Realitātes neaptveramais fenomens
Vai ziniet - cilvēks patiesībā nespēj realizēt priekšstatu par to, kas tad īsti ir pasaule, kaut vai tās fiziskā esība. Kapēc? Nu, kaut vai tāpēc, ka ar saviem standarta maņu orgāniem viņš var redzēt mazāk nekā 1% no elektromagnētiskā spektra un dzirdēt ne vairāk kā 1% no skaņu pasaules. 90% šūnu mūsu organismā darbojas simbiozē ar mikroorganismiem, kam ir savs DNS, un šim DNS nav nekāda sakara ar mūsējo. Ari mūsu ķermeņa fizikālās uzbūves pamats - atomi savā apjomā par 99,9999999999999999% ir vakuums, tukšums. Bez tam, neviens no tiem nav radīts ar jums - visi tie dzīves laikā ir aizgūti vai radušies no jauna telpā, kuru jūs aizņemat.
Mums ir 46 hromosomas, par 2 mazāk nekā kartupeļiem.
Vai zināt arī to, ka varavīksni objektīvi mēs varam parādīt tikai sev? Ne tikai tās iekrāsojums un forma, pat tās saredzēšana ir atkarīga no katra konkrēta cilvēka redzes īpatnībām un mūsu acu fotoreceptoriem. Tās pastāvēšana ir saistīta ar cilvēka redzes īpatnībām un ir atkarīga no konusveida fotoreceptoriem jūsu acīs. Rupji runājot citām dzīvajām būtnēm, kam nav šādi receptori, varavīksne neeksistē. Vismaz mūsu, cilvēku, izpratnē. Tādējādi, lai cik tas izklausās mākslīgi argumentēts, jūs nevis vienkārši redzat varavīksni - jūs to radāt. Tas ir diezgan pārsteidzoši, vai ne? Jo īpaši, ja jūs saprotat, ka visas skaistās krāsas, kuras jūs redzat, ietilpst mazāk nekā 1% no elektromagnētiskā spektra.
Ko mēs varam apjaust no tiem dažiem augšminētajiem piemēriem un situācijām? Pirmkārt jau to, ka esam tālu no pasaules izpratnes ideāla. Ka zinātne, lai cik lieli ir tās sasniegumi, konkrētajā posmā, tēmā, tikai grābstās ap lietām, faktiem, parādībām, kuras tai šobrīd ir sasniedzamas. Un runāt par objektīvu, visaptverošu pasaules ainu mēs varam vien tā paša 1% apmērā. Nu labi - nedaudz par skarbu.
Vēl no iepriekš minētā mēs varam iegūt visiem materiālistiem diezgan pārsteidzošas idejas - to būtība tā vai citādi ir saistīta ar apziņas un garīguma prevalējošo lomu pasaules uztverē un pat tās uzbūvē. Bet neba jau tas ir kas jauns - to mums mācīja un māca faktiski visas senās reliģijas (kuras gan par tādām tikai mēs, materiālistiskā determinisma pasaules daļa, uzskatām) sākot jau no animisma, zoroastrisma, jogas, Lao-Dzi idejām, Budas mācības, kanalas, hinduisma un pat islāma un kristietības. Nemaz nerunājot par tādām fundamentālām praksēm kā daži cigun paveidi un tantra vai daoistu ķermeņa alķīmijas. Vēl viens no šīs pieejas aspektiem ir tas, ka ideja pēc savas būtības ir materiāla - tikai beznosacījuma stāvokli tā ir enerģijas potenciāls, ko rada novērotājs. Iespaidīgi, ne? Bet iesaku katram pamēģināt paanalizēt savu dzīvi no viedokļa - kā jūs sākāt uztvert pasauli un cik daudz no tā, kas darās jūsu prātā, apziņā, vienkārši realizējas jūsu vai kāda cita dzīvē.
Daži stāsti, kurus var atrast internetā. Interpretēt to var dažādi, arī uzticēties vai nē avotiem - tas ir lasītāja lēmums. Tomēr par šiem stāstiem var teikt - fakts, ka to ir ne divi un ne trīs, bet simtiem. Kā likums, cilvēki, kas to mums atnesa, tam paši tic ar katru sava ķermeņa poru. Pat tad un visbiežāk tad, kad nespēj piedzīvoto vai redzēto saprast.
Krievijas gaisa spēku akadēmijas departamenta vadītājs A. Supteļja stāsta par apkopoto neordināro eksperimentu informāciju zinātnieku vidū Padomju periodā. Proti, kāds kaujas lidmašīnas pilots lūgts uzkāpt uz svariem un tad ievests hipnotiska transa stāvoklī. Eksperimentā pilotam transa stāvoklī iegalvots, ka viņš ir brīvajā kritienā un viņš sver arvien mazāk un mazāk līdz kļūst tik viegls kā gaiss. Eksperimenta pieraksti liecinot, ka kādā brīdī pilota svara rādījumi sākuši samazināties - sākumā lēnām, tad strauji nokritušies līdz 12 kilogramiem, kādu laiku saglabājušies pie šis atzīmes un tad lēnām atgriezušies pie pilota faktiskā svara vērtības.
Pieminu šo informāciju, jo atceros bērnu dienu trikus, kad vien ar iedomu, ka esmu viegls kā spalviņa, spēju veikt lēcienus, kas diez vai atbilda manam toreizējam fiziskajam spēkam. Un vēl - reiz mežā gandrīz uzkāpu čūskai - liku kāju pie zemes un ieraudzīju, ka apakšā ir odze. Tai mirklī, kājai vēl nepieskaroties pie zemes, izdarīju milzīgu lēcienu atpakaļ - kā atsperes mests. Paradoksāli ir tas, ka tai brīdī svaru jau biju pārnesis uz kāju, ko grasījos likt pie zemes.
Atkal aicinu lasītāju mēģināt atcerēties līdzīgus pārsteidzošus gadījumus no savas dzīves, kad notikumi, šķiet, risinās pretēji dabas likumiem. Pamēģiniet tos atsaukt atmiņā bez šā brīža stereotipiskās uztveres skepses.
Serbu izcelsmes zinātnes ģēnijs Nikola Tesla ir teicis: "Katrā telpas milimetrā ir tik daudz enerģijas, cik jums vajag". Viņa paša piezīmēs ir daudz dažādu norāžu uz to, ka pats Tesla ir sapratis vai bijis tuvu tam, lai saprastu, kā šo enerģiju iegūt. Fenomenāli, ka viņš, šķiet, apzināti nav gājis tālāk - lai izstrādātu tehnoloģijas un metodes, kā to izdarīt. Tesla ir bijis ārkārtīgi tālredzīgs cilvēks, kura izpratne par ētiku un morāli joprojām tālu pārsniedz ikviena cilvēka redzējumu. Šķiet, Tesla bija sapratis, ka pa lielam pasaule ir materiāla pavisam citādā veidā - tā ir kā māls, ko tēlnieks, ja viņam pietiek prāta, izpratnes, iedvesmas, veido tā, kā viņam to gribas. Tesla ar mālu saprata enerģiju, ne tikai to, ko pazīstam mēs - elektro-, kodol-, siltumenerģiju, bet to fundamentālo fenomenu, kas bezformas, bezveida, bezsatura veidā caurstrāvo pilnīgi visu redzamo, neredzamo, apjaušamo un neapjausto Visumu. Tālākais jau ir tehnikas jautājums.
Kapēc es pieminu šeit Nikolu Telsu? Viņa ētikas un morāles ideju pēc. Arī Tesla ne vienmēr bija šo principu apoloģēts. Savas karjeras sākumā viņš dragāja - visu pakļāva savu izpētes un zinātnisko ideju realizēšanai. Arī tuvos cilvēkus un ģimeni upurēja. Bet tad, kaut kādā brīdī apjaušot kaut nelielu daļu no pasaules, kas arī mūsdienu zinātnei, iespējams, vēl tikai kā saullēkts aiz horizonta redzās, viņš apstājās. Dabas dotais talants un neapturamā ziņkāre Teslu noveda nevis pie materiāliem atklājumiem, bet pie izpratnes, ka viss pastāvošais ir saistīts savā starpā un brīvi plūst no viena fenomena pie otra, pārvēršas no viena otrā. Ir tikai jāmāk paņemt, ir tikai jāspēj formulēties. Un cilvēka vieta šai ainā ir tik pat nozīmīga kā zvaigznei vai kvazāram - mēs varam radīt, bet varam sēt arī iznīcību. Lai cik filosofiski skan šī frāze - Tesla uzskatīja, ka tai ir praktiska jēga, materiāla nozīme.
Vēl viens secinājums, kas varētu gana izbrīnīt materiālistus. Tas, ko mēs uztveram kā materiālo pasauli, tikai ar mūsu pašu uzstādītiem sākotnējiem definējumiem par tādu var tikt uzskatīta.
Viss, ko mēs kā materiālu redzam, uztveram un kam esam īpašnieki, ir mūsu domu un vēlmju rezultāts. Tas viss ir pārvēršams kādā no mums zināmajiem enerģijas veidiem - piemēram, siltumā, gaismā un elektrībā, sadedzinot. Siltumu, gaismu, elektrību un kodolenerģiju var pārvērst vienu otrā. Tas vedina uz domu, ka apakšā, materiālo priekšmetu un enerģijas pamatbūtībā ir kas vēl - vai tā ir fundamentāla, tīra enerģija vai bezgalīgs variāciju potenciāls vai kas cits. Šķiet, Tesla un vēl daži to zināja vai nojauta.
Buda savā mācībā ir norādījis, ka mums apkārt esošā realitāte ir subjektīva fikcija, ko mēs paši katrā konkrētā gadījumā radām. Atcerieties raksta sākumā minēto par varavīksnes redzēšanu vai neredzēšanu. Buda teica - "mēs esam tas, kas ir mūsu domas". Vēl Buda mācīja, ka tad, kad katrs konkrēts cilvēks spēs savu prātu nomierināt un ļaut tam ieskatīties sevī, cilvēks ieraudzīs visu pasauli, tās pilnībā un spēs to izdarīt vienlaikus, uzreiz. Budisma filozofijā būtisks ir jēdziens "nirvāna" (sanskrita terminoloģija), jeb "nibbana" (pali kanona terminoloģija). Mēs, ja esam lasījuši Budas mācību, vai par to, parasti uztveram šo terminu kā beigas, kā pilnīgu personības, kā cilvēka, kā dzīvas būtnes izzušanu. Es domāju, ka nē, ka tā ir harmonizēšanās ar visu realitāti vienlaikus. Bet vissvarīgāk - tā ir pieslēgšanās tai vienīgajai materiālajai realitātei, kas eksistē - enerģijai vai informācijas laukam, kas caurstrāvo visu fizisko, materiālo realitāti. Budismā un hinduismā ir tādi personāži kā "Bodhisattvas". Tie ir cilvēki vai dzīvas būtnes, kas ir sasniegušas Budas stāvokli - tātad nirvānu, bet nav sevi sapludinājuši ar šo fundamentālo materiālo visa pamatu. Viņi turpina dzīvot, bet viņu rīcībā ir pilnīgi visa iedomājamā Visuma enerģija, visa informācija, zināšanas par to, kas ir bijis, ir un var notikt. Bodhisatva ir tik augsti ētiska būtne, kas ne tikai sevi velta citu dzīvu būtņu ciešanu mazināšanai, bet dara to kontekstā ar visu Visumu. Un, ja spējam pieņemt līdz mums nonākušo mācību, Bodhisatvas dara to ar prāta un apzinātības spēku. Ikviena spējas ir satvert sev vajadzīgās domas - informāciju, enerģiju un pārvērst to realitātē, jo paši mēs esam būvēti no tās.
Es vēlētos lasītāju pamudināt pārdomāt savu pasaules uztveri un tad arī izpratni. Kā tās veidojas un uz kā tās ir balstītas. Te nav universāla algoritma, te esat ikkatrs jūs pats, unikāls, individuāls, bet vienlaikus saistīts ar it visu, kas ir pasaulē, Visumā, daļa no tā un tā visa centrs vienlaikus.
No fizikālā viedokļa svars ir fundamentāls fenomens, tas kā šis fenomens nevar mainīties, mainoties apstākļiem. Bet, ja ticam zinātnieku fiksētajam gadījumā ar pilotu - tas ir noticis. Tātad fundamentāla nozīme ir nevis šim fizikālās pasaules fenomenam - svaram - bet gan mūsu uztverei, kas, mainot sākotnējos nosacījumus, maina fenomena būtību, vērtību.
Mēs dzīvojam Visumā, vai ne? Bet tas nav viss - esam šī Visuma sastāvdaļa, atomi, enerģijas lauki, vakuums, pašapzinoša dzīva vērtība.
areudirty
andulkaphoto
romaincrisis
annaxmalina