#piedod

[jamausis]

man atkal ir bail satikt teti es vinu milu bet man ir bail, mes izcepam kuku un es gribu raudat un vemt bet drizak raudat

[unicorneverlies-blog]

Piedodiet, ka neizturēju. Ka šaubījos. Ka vēljoprojām briesmīgi rakstu tekstus šajā blogā… Ar ko lai es sāku. Vienmēr esmu bijusi dīvaina. Nepieņemta. Savāda (un ne citāda). Nekad īsti sev neesmu patikusi. Taču nekad es neesmu sapratusi… kā es varu iepatikties, kā mani var iemīlēt cits cilvēks… Gan jau jūs zinat par ko es runāju. “Es stāvēju uz asmens. Un naža asmens, kurš bija ass kā žilete un griezās manās pēdās. Kopā ar šo nazi es biju pacēlusies augstu gaisā un mēģināju nostāvēt. Pa labi man atradās viens kalns, bet pa kreisi otrs - abi bija līdzīgi, bet tajā pašā laikā atšķirīgi, katram bija nogruvusi kāda daļa, bet tik un tā tie bija skaisti. Tā nu es stāvēju un caur sāpju agoniju domāju… uz kuru pusi man lekt… vieglāk būtu nelekt vispār, bet izdarīt veiklu kustību ar nazi, uz kura es stāvu…” Tā arī caur šo agoniju es nespēju izvēlēties… un arī neizvēlējos…

Wolfyy. Es zinu, ka tevi iemīdīju, samīdīju, izmīdīju un vienkārši nometu uz zemes (pēc tavām sajūtām). Bet īstenībā es vienkārši tevi vēroju. Ko tu iesāksi šādā situācijā. Vai tu vispār gribētu mani atpakaļ, ja arī es gribētu atpakaļ pie tevis. Atceros kā vēl pirms gada, es pazemojos tavā priekšā. Atceros, kā es visu šo laiku skrēju tev pakaļ. Atceros visu. Atceros, kā centos tevi padarīt laimīgu, bet pat smaidu nesanāca no tevis izspiest… bet… lai arī kā bijis, lai arī nespēju ar tevi sadzīvot, es tevi mīlēju no sirds… tikai piekusu… piedod… tu vienalga esi skaistā un mīļā meitene, kuru es nekad nespētu ienīst… Vienalga tu esi cilvēks, kura rokās jutos visdrošāk un vislabāk…

Runci. Piedod, piedod par to, ka iesaistīju tevi savā dzīvē un nostādīju nežēlīgi debīlā situācijā - biseksuāle nespēj aizmirst savu pirmo mīlestību. Piedod, ka nespēju dot to, ko vajadzētu… Lai arī man pret tevi bija diezgan daudz… tas nebija pietiekoši, lai es spētu aizmirst… Lai arī spēji gan uzjautrināt, gan nomierināt, gan vienkārši justies labi… man drīzāk bija sajūta, ka esam labākie draugi… piedod lūdzu… tiešām… tev nevajadzēja iesaistīties… es vienmēr sabojāju dzīves… bet viss taču būs labi, neesmu ne pirmā, ne pēdējā…

Piedodiet lūdzu man visi…. bet es vairāk nespēju… aizmirstiet ātri, dzīvojiet strauji, baudiet laimi un mirkli kamēr tā nav pazudusi cigarešu dūmos un glāzītēs.