2018
Šis gads bija tik dinamisks, ka praktiski jau biju aizmirsis par to, cik daudz enerģijas vajadzēja sakopot, lai tas tā būtu, un gan to nebūtu arī atcerējies, ja nepārlasītu savu kareivīgo pagājušā gada atskatu. Laikam jāpasaka paldies tam 2016. gada ansim par tām daudzajām lietām, ko man bija iespēja redzēt un piedzīvot šogad.
Atgriežoties pie paša apskata, tas šoreiz būs nedaudz tradicionālāks; uzskaitīšu 2017. gadā paveikto un padarīto.
Paralēli aktīvam darbam pie mūzikas gada sākumā, pirmais sirreālais notikums šogad bija tas, ka vienā brīdī kļuva diezgan skaidrs tas, ka Dirty Deal Audio būs savs dzēriens, un ka mēs paši varēsim izvēlēties, kādu garšu radīs Kokmuižas alus darītavas dzērienu meistari. Rezultāts bija Dirty Deal Audio mate tējas dabīgais enerģijas dzēriens, kuru kopš pirmās proves pats diezgan nekontrolēti tukšoju vienu pēc otra. Pēc receptes pieslīpēšanas Dirty Deal Audio vizuāļu virsleitnants Mārtiņš Zutis uztaisīja pudelei gala dizainu un tad, ja pareizi atceros, jūs to gājāt pirkt un garšot. Ja gadījumā nepaspējāt to nomēģināt, pirmo metienu jau esat nokavējuši, gaidiet otro. Liels prieks, ka iedvesmojām tapt kaut ko tādu, ko arī pašiem ir prieks patērēt.
Nākamais pieminēt vērtais notikums bija daļa no strīmošanas servisu iesildīšanas procesa, un tas sākās tad, kad izdevu 10 dziesmu izlasi “Standarti”. Sīkāk par pašu izlasi variet lasīt šeit, un to klausīties vai iegādāties variet Spotify, iTunes u.c.
Drīz pēc tam kopā ar jums kādas pirmdienas vakarpusē nosvinēju savu 30. dzimšanas dienu. Tas bija 8. maijs, mēs labi pavadījām laiku One One’ā, un tajā dienā (pēc vairāku nedēļu ilgiem, mokošiem un stresainiem mēģinājumiem un organizatoriskajiem darbiem) publiskajā telpā un vienlaicīgi arī uz skatuves nonāca “Balzams”, mans albums. Tas bija viens no šī gada grūtākajiem un arī atalgojošākajiem darbiem. Prezentācijas vakars jūsu visu dēļ bija maģiskākā dzimšanas diena, kāda man bijusi. Ticiet man, ja viss būtu izdevies, kā plānots, tas viss būtu aizgājis gaisā vēl skaistāk, bet arī tāpat bija labi, biju laimīgs un priecīgs par to, ka ar to varējām tikt galā.
Par patīkamiem pārsteigumiem, ko sagādāja “Balzams“ var runāt daudz. Jau četras dienas pēc izdošanas Latvijas Spotify virālais tops tika okupēts uz vairākām nedēļām, un “Balzama“ dziesmas to neatstāja vēl ilgi, beigu beigās kļūstot par otro straumētāko latviešu mūzikas albumu 2017. gadā (uzreiz aiz Prāta Vētras). Par ierakstu uzklausīju tik daudz labu atsauksmju, ka bija jābrīnās par autoru radošumu par to, cik dažādos veidos var pateikt, ka viņiem šis albums ir gājis pie sirds. Vienā brīdī “Balzama“ fiziskais formāts (par to variet sīkāk izlasīt šeit), kuru radīja lazybra un Tron Karton ar palīdzību no Draworgy biedriem, tika nominēts Adwards 2017 un ieguva divus 2. pakāpes ordeņus. Vēl vasarā viena no albuma dziesmām “Zāles“ smagā ceļā uzkāpa līdz SWH “Priekšnama“ topa 2. vietai. Tad “Balzams“ kā viens no 10 šī gada labākajiem Latvijas mūzikas ierakstiem tika nominēts arī prestižajai (tā to dēvē, un es labprāt pievienojos) Austras balvai, kurā ieguva lielākās balsotāju simpātijas. Gada pašā nogalē albums iekļuva vēl pāris radio topos, un portāls intro.lv to pat ievietoja 2017. gada labāko LV albumu topa 1. vietā (!). Turpinot — nav ne jausmas, cik daudz cilvēku paspējuši noklausīties “Balzamu” cik tālās pasaules vietās, bet instastorijos redzēju, ka gan Porziņģis ar bračkām bampo manu stafu, gan arī pasaules drifta čempions Kriss Forsbergs, tāpēc būtu interesanti uzzināt, līdz kurām negaidītām ausīm tas viss vēl ir paspējis aiziet, tikai palicis neuzfilmēts klausīšanās procesā. Katrā ziņā, glaimu un komplimentu man šogad ir bijis pat pārāk daudz, bet, protams, kamēr tas viss ļauj manai mūzikai izplatīties, man par to ir prieks.
“Balzams“ mani aizveda “Dziļajā tūrē“, ko es pats gan jau nekad nebūtu uzorganizējis, tāpēc par šo tūri variet teikt paldies Līvai, kas sadzīvoja ar manām kaprīzēm un tika ar šo visu galā. “Dziļā tūre“ bija mana pirmā solo koncertturneja, kuras pieturas bija Latvijas mazpilsētas (mazāk nekā 10000 iedzīvotāju), tajā skaitā arī mani dzimtie Ķemeri, kas teorētiski nav mazpilsēta, jo Ķemeri ir daļa no Jūrmalas, bet pofig, jo tur uzstāties bija viens no maniem sapņiem. Ļoti daudz iespaidu, bet tos laikam pietaupīšu kādai grāmatai vai intervijai pēc 10+ gadiem. Īsumā, Latvija ir skaista. Koncertu man šogad vispār bija tik daudz, kā nekad. Īpaši varētu izcelt arī 2 koncertus Noliktavā No3, kas, starp citu, šogad laikam ir brutāli nogopījuši hip-hop pasākumu stafetes kociņu un, es ceru, netaisās to tik drīz nodot kādam citam. Ja nav sanācis kādā no šie pasākumiem pabūt, iesaku. Tāpat arī “Central Exit” pasākums Centrāltirgū bija kaut kas ļoti īpašs, un koncerts Piena svētkos kā atgriešanās no “Dziļās tūres” bija kaut kas, pēc kā biju vienlaicīgi ļoti pārguris un ļoti laimīgs. Un šogad tiku uzstāties Rīgas Možu un Carnival Youth koncertos, to arī gribu piebilst. Paldies!
Paturpināšu ar merču: “Balzamu” izdevām divos fiziskos formātos, printa/plakāta formātā, par kuru ieminējos jau iepriekš, un arī uzlīmju komplekta formātā, ko radīja mans bērnības draugs un čalis, ar kuru kopā repojām pirmās dziesmas — 55tais no 55art. Ar viņu sadarbībā tapa arī Netīro Cilpu krekls, par ko sīkāk variet lasīt šeit. Rudens sezonā atpakaļ bija arī NC cepures jaunā dizainā, tās redzu uz ielas biežāk un biežāk, sveicināšu jūs, ja pamanīšu.
Tālāk — video. Filmējām vairākus, un plānoti bija vēl vairāki, bet līdz publicēšanai tika tikai pāris. Šogad nopublicējām video dziesmai “Smagi” ar Rolandu Če un arī manis producētajam Kreisā Krasta vasaras hitam “Ļogi vaļā” ar Pēteri Upelnieku, kā arī ar Kontraflovu, dziesmai “Laiks”. Nedaudz parādos arī manis producētajā Reiņa Kapones dziesmā “Gotham”.
Papildus mūzikas video šogad iznāca arī A. Krūmiņa dok. īsfilma “SPIRĀLE”, kurā piedalos kā viens no galvenajiem varoņiem, un arī Dzelzceļa muzeja veidotā īsfilma “Tvaika vilnis”, kurā esam redzami mēs ar Niklāvu, un kuras tapšanas rezultātā dzima muzikālais motīvs, kas ir dziesmas “Bērni” pamatā. Vēl šogad bez “Balzama” un Kreisā Krasta un Kontraflova fītiem ierakstīju repu kopā ar Ruslanu, a.k.a. MC Ras (”Augša”), un pavisam nesen ierakstīju arī fītu ar Piromānu. Vēl ierakstīju pantu un arī uzfilmējos vienā ārzemju projektā, pat nezinu, kad tas būs kaut kur dzirdams un redzams. Šogad studijā strādāju pie tādām relīzēm kā Ozola un Tehnikuma “Semestris”, Reiņa Kapones “Katafalks”, Singapūras Satīna “Iespēja viena”, Mazirbes “līdz galam”, I MEAN LOVE ieraksta “The Secret” un arī ierakstīju un noproducēju Kapelmeistars GROUP debijas albumu “Raimons Pauls nav latvietis”. Vēl kopā ar grupu 22:22 (es, Rūdolfs Zagorskis, Viesturs Melders un Anete Stuce) sacerējām un ierakstījām 2 dziesmas Dirty Deal Audio organizēto Treniņu Trešdienu ietvaros, abām dziesmām ir video, ko veidujusi Sandija Sandžei: 1) La Phase Grise un 2) LAVA. Vēl šogad esmu uztaisījis pāris remiksus, viens no tiem ir Kontraflovam, otrs — Augšai. Vēl noteikti esmu noproducējis pāris trekus šogad, tagad pietrūkst enerģijas meklēt. Atgriežoties par Treniņu Trešdienām — kopā ar Labo Dāmu novadīju pāris TT pasākumus, kā arī paspēju šogad pasēdēt pāris žūrijās un palīdzēt notikt pāris #BĪTUTIRGUS batliem, viens no kuriem pat notika dzīvajā, nevis virtuālā vidē. Pa vidu tam visam vajadzēja arī remontēt Rīgas DDA HQ studiju, kurā uztaisījām lielu refrešu, nomainījām akustiku un iekārtojāmies vēl 3x mājīgāk. Ā, un es saku “Rīgas” tāpēc, ka šī gada laikā ir dzimusi arī liela un plaša Liepājas DDA HQ studija. Rīgas studijas atklāšanu ar draugiem nosvinēju, tiešraidē nospēlējot stundu garu live video setu no Rīgas DDA HQ, kurā atskaņoju sevis producētos bītus un dziesmas.
Bez visa šī ikdienā pildu arī Dirty Deal Audio skaņu dizainera, komponista un audio inženiera pienākumus, kas visbiežāk paņem lielāko daļu manas darba dienas. Un es 2017. gadā savu pro skeitera karjeru šogad nomainīju uz BMXTREME dzīvesveidu, bet jūtu, ka nākamgad vajadzēs apgreidoties uz vēl ko citu.
Kā ap šo brīdi, iespējams, var redzēt, mana pagājušā gada nedaudz sāpīgā apņemšanās nedaudz vairāk novērtēt savu laiku ir vainagojusies ar to, ka varu daudz vairāk strādāt pie man interesantiem projektiem, gan mūzikas, gan pasākumiem un koncertiem, gan progresīviem soļiem, kas to palīdz veicināt.
Noslēgumā — paldies maniem jaunajiem draugiem no Nike un Maita par vērtīgu atbalstu šogad un turpmāk.
Nākamgad turpinu fokusēties un strādāt pie jaunas mūzikas. Jaunu mūziku noteikti varu apsolīt, jaunus albumus — vēl ne, esmu par kādiem 90% pārliecināts.
Tagad uz pāris mēnešiem darbošos nedaudz klusākā režīmā. Tiekamies ar jums vasarā, festivālos!
P.S. Manus iepriekšējos Vecgada vakara bloga ierakstus lasi šeit: 2012 2013 2014 2015 2016 2017