#ieraksts

[paleogleja]

Ieraksts #6

Šis.   Sajūtas, to skatoties, ir atalgojošas, apmierinošas un maigas.   Kāju kustības tik.... Grācija. Elegance cauri spīd. Neatvairāmas. Apskaužami. Kur ir manas modelēšanas spējas?? Šis lūsis būtu labāka modele par mani!   Un lūšu ausu kūlīši, protams, vienmēr bijušas neatvairāmas! Un tā bārda! Man lūši tagad patīk vēl vairāk.

[paleogleja]

Ieraksts #5

Silvija

Katrudien aug Visagalā rudzupuķes aizgūtnēm Zilās acis liecas manā priekšā Kā pirmējam Mēness staram

Daždien putnu balsis ieaug manos matos Kad kā pienu savās plaukstās Es ķeru vēja stāvu Rietumis debesu serums ielīst manās acīs Un tek pār vaigiem, līst uz takām Kur atplaukst pretī Aiviekste Papeļu pūkas lido.

[paleogleja]

Ieraksts #4

JAUNVĀRDI:

Rašenili - Rīgas mēra atbalstītāji;

Šavīla - cilvēks, kas viegli pieviļ citus; Danemīma - cēls cilvēks, kam jābeidz dzīve nožēlojamos apstākļos (p. Emīlija Benjamiņa); Loķis - sliktas partijas slikts biedrs; Makvē - veca zivs/slikts ātrās ēstuves ēdiens; Vādzīre - slikta ballīte; Zirugu - stereotipiski līdzīgas cilvēku grupas (p. ķīnieši, korejieši, japāņi utt.); Paliste - sliktākā gadījuma plāns; Sūzāna - bezgaumīga sieviete; Pabumlis - pievilcīgs, jauks stulbenis; Basčuri - kaili čurātāji; Ērļot - nepamatota plātīšanās ar savu vīrišķību; Ērmāte - māte ar novirzēm; Vīliezis - ar ezotēriku apsēsts cilvēks; Sabrāve - 2 brāļu (bros) draudzības sagrāve; Cirpilnīgs - pilnīgs cirvis; Nonanāt - nolamāt savu auklīti; Karmēlot - salkani runāt; Vievelīgs - mazpazīstams/nepietiekami augstu novērtēts; Vadzelēt - uzņemties tik daudz atbildības, ka neiespēj paveikt neko no tā; Dezīt - pārdozēt dezodorantu; Točīt - sēdēt uz poda, to neizmantojot; Puslūzenis - dabiskais stāvoklis pirms kafijas; Kroģi - organizēti apģērbu viltotāji; Kārrīt - negausīgi ēst; Začemtīs - vīrietis, kurš pieprasa paskaidrojumu; Sudieža - veca sieva, kas rada problēmas, izplatīdama baumas; Gulieža - gulošs, pasīvs liekēdis; Rūpiomi - cilvēki, kuru dzīvi nodarbina tikai rūpes; Vēdarļot - strādāt par vēdera tiesu; Kapūpēt - justies depresīvi sabiedrībā; Burlaika - skaista laupītāja; Balzienāts - “Rīgas Balzama” sponsorēta atskurbtuve.

[paleogleja]

Ieraksts #3

Nestrukturētas domiņiņas.

Vakar skolā balle. Bija pārāk daudz dibena. Nodejoju grīdu. Šis man atgādināja Lady Gaga dziesmu Telephone: “Stop calling, stop calling, I don’t wanna talk anymore, I left my head and my heart on the dancefloor.” Pirms balles nokrāsoju zaļus matus.

Šodien es iešu uz bibliotēku, tad uz tējas vakaru 19:00, es jūtos kā kaka, jo es pirms mēneša (?) solīju uzrakstīt vēstuli (cilvēkam, kas tur iespējams būs), taču neizdarīju to. Atliek vien rīt, bet tā tas ir katru reizi.... rīt, rīt... Laiks steidzas pārāk strauji, un es turpinu izvēlēties vieglāko ceļu, un, cik reizes šo var domāt un pārdomāt, teikt un pateikt?? Un nekas nekad nav īsti mainījies... Bet tas nav labi. Vieglākajā ceļā dzīve paslīd kā mašīnas uz šosejas tik ātri, ka nebūtu iespējams pamanīt pat mašīnas numuru, pat ja gribētu.

Vēl viena doma, kas man bija prātā - būt kretīnam ir izvēle, un būt labam ir izvēle, protams, vienam nonākot pārsvarā pār otru, tas sāk nākties dabīgi.

Es gribu sataisīt sarakstu ar filmām, ko skatīties Ziemassvētkos, pagaidām domāju par: 1. Kaspers; 2. Šreks.

Vai varat ieteikt vēl?

Edit; (3. rindkopas papildinājums) Kam ir jānotiek, lai tas beigtos? Es gribu, lai tas beidzas. Vienkārši jāsāk darīt? Bet šis jau ir ieradums. Ieradums ir izvēle, tāpat kā būt kretīnam ir izvēle. Kāpēc tas nenāk dabīgi. Vai jāsāk baidīties nomirt un pazaudēt visu, un tapt aizmirstam, un... ? 

[paleogleja]

Ieraksts #2

Iedomājieties - cik forši būtu lūkoties bālos griestos un sazīmēt pārdabiskus tēlus “mākoņos”, ko rada acu iekšējo asinsvadu plankumi!

Es gribu svinības ar ievārījummaizēm un tēju.

[paleogleja]

Ieraksts #1 (?)

Basic - adj. - boring and not unusual or surprising in any way.

Aprēķināt cilvēka dzīves summu, Izteikt dzīvi vienā elpas vilcienā Ir pārcilvēcisks varoņdarbs, Hērakliska neaizmirstamība (Vai “neaizmirstums” skan labāk?), Par ko raksta eposus. Lai piezvana man tas, Kura plauša ir tik liela, Lai izdziedātu visu savu dzīvi vienā vārdā: Beisiks. Es gribu rakstīt romānus Par apdziedātajiem beisikiem.

Šī diena ir skaista, jo es aizdomājos par beisikiem. Aprakstīt cilvēku šādi, saplusot un atmīnusot visus tikumus un netikumus, veikumus un prasmes, un sacīto, un sapņoto, un elkus, un ideālus, un... izspiest visu viņa esības esenci un beigās nogaršot tieši šo vārdu - tas vairāk pasaka par teicēju nekā teicamo. Tas ir tik barbariski un necilvēciski. Sacītājs sevi tā uzstāda augstāk par citiem. Augstprātība. Mēdz teikt, ka uz cilvēku vērtībām dažādās valstīs norāda pamanāmākās (un nereti augstākās) ēkas to pilsētās. Sanāk - ja cilvēki būtu ēkas pilsētā, tad visaugstākās piederētu augstprātībai, laikam. Manuprāt, tik cēli bija viduslaikos celt baznīcu (kas bieži vien bija cēlākā un skaistākā celtne pilsētā) gadsimtu garumā, simbolizējot cilvēcisko ticību kaut kam cēlam, kādai garīgai vērtībai, tas šķiet tik sirreāli, ka simtiem cilvēku sadevās rokās viena mērķa vadīti! Vienlaikus tik zemiski, jo Romas katoļu baznīca galu galā ir liekulīga, naudu pelnoša organizācija, kas, tāpat kā totalitāras valstis, audzina cilvēkos noteiktas vērtības, domāšanas formas, uzvedības modeļus un vienkārši - kontrolē cilvēku prātus. Kāpēc Vatikāns vispār ir valsts? Kā būtu, ja manis dibinātā, kaķu mīlestībai veltītā organizācija, kļūtu par neatkarīgu valsti? Bet es novirzos no tēmas.

Arī es esmu beisiks.... ē, daudzu iemeslu dēļ. Fiziski - es esmu homo sapiens sapiens, tāpat kā privileģētākā sabiedrības puse - vīrietis, man ir mati, acis, 2 rokas, 2 kājas... Vai arī to neuzskaitīt, jo tā ir cilvēka bioloģija, nevis dvēseles asni? Labi. Es esmu, kā tas ir latviski? - biased. Pret sevi, draugiem, cilvēkiem, kas domā tāpat kā es, cilvēkiem, kuros man patīk kāda viena viņu īpašība, tādēļ esmu izdomājis, ka gribētu draudzēties ar viņiem... Es esmu slinks - lai šodien paveiktu visu paredzēto, man būtu jāpārcieš karaliskas ciešanas, miega bads, jāpaveic brīnums, jāpārsteidz sevi... Mani aizkustina sentimentālas lietas. Par sentimentu vien varētu rakstīt garus palagus, personīgos memuārus un mīlestības vēstules. Cilvēki tik ļoti vairās būt sentimentāli, kaut arī paši... (mākslinieciska pauze šeit, kas piesedz manu nespēju izdomāt sakāmo) ir. Mēs ar beisikiem klausāmies mūziku, mēs pat dziedam kopā - tā bija skaista diena, un es jutos labi un silti, un es gribētu vēlreiz to piedzīvot. Mēs bijām uz tilta pār Daugavu. Un tas ir tik metaforiski, jo tilts savieno divas zemes, bet tajā brīdī, kad mēs gājām pāri tiltam lāpu gājienā, tilts savienoja trīs beisikus, kas dziedāja dziesmas savai dzimtenei. Cik tipiski no latvieša.

Pirmais vārds, kas pierakstīts latviešu valodā Indriķa vai Atskaņu hronikā ir “draugs”. Draudzība ir tas, ko jutu tai brīdī, kad gāju pāri tiltam. Miljardiem mazo draudzībiņu kā mazi kukainīši rāpo pa zemi un kustina pasauli.

PS. Atgādinājums sev: Man vajag dienasgrāmatu, lai savas domas pierakstītu sev, bet arī, lai neaizmirstu tās.

[nukamon]

Vasara

9. jūlijs - 18. septembris

Vēl pāris dienas Nīderlandē un jau atpakaļ uz Latviju. Necik ilgi un jau uz Salacgrīvu. Šoreiz bija jāierodas agrāk un jāpaliek ilgāk, jo šoreiz man bija cits amats - aiz-skatuves noliktavas pārzinis. Viena nedēļa, kāda nebija bijusi līdz šim. Ieguvu jaunu pieredzi strādāt darbā ar vairāk stresa. Liekas, ka uz beigām šis un tas sagāja pa dēli, bet tiešām ceru, ka būs vēl šādas iespējas.

Dators pārgāja uz Windows 10. Daudziem tas varbūt ir sīkums, bet man tas likās kā iegūt jaunu datoru.

Sāku strādāt, kā algots darbinieks. Pirmā darba vieta kopš grāda iegūšanas! Nevarētu teikt, ka būtu kāds sākuma stress, jo tieši šeit es arī veicu savu bakalaura darbu.

Aizgāju uz Biķernieku trasi pabaudīt Volgu sacensības. Ja kāds vēl nav bijis, tad noteikti iesaku izbaudīt. Ir tiešām interesanti skatīties, kā sacīkšu Volgas izņem “elkoni”.

Topošās sievas māsa pārsteidza mūs abus un paziņoja par to, ka precēsies. Pie tam to darīs pirms mums. Tad nu ātri vajadzēja meklēt uzvalku, kas nebūtu paredzēts manām kāzām.

Dzimšanas diena pienāca uuuuuuuuuun aizgāja. Vēl joprojām liekas, ka man ir 22, un kārtīgi samulstu, kad sāku rēķināt, cik tad īsti ir.

Protams, dienu pirms kāzām vajadzēja izjokot pārējos - es un E nolēmām, ka vajag atzīmēties veikalā... Portugālē... 

Par kāzām nākamajā ierakstā.

[noplutona]

NO PLUTONA podkasts #5 - Gunita Kuļikovska