Sveicieni Budas dzimšanas dienā!
Hei hei hei! :)
Šodien ir iekritusi Budas Šakjamūnī dzimšanas diena! Un tai sakarā visiem novēlu būt priecigiem, laimīgiem un šīs sajūtas sevī lolot, vairot un dalīties ar tām ar ikvienu.
Kapēc es tik bieži pieminu Budu? Kapēc ne Kristu, ne Rāmu vai Šivu vai Krišnu? Vai Pērkontēvu vai Laimu un Māru?
Man Buda nav nekāds svētais vai dieveklis vai kas tamlīdzīgs. Es viņu uztveru kā savas dzīves Autoritāti, dzīvu bijušu parastu cilvēku, kas ir pasauli iepazinis caur sevi un sevi iepazinis caur pasauli. Kas ir šo iepazīšanu iegūstot bijis tik sajūsmas pilns un atbildīgs, ka to ir nesis ikvienam.
Un ar to ir pilnīgi atšķirīgs no vieism manis pieminētajiem personāžiem un arī no tiem, kas nav manis pieminēti. Jo visu, ko Buda uzzināja un apguva un saprata, viņš dāvāja citiem. Par to neko neprasot. Ne naudu, ne atzīšanu, ne dievināšanu un katrā gadījumā - ne upuri. Un Buda nav aicinājis nedz ciest, nedz ziedoties. Nav degradējis savus mācekļus un citus cilvēkus un dzīvās būtnes par grēciniekiem, par tādiem, kam kas jāizlabo!
Buda vienkārši meklēja patiesību par sevi, par pasauli, kurā viņš dzīvoja, par realitāti. Tā, kā viņš to tai brīdī redzēja. Un atrada, vismaz esmu par to pārliecināts, jo arī pašam ir bijušas reizes, kad šai patiesībai vai būtībai ir izdevies pieskarties.
Šī pieeja - tik vienkārša un reizē ģeniāli pilnīga - ir pieejama katram - vienkārša mērķtiecīga sevis iepazīšana un izzināšana. Tas ir darbs ar elementārām ikvienam cilvēkam piemītošām spējām - intelektu, uztveri, uzmanību un pašapzināšanos. Nevajag ne izglītību, ne speciālas zināšanas, ne mākslas vai superspējas.
Parasti visi maldās, ka Budas mācībā ar šīm psihiski-garīgajām lietām viss aprobežojas. Patiesībā ne, patiesībā tas ir ceļš, kuru ejot cilvēkam pamazām uzrodas jauni draugi, kas pievienojas kā ceļabiedri - tie ir gan citi cilvēki, bet, kas daudz svarīgāk - paša Budas mācības praktizētāja ķermenis, ķermeņa daļas un pat orgāni. Budas piedāvātais ceļš ir viegls tai ziņā, ka daudz kas notiek pats par sevi - kaut vai šie ceļa biedri, arī dažādas citas lietas, svarīgākā no kurām ir sava veida kosmiskās ētikas un skaistuma izpratne un sajūta - kā nepārejošs prieks un sajūsma, ar visu no tā izrietošo! Nu jā, tiesa gan ceļa sākums nav nekāds vieglais. Jo viss sākas ar ieskatīšanos sevī - prāta, uzmanības pieradināšanu un sapratni, cik netīrības esam paspējuši savākt līdzšinējā ceļā. Tas mēdz būt pretīgi un pat biedējoši. Bailes ir lielākais šķērslis ceļā. Jebkurā. Jo tas nozīmē ierastās situācijas zaudējuma iespēju. Un tā kā ceļš ir priekšā, ir arī bailes par to vai spēsim tur ko atrast sev piemērotu! Spēsim, ja vien iesim! :)
Buda ir teicis - "mēs esam tas, kādas ir mūsu domas!". Es pilnīgi piekrītu šim apgalvojumam. Vēl vairāk - es domāju, ka tikai mūsu priekšstatu slogs mums neļauj līdz galam saprast Budas vādru dziļumu. Jo Buda, spriežot pēc šo viņa vārdu konteksta, ir burtiski domājis to, ka pasaule, kurā tu mīti, ir tieši ietekmējama ar tavu apziņu, prātu un intelektu. Līdz pašiem visdziļākajiem pasaules pamatiem, fundamentiem.
Nav vajadzīgi ne mehānismi, ne kodolreaktori, ne hadronu paātrinātāji, ne sinhrotroni, ne kosmiskie kuģi - ikviena dzīvība un dvēsele ir Kosmosa, Visuma sastāvdaļa, tā ceļas no pasaules telpas pamatnes un ir vienmēr tieši saistīta ar to. Kolīdz tā - ikvienam ir pieejamas visas tās iespējas, kas pašam Visumam! Tikai nepieciešams to apzināties, sajust, aizsniegties līdz tam.
Buda meklēja šīs sakarības, un tās arī atrada. Un - kā jau minēju - atrada arī tādas brīnumainas lietas kā ētiku, dzīvības skaistuma principus, radīšanas prieka izpratni. Dāvāšanas sajūsmu - Dānu! Visas šīs lietas ir pilnībā aprakstītas arī mūsu tautas mantojumā - Dainās. Un te atkal ir tikai viena barjera - mūsu šābrīža priekšstau slogs, ne vairāk.
Ko Buda uzzināja, un kā to varētu traktēt praktiskajā aspektā? Oh, lai to visu aprakstītu, būtu daudzas grāmatas nepieciešamas. Tomēr galvenā ideja ir tā, ka viņa mācība ir nevisk sabiedrības normas, bet gan idivīda darbs ar sevi.
Piemēram, par smadzenēm. Neirozinātne uzskata, ka smadzenes neatšķir apkārtējo realitāti no iztēles. Katrā ziņā smadzeņu neirofizioloģiskā rekacija uz abām ir vienāda. Tas ir arī viens no placebo efekta skaidrojumiem. kamēr jūs mānekli pieņemat par zālēm, tikmēr smadzenes dod komandu to realizēt kā medikamentu. Analoģiski arī ar citiem dziedināšanās efektiem. Un analoģiski ir arī ar t.s. nocebo - downgrade efektu, saslimšanas efektu. Cilvēka ķermenis ir varens un ir spējīgs pats sevi uzturēt un pārveidot. Un te ir viens no Budas mācības aspektiem - eam tādi, kādas ir mūsu domas. Realizējot šo varam pilnībā sevi pārņemt kontrolē.
Tas pats ir arī ar mūsu uztveri - pa lielam mēs redzam to, par ko visvairāk domājam. Jūsu domu kopums, kas visbiežāk ir ar jums, ir jūsu dzīves pieredzes avots. Pamēģiniet pasekot šai paradigmai, šim apgalvojumam, paanalizēt attiecībā uz sevi. Kaut vai - jūs salasāties ziņas par to, cik sūdīgi ir dzīvot. Un kamēr šis ziņas ir jūsu domu subjekts, prāts uzmanību vērš uz to, arī pārējie uztveres kanāli fokusējas analoģiski! Tālāk jau notiek šablona un fokusa filtra veidošanās. Tas savukārt noved pie uzvedības modifikācijām un attiecīgu situāciju "noķeršanu" pat apzinātā līmenī!
Buda mācīja, ka tas ir mūsu nelaimju un likstu cēlonis. Ka tas nav kas fizisks, ar materiālo pasauli saistīts. Tas ir mūsu prāta, intelekta, pašapzināšanās un uzmanības konfigurācijas rezultāts, kas, ņemot vērā šo mūsu spēju tiešo iedarbību uz fizisko ķermeni, rada arī fiziskās ciešanas, nelaimes un stāvokļus.
Buda mācīja, ka visupirms mums vajadzētu pārtraukumu. Vajadzētu atslēgties. Vajadzētu atrast tādu stāvokli, kas ļautu ieskatīties savā īstenajā būtībā. Un piedāvāja vienkāršu metodi - meditāciju, kā to saucam mēs, džjānu, kā to dēvē budisti. Buda aicināja to darīt velot sevi visu tam. Bet nekad nelika domāt, ka tam jābūt par dzīves jēgu. Jo ikviens katrs pats ir savas dzīves, savas pasaules un arī Kosmosa saimnieks. Viņa sekotāji, mācekļi un mācības turpinātāji meditāciju ir izpētījuši krustu-šķērsu un izstrādājuši simtiem metožu. Galvenai ir tas, ka tieši meditācija ļauj uztaisīt pārtraukumu jūsu dzīvē, iespēju atpūsties, iespēju sevi iepazīt. Meditācija ir iespēja izslēgt savas smadzenes. Un ieraudzīt tās patiesībā.
Iepazīt savas smadzenes, savu ķermeni, savus orgānus pa tiešo. Līdz pat fiziskai sarunai! :)
Un iemācīties tās mainīt. Mainīt smadzeņu darbību. Neirofiziologi par mūsu smadzeņu galveno procesu uzskata neiroplastiskumu - kad jūs domājat, tverat domas, apstrādājat ienākošo informāciju, smadzenes veido neironu saites. Agrāk domāja, ka tieši tas ir intelekta attīstības modelis un noteikums. Tagad - ka tas ir tieši mūsu šablonu un dzīves patternu veidošanās mehānisms. Tomēr tas ir rīks, instruments. Vienkārša pozitīvas informācijas fiksēšana arī veido neironu saiši plastus. Jo lielāks šis plasts, jo fundamentālāks mūsu dzīves patterns, pozitīvāka, skaistāka pasaule apkārt. Koks ar diviem galiem, divvirzienu kustība.