Ziepju burbuļi.
Man ļoti patīk ziepju burbuļi. Tie peld pa gaisu kā lielas, caurspīdīgas, apaļas sniegpārslas, nesdamas pasaulē varavīksnes krāsas uz savas plānās ziepju kārtiņas. Tomēr tajos saskatīju līdzību ar meliem. Ziepju burbuļi ir caurspīdīgi, tomēr skatoties tiem cauri, pasaule tiek nedaudz iešķobīta un izskatās arī nedaudz greiza. Tā kļust nepareiza, un reizēm man no tās pat reibst galva. Arī meli aptumšo un izkropļo mūsu pasauli. Meli iešķoba visu skaisto. Meli visu padara greizu.
Manai mazajai māsīcai ļoti patīk spridzināt burbulīšus, bet reizi pa reiziei ziepes iekļūst tieši tai acīs, un viņa raud... Raud, jo viņa tika sāpināta ar maniem ziepju burbuļiem. Vai meli mēdz nest sāpes un pārdzīvojumus apkārtējiem...? Viennozīmīgi.
Kad pati biju mazāka, man patika pūst burbuļus dzīvoklī. Mamma nemitīgi rājās un dusmojās, ka grīda bija pilna ar ziepju traipiem. Protams, grīdu var nomazgāt, bet līdz to kāds pamana un izdara, ir liela iespēja paslīdēt uz slapjās ziepju kārtiņas. Meli atstāj mūsos tumšus robus un traipus, tie paslēpj mūsu sirdis zem maldu kārtiņas. Protams, toz var nomazgāt. Nomazgāt ar Jēzus nopelnu un mīlestību, tomēr ir iespēja, ka kāds uz mūsu meliem var paslīdēt.
Pēc ziepju burbuļu pūšanas, manas rokas bieži paliek slapji lipīgas. Cenšoties novērst šīs nepatīkamās burbuļu pūšanas sekas, man mēdz sanākt vēl sliktāk. Es cenšos rokas nomazgāt, bet tajā vietā, lai to darītu kārtīgi, es daru to pavirši, tādēļ tas rada vēl daudziem mazu burbuļīšus. Tikai tīrs krāna ūdens to var nomazgāt. Man gadās, ka cenšoties izlabot kādu melu, sanāk pateikt vēl daudzu citus. Tie netbrīvo manu sirdi no maldu kārtiņas. Vienīgi tad, kad nāku ar savu apgrēcību pie Jēzus, mana sirds top skaidra un tīra.
Vai tagad Tu saskati līdzību?













