Nezāles nekad nav bijušas tik skaistas.
To bieži dēvē pa Sarkano planētu. Tās diametrs ir gandrīz 7000 km, kas ir divas reizes mazāks nekā planētai Zeme. Marss ir ceturtā planēta Saules sistēmā. Tā ir neapdzīvota. Nesen uz šīs sarkanās planētas tika nosēdināts izpētes rovers, kas pēta akmeņus un planētas virsmu.
Kāpēc es domāju par šo planētu? Mašīna bija iekļāvusies satiksmē, un viegli slīdēja pa assvaltēto ceļu. Itkā viss bija kārtībā, viss manā galvā likās normāli, bet tomēr taja pašā brīdī bija vēlme izlekt no šīs braucošās mašīnas ar visām savām sarkanajām planētām galvā.
Uz Marsa nav ūdens, bet mašīnai aiz loga lija lietus.
Uz Marsa nav elpojama gaisa, bet es sev veltīto skābekli atjaucu ar tabakas dūmiem.
Vai tev viss kartībā? - Jā, es nočukstēju...
Es meloju, es meloju un neskatījos acīs, jo negribējās melot tieši sejā.
Es gribētu nokļūt uz marsa un apmaldīties, pazust no visa un visiem...
Mūzika, lietus, atmiņas, domas par nākotni, domas par Marsu. Es došos kautkad uz Marsu, es došos uz marsu, lai aizmirstu visu, kas traucē manai galvai, es došos uz Marsu, lai būtu viens, lai iemācītos novērtēt to un tos, kas man ir riņķī.
Es došos uz Marsu, jau šonakt, jau šonakt savos sapņos. Es došos gulēt blakus kādam, kas būš karsts kā ugunīgas ogles, ogles kuras ir sarkanas kā Marsa smiltis.
Cerams, ka pamostoties, es novērtēšu, es smaidīšu un lietus vairs nelīs ....