Lai būtu laimīgam, ar savām rokām laime ir jāveido
Šī gada pavasarī man pavīdēja iespēja līdzdarboties Ghetto Games brīvprātīgajā darbā. Šo iespēju es nelaidu garām un nolēmu 5.aprīlī doties uz Ghetto Games atvērto durvju dienu, kur es noskaidroju, kas tad īsti ir Ghetto Family un ar ko šie cilvēki nodarbojas. Devos ar domu, vienkārši lieliski pavadīt laiku, iepazīstot jaunus un radošus jauniešus, bet ar to viss nebeidzās. Pēc kopējas sapulces ar visiem brīvprātīgajiem dalībniekiem un ilgām sarunām ar Ghetto Family galveno menedžeri Sandu, man jau tika iedots pirmais uzdevums - nointervēt vienu no Ghetto Family atlētiem - Jāni Rozīti. Šī bija viena varen interesanta un pavisam jauna pieredze man, ņemot vērā to, ka iepriekš neko tādu vēl nebiju piedzīvojusi. Tā nu, balstoties uz intervijā sniegtajām atbildēm, saliku nelielu ainu par Jāni Rozīti.
Jānis Rozītis – viens no labākajiem Streetbike freestyle braucējiem pasaulē – ir izpelnījies plašu atzinību ekstrēmo sporta veidu piekritēju vidū ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Neskatoties uz to, ka sporta veids prasa milzīgu piepūli, drosmi un uzmanību, sportists ir atvērts un ar pozitīvu skatu uz dzīvi. Ātrums un adrenalīns – šie divi vārdi vislabāk raksturo šo spilgto personību.
Kad 2004.gadā Jānis pārgāja uz stantraidingu, viņš nebija domājis, ka tas būs viņa darbs un galvenais ienākumu avots, jo tanī laikā viņš brauca sava prieka pēc. Kā arī nekad nebija aizdomājies, ka kļūs par daudzkārtēju čempionu. Sportists atzīst, ka panākumu atslēga ir smagi treniņi un nezūdoša izturība. Ceļš līdz panākumiem bija ilgs. Jānis biežo traumu dēļ motokrosa vietā izvēlējās vienkāršu braukšanu pa ielu. Taču braukšana pa ielu nespēja nodrošināt asās izjūtas, tāpēc viņš sāka apgūt iesācēju trikus, kā piemēram, braukšana uz priekšējā un aizmugurējā rata. Pakāpeniski triku grūtības līmenis palielinājās un savu programmu Jānis papildināja ar pašizdomātiem trikiem. Pašam sportistam visspilgtāk atmiņā palikušais triks bija High chair wheelie – braukšana uz aizmugurējā riteņa, kamēr kājas ir pārliktas pāri stūrei.
Visiem ir zināms, ka ekstrēmo sporta veidos neiztikt bez biežām traumām. Šīs sezonas sākums Jānim ir iezīmējies ar abu ceļu sasitumiem un trīs smagiem izmezģžījumiem, kas laupījuši daudz laiku treniņiem. Ne velti Rozīša moto ir: „Ja tev nesāp, tad tu neesi pietiekami centies!”
Taču neveiksmes viņš aizmirst brīdī, kad savu talantu demonstrē skatītājiem. Zīmīgs notikums bija sacensības Anglijas čempionātā Wembley stadionā, kad 2007.gadā Jānis izcīnīja 1.vietu. Bet viņa vislielākā aizraušanās ir šovi, kurus var sniegt kuplam skatītāju skaitam. Intervijā īpaši tika pieminēti šovi Krievijas pilsētas svētkos, kur publika silti sagaidīja un priecājās par katru triku.
Vissvarīgākais Jāņa Rozīša ieguvums šajā sporta veidā ir tas, ka darbs un iztikas nodrošināšana ir viņa sirdslieta, kā arī ir iegūti daudz draugi apkārt visai pasaulei. Uz jautājumu – vai Jums ir kāds īpašs mērķis? – Jānis atbildēja smejoties: „Mērķis itkā ir vienkāršs un tai pat laikā nav – uztaisīt vislabāko šovu pasaulē.”
„Galvenais ir atrast lietu, kas ir Jūsu brīvība un darīt to no sirds!”
Ar laiku sāku saprast, ka es vēl esmu meklējumos. Sīksīkiem solīšiem, iepazīstot pasauli, izzinot un izpētot ko jaunu, es meklēju sevi. Meklēju atbildes uz jautājumiem - ko es vēlos darīt, kas man patīk? Dzīves gaitā ir svarīgi atrast savu sirdslietu. Ir svarīgi būt laimīgam. Un pēc sarunas ar Jāni, man kļuva skaidrs, kāds ir mans mērķis. Mans mērķis - atrast to, ar ko es vēlos nodarboties, kas mani patiešām darīs laimīgu.
jacobvanloon
janainaart
tangentwithtanner
blakekathryn
