"Viņš būs"

rudensasaras

[rudensasaras]

Es vēlos, lai tu jūti, ka spēju noņemt pasaules smagumu tev no krūtīm

[rudensasaras]

Tik dziļi, ka sāp

rudensasaras

[rudensasaras]

Ar aukstam rokām Nesildiet ledainu sirdi Aukstām rokām  Gleznojiet tikai tumsu

rudensasaras

[rudensasaras]

Ja vien ledāji pārstātu elpot Un visiem uz pasaules kļūtu siltāk Es nāktu pie tevis basām kājām Lai skūpstītu neprātīgi lēnām

rudensasras

[rudensasaras]

Mīlestības vārdā Apstādiniet laiku Un ļaujiet man elpot Jasmīnā piesātinātu gaisu

rudensasaras

[rudensasaras]

Es mīlu tevi šodien Kā jūra mīl vēju Un vējš mīl jūru Kā Ziedonis mīl dzeju Un dzeja mīl Ziedoni Es mīlu tevi šodien Mazliet vairāk kā vakar

rudensasaras

[rudensasaras]

Kādā tukšumā mēs dzīvojam Ja savu dvēseli piesārņojam tik viegli Un kādu piemēru mēs rādām tiem Kurus mīlestība nekad nav skārusi Mēs izliekamies akli spēlējot paslēpes Bet vai ar mīlestību tā drīkst Vai tā kādreiz spēlējusi paslēpes

rudensasaras

[rudensasaras]

Es nāku pie tevis pēc mīlestības Kā izsalcis vilks visdziļākajā purvā Bet pat tukšums no tevis izvairās Kā lai sevi visu dzīvi neapmuļķo

rudensasaras

[rudensasaras]

Lietū izmircis mētelis Asaru pielijusi dvēsele Plaukstā satverti ērkšķi Rudens apbrīnojamais lapkritis Tūkstotis un viena depresija

rudensasaras

[rudensasaras]

Kā mazpilsētas sapņi Manas cerības zūd Tu aizgāji vakar Un šodien Mana sirds pēc tevis lūdz

rudensasaras

[rudensasaras]

Es atveru durvis ikvienam Un ar sirdi ir tieši tāpat Tu pasniedzies pēc mīlas Bet esi viens jau vairākus gadus

rudensasaras

[rudensasaras]

Kad pasaules otrā pusē Mākoņi saulrietā klusē Mana vientuļā sirds pēc tevis pulsē

rudensasaras

[rudensasaras]

Kad tu atveries kādam jūras krastā Tava dvēsele tiek celta mastā Un viņai dāvātie jāņtārpiņi Izdziest kā signāls bākā

rudensasaras

[rudensasaras]

Kā mēness bez saules salst Mana mīla pēc tevis alkst Un cik ļoti sāpīgs ir klusums Kad otram sirdī tukšums

rudensasaras

[rudensasaras]

Tējas krūze un tās karstā sirds Dzīvo līdzās taviem sapņiem Un kā nevainīgs zieds Mani vējš pie tevis aiznes

rudensasaras

[rudensasaras]

Kāds mani saprot Un kāds arī nē Kāds mani mīl Un kāds tikai mazliet

rudensasaras

[rudensasaras]

Tu atkal klusē Kā akmens jūras dzelmē Mana dvēsele slīkst Un ne jau no prieka

rudensasaras