#transeksuale

[menorasdienasgramata-blog]

Būs vienkārši perfekta filma ,par manu maijpuķīti - Olgu :)

[menorasdienasgramata-blog]

Menoras intervija ar transpersonu no Krievijas....

Sveiki, mīļais lasītāj! Neatkarīgi no laika, vietas un sabiedrības, mēs ik katru brīdi iepazīstamies ar cilvēkiem, dažreiz šī iepazīšanās notiek nejauši, piemēram, uz ielas, parkā vai citā nejaušā saskares vietā un laikā. Taču dažreiz šīs iepazīšanās notiek apzināti, tu meklē cilvēkus, kuri tev varētu būt interesanti un saistoši, tieši tā ar mani pēdējo laiku ir noticis. Esot, komunikablai, nekad nav bijušas problēmas iepazīties ar jauniem cilvēkiem, tas manu dzīvi padara apveltītu ar plašāku redzesloku un lielāku izpratni par dzīvi, cilvēkiem un sevi pašu. Mūsdienās, internetā, ir pieejami ļoti daudz sociālo tīklu. Tie palīdz mums atrast domubiedrus, draugus, vienkārši paziņas, pat dzīves draugus, kaut arī tos gadās atrast salīdzinoši reti, bet ir iespējams. Tā nu es, Menora, vēlējos iepazīties ar man īpašiem domubiedriem. Vienmēr man ir radusies interese par cilvēkiem, kuri nedzīvo, savā ādā’’, respektīvi - transpersonām, t.s. transseksuāļiem. Nenoliegšu, šie cilvēki ir visai īpaši, gan savā dzīvesveidā, gan pašā dzīves uztverē. Tamdēļ, man ir interese Jums lasītājiem izklāstīt, kaut īsumā, kādas transpersonas stāstu. Šī persona ir īpaša ne tikai tāpēc, ka ir transeksuāla persona, bet arī tāpēc, ka viņa ir no Krievijas - no Jekaterinburgas. Šajā rakstā es uzsvaru lieku uz Innas Verovas, tā šo personu arī sauc, atrašanās vietu, jo, kā jau mums zināms, nesen, Krievijā, ir ieviesti jauninājumi likumdošanā, sakarā ar netradicionāli orientēto cilvēku, propogandēšanu’’, kaut arī tas ir cits stāsts, tas tomēr, kaut nedaudz, bet arī ietekmē šī cilvēka likteni.Sarunu uzsākot, kaut arī, caur vienu no sociālajiem tīkliem, jau jutu, ka Inna ir manāmi uztraukta. Tas ir saprotams, jo nav pierasts, atrasties šādā uzmanības centrā, kad kāds par tevi interesējas, vēl jo vairāk, ja atrodies, salīdzīnoši, citādā kontrastu valstī, kurā, par tevi, kā par personību, vispār neviens neuzskatīs, tikai tāpēc, ka esi piedzmis ne savā dzimumā. Savu stāstu Inna uzsāk ar pašu, pašu savas dzīves sākumu. , Mani sauc Igors Verovs, man ir 46 gadi, tagad esmu Inna Verova, jautāsi, kā es nolēmu kļūt par transeksuālu personu? Varu atbildēt pat ļoti īsi, tās bija sajūtas, kuras radās jau agrā, agrā bērnībā. Noteikti ir daudz personu, kam ir bijis līdzīgi, ka jau kopš bērnības man bija interesantāk kontaktēties ar meitenēm, spēlēties ar lellēm un mātes/meitu spēlē. Viens moments gan man ir spilgti palicis atmiņā, kad meitenes piedāvāja uzvilkt kleitu un iesēja lentu matos. Man tajā brīdī pat kauns nepalika, drīzāk, patīkami bija.’’ Zinot, ka praktiski, katrai transpersonai sāpīgs jautājums ir par tuvinieku attieksmi pret šo sava veida, atzīšanos’’, tomēr, nolēmu uzdot šo jautājumu, jo Inna ir pieredzējusi daudz ko savā dzīvē, tamdēļ, ir interesanti uzzināt viņas pieredzi arī šajā, kaut nepatīkamajā jautājumā. , Mani tuvinieki, uzzinot, par manu būtību, beidza kontaktēties ar mani, viss bija tik ļoti smagi panesams, ka es biju spiesta aizbraukt uz citu pilsētu, taču no sākuma bija gara un smaga cīņa ar sevi, pēc šīs cīņas, es sapratu, ka tomēr pareizi ir būt pašai, tātad, būšu - sieviete! Lai uzsāktu šo īsto - sieviešu dzīvi, ar kautko bija jāsāk. Sāku ģērbties kā sieviete, taču ne tikai ģērbties, bet dzīvot un domāt kā sieviete!’’ Runājot par to praktisko pusi, kā Inna centās pilnveidot savu būtību, viņa stāsta: , Tikai 30 gados vēlējos mainīt dzimumu, veikt operāciju. Sākumā dzēru hormonus, bet tad kautkas nogāja greizi un paliku tāda kāda tagad esmu redzama fotogrāfijās. Tagad pilnībā sevi izjūtu kā sievieti, taču dēļ sabiedrības uzskatiem un neizpratni, dzīvoju divas dzīves. Respektīvi, darbā esmu vīrietis, taču, dvēselē un pa īstam esmu - sieviete ’’ Innai atmiņā ir saglabājušās daudz bērnības ainu, kuras visticamāk, viņu ir iespaidojušas tālākai dzīvei. , Tas bija bērnībā, visu vasaru dzīvoju pie tantes, kura bija ļoti skaista un pašpietiekama. Vienreiz, kad viņa šuva kleitu, viņa piedāvāja uzmērīt to, lai izveidotu pareizu kleitas modeli, varu teikt atklāti, tas mani nenošokēja un nelika kautrēties un samulst, es izģērbos un viņa man palīdzēja uzvilkt to kleitu. Kad uzģērbu to, tante paskatījās un teica, ka kautkas nav tā un lika novilkt. Es novilku to un viņa vēl nokomentēja, ka vajagot krūtis, lai kleita labi piegulētu augumam. Taču, man kā sešpadsmit, gadus jaunam zēnam nebija nekādas vēlēšanas neko pat pretī pateikt, kad viņa man uzvilka krūšturi, kuru piepildīja ar kas nu tad bija par materiāliem, audumiem u.t.t., lai krūtis iegūtu kautkādu formu. Pēc tam atkal uzvilka kleitu un noņēma visus vajazīgos mērus. Tieši pēc šīs spilgtās, dzīves epizodes sāku samērā bieži ģērbties kā sieviete.’’ Runāt par politiku Innai īpaši nepatīk, viņu var saprast, jebkuram derdzās šīs visnotaļ globālās lietas, kuras realitātē neviens nerisina, likumi tiek neloģiski izveidoti un cilvēktiesību nozīme mazinās ar katru mirkli. Taču tas mani neatturēja no visnotaļ, man personiski, ieinteresētu jautājumu uzdošanā. Diemžēl, Inna uz šādiem jautājumiem atbild īsi, neieslīgstot komentāros. Jautāju, kā šādi cilvēki kā tu dzīvo Krievijā? Un, konkrēti tev, ir daudz pazīstamu ļaužu kā tu? Ja ir, pastāsti par viņiem! Inna atbil:, Menora, dārgā, daudzi kā es, dēļ sabiedrības neizpratnes slēpj savu būtību un aizraušanos un tiekas viens ar otru slepus, neafišējot savu būtību, daudzi atkal dzīvo vieglākas uzvedības dzīvi, tiekas klubos u.t.t. Man tādas paziņas ir, bet ne daudz.’’ Man atkal ir ko piebilst šajā sakarā:, Jā, tā varētu būt, bet tieši tie, tavas paziņas vairums ir īstas transeksuālas paziņas vai transvestīti? Jo, tiem, kam ir sajūtas, ka atrodies ne tajā dzimumā, nav dzīves jēga, bet tikai kā fetiša paveids ir transvestīti? Inna uz šo jautājumu atbild īsi un konkrēti:, Vairums tomēr, manu paziņu ir transvestīti.’’ Sarunājoties ar Innu es ļoti vēlējos uzdot kādu globālu jautājumu . Zinot, ka šādas personas zin ko vēlas un prot pat īsi, konkrēti un vienkārši skaisti atbildēt, tad jautāju jautājumu par pasauli. , Inna, ja tev būtu iespēja izmainīt šajā pasaulē kautko nebūt, kas tas būtu?’’ Atbildot uz šo jautājumu, Inna ilgi nevilcinājās un atbildēja īsi un saprotami:, Mīļā, es vēlētos lai cilvēki būtu vienkārši labāki. Taču, ja viņiem kautkas nepatīk, lai nepatīk, bet lai neuzspiež savas negācijas citiem un vienkārši paietu garām. Visiem taču vajag būt vienkārši cilvēkiem.’’ Lasot šo atbildi, šķiet, ka Innai varētu būt pieredze arī ar iepazīšanos ar citiem cilvēkiem un to viedokļiem par Innu un visu pārējo. Tamdēļ, man bija vēlme uzzināt, kā viņa draudzējas un kontaktējas ar paziņām un tuviem cilvēkiem, vai ir kāds, kas morāli viņu atbalsta? Inna stāsta:, Varu pastāstīt par iepazīšanos ar interesantiem un skaistiem cilvēkiem. Taču zini, ka tu, Menora, esi viena no uzticīgākajām manām draudzenēm. (Šo lasot, es samulsu) . Taču, kā zināms, mūsdienās eksistē vairāki forumi, kuros var apspriest dažādas tēmas, tostarp, arī manu tēmu. Vienā no forumiem iepazinos ar šādiem cilvēkiem, manu uzmanību uzreiz pievērsa tas, ka cilvēki kas šajā forumā piedalās ir dziļi saprotoši, šīs tēmas dziļākajos slāņos. Tur notika apspriedes par šādu personu tēlu rūpīgu izveidošanu un, protams, ka iepazīstoties, ar šādiem cilvēkiem rodas ļoti liela vēlme reālajā dzīvē iepazīties un satikties. Pēc kāda laika tas arī notika. Ļoti grūti pastāstīt un vispār paskaidrot, kas mani pārņēma pēc visa šī. Tikšanās laikā man palīdzēja saģērbties kā sieviete, izveidoja grimu, bija ļoti grūti noturēt sevī emocijas, kas virmoja no prieka. Varu tikai pateikties šiem maniem draugiem, paziņām, ka viņi vispār eksistē, novēlu viņiem laimi un mīlestību, ko gan vēl vairāk vajag cilvēkam ja ne to? Zinu, ka iespējams, šī atbilde daudzus neapmierina un nešķiet interesanta, jo te nav ne kripatiņas pieminēts sekss. Kas vairums šķiet tik ļoti nozīmīgs, jautājumos par šādu personu, kā es, attiecībām ar citiem cilvēkiem. Varu atzīties, zinu Innu jau ilgu laika posmu un nekad neuzdrošinājos viņu intervēt. Ja intervēju kādu, tad man interesē viss viņa stāsts, katrs sīkums no tā ir kā atbilde kautkam lielam. Pat Innas dažas īsās atbildes ir tik saprotamas, ka pat man nav ko piebilst un tas ir tikai loģiski. Jautājums par seksuālajām orientācijām Innai nešķiet tāds uz ko vajadzētu atbildēt gari un plaši. Jo tas Krievijā, kā mums zināms, ir tabu tēma. Taču, man tas nav šķērslis. Inna, pastāsti, ko tu domā par to, ka parastie ļaudis, kuri nav dziļi ieinteresēti jautājumos par seksuālajām orientācijām, transeksuālismu kā tādu pielīdzina pie seksuālajām orientācijām? Šīs lietas, kā mums zināms, katra ir kautkas cits. Ko tu par to vari pastāstīt? , Menoriņ, parasti šiem, šajā tēmā neizglītotajiem, ļaudīm šķiet, ka esam geji, taču tāds secinājums ir visai kļūdīgs. Kautgan, protams ir arī šādi cilvēki - transeksuāļi, kam tieši simpatizē vairāk vīrieši nekā sievietes, taču tādu ir mazākums. Par sevi varu teikt, es mīlu un man patīk sievietes, taču reāli izvēles ir ļoti maz, sievietes nevēlas veidot nopietnas attiecības ar tādām kā es’’ Jā tā varētu būt. Tas nav nekas neparasts, Latvijā arī pastāv šāda likumsakarība, es domāju, ka tas ir it visur pasaulē, nav svarīga valsts vai kontinents. Taču, Inna, noslēdzot mūsu visai garo interviju vēlos tev jautāt, ko tu vēlētos izmainīt savā dzīvē, lai realizētu savu sapni - mainīt dzimumu? Piemēram, vai mainītu savu dzīves vietu vai ko citu? , Manuprāt, atbilde ir ļoti vienkārša, vēlos, lai man vienmēr blakus būtu sieviete, kas vienmēr mani saprastu un es viņu saprastu, laikam, tieši tā ir laime - būt saprastam!’’