sheepfilms
No title available
art blog(derogatory)
DEAR READER
izzy's playlists!
almost home
ellievsbear
Love Begins
NASA
PR's Tumblrdome
RMH
let's talk about Bridgerton tea, my ask is open
pixel skylines
No title available
Product Placement
Sweet Seals For You, Always
Game of Thrones Daily
"I'm Dorothy Gale from Kansas"
PUT YOUR BEARD IN MY MOUTH
Mike Driver
seen from Malaysia
seen from United Kingdom
seen from Malaysia
seen from United Kingdom
seen from Netherlands
seen from Türkiye
seen from Australia
seen from Germany
seen from United States
seen from Germany
seen from United States
seen from Saudi Arabia
seen from Japan
seen from United States
seen from Singapore
seen from United States
seen from India
seen from Brazil
seen from Malaysia
seen from Hungary
@bridis-klusuma
Tieši tā tas notiek vienmēr: apmaldoties otra cilvēka balsī, smaržā, skatienā, elpā, mēs mirkļa eiforijā vieglprātīgi atļaujamies neuztraukties par to, kā un vai vispār pēc tā visa spēsim atkal atrast ceļu pie sevis.
Karīna Račko “Samaitātā”
Tomēr laiks arvien uzskatāmāk apliecināja vienu no dzīves neapstrīdamākajām patiesībām - mīlēt cilvēku tikai tāpēc, ka viņš to pelnījis, diemžēl nav iespējams.
Karīna Račko “Samaitātā”
Gaisa pilīm parasti nemaz nav pamatu, tāpēc tās viegli sabrūk. Nav nozīmes raudāt pie drupām, labāk aši vien celt jaunu. Cilvēkam, kurš pamatos ieliek cietu gribu un savu gaisa pili pārvērš īstā pilī, tā visbiežāk paliek pirmā un pēdējā viņa mūžā.
Māra Svīre “Ja pulkstenis nenodos”
Kas ir dzīve bez mīlestības? Koks bez augļiem. Miegs bez sapņiem. Reizēm pat nespēja iemigt. Tas nozīmē dienu pēc dienas gaidīt, kad saule iespīdēs pilnīgi aizslēģotā istabā ar melnām sienām, kuras atslēgas atrašanās vietu tu zini, bet tev nav ne mazākās vēlēšanās atvērt durvis un iziet laukā.
Paulu Koelju “Hipijs”
Ej roku rokā ar dzīvi, iedzer un līksmojies, taču turies pietiekami atstatu, lai nekad nevajadzētu paļauties uz citiem - kritieni ir daļa no ceļa, un mums ir jāiemācās atkal piecelties pašu spēkiem.
Paulu Koelju “Hipijs”
...lielākoties situācijās, kur bija jāizvēlas starp atriebību un mīlestību, viņš bija izvēlējies mīlestību. Tā ne vienmēr bija pareizā izvēle, reizēm viņu dēvēja par liekuli, reizēm viņu drīzāk virzīja bailes, nevis patiesa vēlme padarīt pasauli labāku. Viņš bija tikai cilvēks, tieši tik trausls, kā pieklājas; viņš nesaprata visu savā dzīvē notiekošo, taču no sirds gribēja ticēt, ka ceļo, lai atrastu gaismu.
Paulu Koelju “Hipijs”
...dzīvē viss ir jāizgudro pašam.
Paulu Koelju “Hipijs”
Kad cilvēks nolemj doties pa garīguma ceļu, viņa sirdi virza daudz dažādu emociju. Iemesli var būt cildeni - piemēram, ticība, tuvākā mīlestība vai labdarība. Bet tā var būt arī vienkārši iegriba, bailes no vientulības, ziņkāre vai vēlme būt mīlētam.
Paulu Koelju “Hipijs”
Tie, kuri uzticas paši sev, uzticas arī citiem. Jo viņi zina, ka tad, ja tiks nodoti - un katram gadās piedzīvot nodevību, tā ir daļa no dzīves - , ne vienmēr varēs sākt visu no jauna. Prieku dzīvei piešķir tieši tas, ka jābūt gataviem riskēt.
Paulu Koelju “Hipijs”
Galu galā mīlēt - mīlēt ar katru savas būtības dziļāko šūnu, sīkāko atomu un atkailinātās dvēseles trauslāko stīgu - tieši tas ir cilvēka esības skaistākais, sarežģītākais un būtiskākais uzdevums.
Karīna Račko “Saplēstās mežģīnes”
Cilvēki dažkārt domā, ka Dievs ir matemātiķis. Nē, tā nav. Bet, ja vēlamies salīdzināt, Dievs varētu būt labs šahists, kas vienmēr paredz pretinieka gājienus un jau iepriekš izstrādā plānu viņa sakaušanai.
Paulu Koelju “Spiedze”
Tās ir tulpju sēklas, mūsu valsts simbols. Un no šīm puķēm tu vari šo to mācīties. Redzi, šobrīd tās neatšķiras no citām puķēm, bet tās vienmēr izaugs par tulpēm. Vari censties, kā gribi, bet tās nekad nepārvērtīsies par rozēm vai saulespuķēm. Liktenis ir tāds, kāds tas ir, ja vēlēsies to noliegt, dzīve būs viens vienīgs sarūgtinājums, kas beidzas ar nāvi. Tāpēc neraudi par likteni, bet ar prieku seko tam pa pēdām.
Paulu Koelju “Spiedze”
Atmiņas ierodas reizē ar velnu, ko sauc par melanholiju. Ak, tas ir cietsirdīgs velns, no kura nespēju atbrīvoties.
Paulu Koelju “Spiedze”
Norvēģija uzvedas kā pļāpīga, dumja blondīne, kas izgājusi pastaigāties pa Bronksas nomalēm un tagad ir sašutusi par sava miesassarga brutālo izrēķināšanos ar negaidītiem uzbrucējiem.
Jū Nesbē “Sniegavīrs”
Apstājās sirds - oriģināla nāve kādam, kas bija slavens tieši ar to, ka viņam tādas nav.
Romēns Puertolā “Meitenīte, kas norija mākoni Eifeļa torņa lielumā”
