Latgolys atteisteiba
Baigi forši, ka mīsu vaļstei valstī pīvierse uzmaneibu. Dreiži nūtiks forums, kur tiks apsprīstys dažaidys idejis. Vyss baigi labi, viņ vysā pasokumā maņ napateik vacuos i sapuvušys idejis, kuros bīži viņ izskaņ nu vītejū pašvaldeibu golvom. Itos idejis as pamieģinošu apkūpuot.
Joremontej ceļi. Kai golvenū īmaslu miņ tū, ka pi mīsim švaķi ceļi i par tū nagryb īt nivīns investors. Vyspor dīzgon apsurdi darēt lītys ūtraiži — uztaisom ceļi i tod ceriesim, ka kaids atīs. Kai pīmārs, Kuorsovys nūvodā šūbreid remontej golvenū īlu, tys izmoksoj nascik miljonu latu (tuvu goda budžetam). Piec projekta pabeigšonys as ļūti šaubūs, ka ta uzarasīs piekšņi kaut vīns investors. Muna porlīceiba jer taida, ka nadori tos lītys, kuros pašlaik tav nav vādzeigys! Patīsī īmasli jer navys investoru pīsaiste, bet gon dorbu kruošona, kurūs varēs atruodēt sovam vielietojam. I vēļ vīns moments, kai investors, siežūt kaut kur Vuocejī, zyn par mīsu ceļim? Google mapsā tū tak naradz.
Jopīsaista lelī investori. Pīsaistit, kas traucej? Kaut voi sokumā uztaisit pasvaldeiba.lv/invest prezentacejis sadaļi, kur jebkurš varēs apsavērt pīdovojumu. Tys moksos ni vaira par 2000Ls (pi mīsim). Muna nūstoja jer taida, ka taidu investoru jer gryuši pīsaistēt. Ka jis jer, tod labi, ka jo nav — pat vēļ lobok.
Atļaut pašvaldeibom dybynuot uznāmumus. As jau izatālojūs itū uznāmumu — bors ar gruomotvežim, juristim, sekretarim i porejīm slynkuma maisim, kurī kai vampirs borojās nu pašvaldeibys naudys. Un nu ūtrys pusis, kai dīz ar taidu uznāmumu konkurēs cyti, arī nav saprūtoms. Maņ atgodynoj komunizmu. Kūpumā utopiska ideja pošā saknī. As jiusim pīdovoju alternativu — taisit itūs uznāmumus nu sovom olgom.
Vāg vaira dūt naudys. Nauda naapšaubami svareigs resurss, bet as radzu kai izsaimnīkoj šūbreid Eiropys naudu — remontej ceļus, ākys i porejū infrastrukturu (eistermiņa investicejis uz 5 godim). Muna porlīceiba jer taida, ka cik naudys itymā situācejī tiks dūts — vysa bīs nūtrīkta bezjāgā. Ļūti lobs pīmārs jer Bolvu biznesa inkubators. Pyrms goda ar lelu prīku vāroju, ka Bolvūs remontej āku, taisa telpys i bīs inkubators, kurā uzraiz paņēma treis vītejūs uznāmumus (baigi mozus, ar dažim darbinīkim). Tod as nūdūmoju, ka Kuorsova varātu ņimt paraugu. Pagoja vīns gods un šūbreid tymā inkubatorā tī poši uznāmumi. Voi beja vārts īguldēt naudu un šūbreid uzturēt vysu itū pasokumu? As dūmoju, ka na. Maņ eistan porsteidz Bolvu pašvaldeiba, ka tyka izkrūpļota taida breiņiškeiga ideja. Tū vadietoji, kas pa godu napīsaistēja nivīnu jaunīti, vādzēja patrīkt. Ni par tū, ka jis švaķi storodoja, bet par tū, ka taidā omotā jolīk izcylu cylvāku, kurīs spies braukot, uzrunot, uzmundrynot, īdvasmot jaunus uzņiemiejus.
Samozynot nūdūkļus jaunīm uznāmumim. Jaunam uzņiemiejam nūdūkļi pi vīnys vītys. Tī jer vīnkorši spieļis nūteikumi, ni vaira. Ņemūt vārā, ka mikroSIA jer leidz 70 000Ls abarota. Šūbreid īleist biznesā var saleidzynūši vīnkorši (30Ls un jiusim bīs jau SIA). Prūtoms, ka labi bītu vēl samozynuot, bet tys nav tik byutiski.
Vāg lelys fabrikys. Tei jer skrīšona pret vieji. Vysā pasaulī (nu vysmoz Eiropā) bizness turās uz videjo i mozo, nu kuro arī dažreiz izaug kaut kas lels. Vysi biznesi sastov nu treis pūsmim — izpiete, ražošona un pordūšona. Vīnam vaira izteikts, cytam mozok. Jius navarat vīnkorši sataisēt 2. pūsmu (ražošona), tys vysdreižok nastrodos.
Papyldus LRT interveja 1. daļa un 2. daļa, kur, piec munom dūmom, vīneigīs adekvats cylvāks jer ministrs.
Nazakautrejat un izsokit arī sovu vīdūkļi.