Mūžīgās krustceles.
Četri ceļi.
Viens ved atpakaļ.
Neviens to neizvēlētos...
Vismaz es nē.
Otrs ved tikai uz priekšu.
Ko īsti tas sevī glabā?
Neviens nezina.
Neviens nespēj tik tālu saskatīt.
Un atlikušie divi...
Tik mistiski.
Iespējams, tikai iespējams,
kāds no tiem aizved tieši tur, kur Tu alksti nokļūt, tur, kur vienmēr esi sapņojis būt.
Tikai varbūt.
Bet varbūt kāds no tiem atkal ved Tevi tukšumā.
Tukšumā, kur nav pilnīgi nekā.
Tu jutīsies izsmelts un nelaimīgs. Tukšs.
Vai arī tas vedīs Tevi tumsā.
Uz vietu, kura Tev varētu rādīties tikai murgos...
Mūžīgajā tumsā.
Varbūt...
Kuru ceļu izvēlēsies?
Tā ir Tava izvēle.
Te nu es esmu...
Krustcelēs.