#stokholma

[vverner]

Strandvagenes 17 piestātne (uz arhipelāgu) saulainā septembra svētdienā- un kas vispār var būt labāks par šo ..

.. nu, vienīgi vēl varbūt satikt Stokholmas spiegu pētnieku un arī veco velnu Defo (Mefistofeli)

[chuuootokkai]

Pilna pasaule Ar vienreizlietojamiem cilvēkiem. Kur pazudušas Mūsu dvēseles, Kur pazudusi Mīlestība? Vienreizlietojamie cilvēki Padara citus Vienreizlietojamus. Kā slimība. Iztukšo tos, Kuriem ir dvēsele, Un izmet miskastē Tuvējā pieturā. #GamlaStan #Stockholm #Stokholma #Zviedrija #Sweden #Sverige #2018 #church #architecture #tower #ig_stockholm #ig_sweden #picoftheday #instadaily (at German Church, Stockholm)

[chuuootokkai]

Stokholmas pazemē Slepenas ejas, Alas, Tuneļi. Maģiska, Cilvēka radīta Pasaule. #Rådhuset #Stokholma #Stockholm #Zviedrija #Sverige #Sweden #2018 #tunnelbana #escalator #underground #metro #station #interior #ig_stockholm #ig_sweden #picoftheday #instadaily (at Rådhuset (tunnelbanestation))

[eksme]

Uz prāmja jāierodas laikā? Muļķības!

Svētdien es un vēl trīs dūdas izdomājām aizbraukt kruīzā uz Stokholmu. Taču atgriezāmies tikai vakar. Protams, ko var gribēt, kad četras meitenes palaiž brīvajā skrējienā par teju vai sapņu dzīvesvietas pilsētu?

Te mēs esam tikko ierāpušās prāmī un lēnām iekārtojamies kajītē, kas ir šaurāka par šauru.

Te jau mēs esam diezgan labi iekārtojušās, kā redzams.

Paldies Raulam. Viņš iedeva līdzi šitos ļaunos riekstiņus, kurus pārēdāmies, mocījāmies jau ar nelabumu, taču nebija iespējams viņus pārstāt ēst.

Pirmais centiens visām četrām ietilpt kadrā un pašām sevi nobildēt.

Ārā, uz klāja, laikam bija neliels vējš.

Ierodamies Stokholmā. Nemaz nenojaušu, ka iekāpšanas karte, kuru tik pārlaimīga bildēju, nemaz nebūs tā pati, ar kuru došos atpakaļ uz LV.

Pirmie soļi Stokholmā.

Televīzijas tornis, kurā nolēmām uzrāpties.

No sākuma Marta bija priecīga. Tas bija jocīgi, jo viņai ir bail no augstuma.

Tad viņa uzzināja, cik tieši augsts ir tornis uz kuru viņu stiepjam.

Pētām apkārtni.

Mēs ar Martu iesākam cepuru tradīciju.

Ārā ziema.

  Atkal pētām apkārtni. 

Bērnu prieki kaut kāda mistiskā parkā, kas uzcelts par godu divus gadus nodzīvojušam puisītim. Nesapratām kāpēc, centāmies.

Old-school kino.

Stokholmas tīri foršās mājas.

Saldējumbode.

Šī ir pirmā bilde, kura tika nofočēta pēc traģiskās prāmja nokavēšanas. "Fail" bilde. Sejas izteiksme izsaka visu. Man gan, kameras otrā pusē, bija tīri jautri.

Braukājāmies ar metro stacijas liftu. Šajā brīdī mums vēl likās, ka tieši šeit būs mūsu naktsmājas. Sākām iejusties. Bēdīgi vairs galīgi nebija.

Atradām naktsmājas pie latviešu ģimenes. Sēdāmies metro un laimīgas centāmies pie viņiem nokļūt.

Te jau mēs esam uz nākamās dienas vakara prāmja kajītes. Bez mantām, bez naudas, bez pārtikas, slapjas un nosalušas, taču fakin' laimīgas, ka tomēr atradām iespēju tikt arī mājās.

Rīts, iebraukšana Rīgas ostā. Vairs nav ne mazākās vēlmes atgriezties Latvijā. Visas vienojamies, ka drīz brauksim atpakaļ. Varējām palikt vēl pāris dienas. Izrādās, izdzīvot svešā valstī bez īpašiem materiāliem līdzekļiem nav nemaz tik sarežģīti. Četras flirtētmākošas un gudras meitenes nekur nepazudīs. Hell, yeah!