus. Tāpat kā nevajag kritizēt lietas, ko nespēj izprast. Tu nezini, kas viņš ir un, kāda ir viņa realitāte - tā arī nav tava darīšana. Mīlestība mēdz būt laba sajūta. Šāda nostāja var šķist vienkārši ievērojama, bet, ja tā godīgi - cik bieži tu tiešām apdomā kā izturies pret apkārtējiem?
Kunga zobens
"Kas tas tev par speiķi? Es tak tev viņu salauzīš. Paskat kāds man zobens!" Izmisīgi grābstīdamies pēc atzinības viņš arvien vairāk pievēra acis. Viņš izbira kā nauda no kabatas. Uz ietves viņa pēdējā pašcieņas kripata griezās un nebija vairs svarīgi vai ģērbonis vai cipars.
Viņš bija aizmirsis, ka ieejot nākamajās durvīs atkal viss sāksies no jauna un viņš būs viss priekš sevis. Apsūdzētais un aizstāvis, labā un kreisā. Viņš sevi plēsīs pušu. Bailes no vientulības viņam palīdzēs piecelties kājās un pabeigt etīdi. Ar savu morālo masturbāciju viņš ir spējīgs darbināt šo cirku, cik uziet!
Bārdainis
Parasts ziemīgs trešdienas vakars iezīmēja pirmo noguruma smeldzi mugurā. Lai gan tramvaja blīvums turēja muguras taisnas, tas nepleta smaidus pelēkās masas ģīmetnēs. Divu dūru attālumā no manas sejas dvakoja neveselīgi sārta seja klāta netīriem rugājiem. Lieki piebilst, ka alkohola smaku varēja jau uzost ar acīm pirms šis tips vēl iekāpa. Stereotipiski, bet tajā pašā laikā samērā latviski. Daloties ar smakām izstomījos no šī konzerva.
Kāpņu telpas durvis vaļā turēja dūņu jakā ietinies jauneklis padodams ceļu otram, īsāka auguma bārdainam čomākam, kas izskatījās nedaudz sabijies. Drīzāk viņš vienkārši bija uztraucies. Iegāja dūņu jaka, tad bārdainais un tieši aiz viņa es. Visi trīs rindiņā. Durvīm aizcērtoties nedaudz vēlāk nekā paredzams, bārdainais sadzirdēja soļus un atskatījās uz mani. Tagad gan viņš izskatījās sabijies. Nedzirdēju, ko viņi runā un vai viņi vispār sarunājas, bet katrā otrajā kāpņu starplaukumā viņi nedaudz atskatījās. Bārdainais gāja pa vidu. Dūņu jakai bija kājās tādi paši apavi kā man.
4. stāvā Dūņu jaka atslēdza kāda komunālā dzīvokļa durvis un, izrādīdams pieklājību savam biedram Bārdainim, deva priekšroku. Sperdams kāju pār slieksni Bārdainis juta asu smeldzi mugurā un tajā pašā brīdī, viņa krūtīm izslejoties uz priekšu, strauji un sāpīgi atliecās galva. Gulēdams uz grīdas viņš neveikli apmetās ar seju pret durvīm. Durvis bija ciet un istabu pielēja balta rīta gaisma un tramvaja trīce. Pēc mirkļa arī sekoja modinātājs.
When it comes to woman, you're never too old for humiliation.
My Week With Marilyn (2011)
Beware of enthusiasm and love - each is temporary and quick to sway.
Bobs Dilans
Darba ļaudis un ubagi..
Tramvajā braucot visiem skābi ģīmji. Visi siļķītē un nelaimīgi skatās pa logu kā pie zupas virtuves rindā ubagi ar suņiem un smaidiem līdz ausīm gaida. Pinkaini ar negulētām acīm.
"You have your way. I have my way. As for the right way, the correct way and the only way, it does not exist"
Frīdrihs Nīče
Paģiras un kūkas
Kārtējais rīts ar tīru lapu galvā. Gulta nelaiž vaļā, bet liesmiņa liek celties. A vakar pateica, ko tādu, kas man ļāva izprast savu muļķīgo pieķeršanās problēmu. Ir viegli iemīlēties cilvēkos, kurus tu nepazīsti. Nezināmais atstāj brīvu vietu fantāzijai. Vietu, kuru tu vari piepildīt ar saviem ideāliem. Tas ir kā iemīlēties sevī. Tāda rīcība ir pazīme sevis mīlēšanai, bet to nevajag jaukt ar mīlestību pret citiem. Īstai cilvēkmīlestībai vajag laiku, lai noskaidrotos un nobriestu.
Bet vai ir muļķīgi barot īslaicīgu ieķeršanos cerībā, ka tā var pārtapt par ko vērtīgāku?
Vēljoprojām N
Viesnīcā es viņai lūdzu apgulties man blakus. Atskaņoju dziesmu, ko saliku. Atmetu aizbildināšanos un aizvēru muti. Sākumā klusēja ķiķinādama, jo saprata, ka iegrūdusi kādu savos mūzikas tīklos. Pēctam pilnā nopietnībā pauž mudinājumus un atzinību. Pēctam mēs mīļojamies siltā šokolādē. Siltas un sausas ādas kairina receptorus. Visu vai neko, baltu vai melnu - tāds šis cilvēks savu dzīveli dzīvojis.
Atvēris sirdi vēja plūsmām indivīds dzīvo sapnī. Viņa redzēja to pašu, ko es, bet par sabijušamies šķiet bijām, lai dotos šajā veldzējošajā pļavā.
Mierinoša un aijājoša mūzika. Tā sajūta, kad atklāj kautko, kas skaitās populārs, bet nekad neesi pat par to dzirdējis. Runa iet par Deivida Linča filmu dzēšgumijgalve jeb “Eraserhead”.