Livu Square in Cesis was recently converted from a street into a pedestrian zone, guarded by massive flower pots. While a more permanent design is in the works, people want to sit somewhere today. And we decided to make our debut as furniture designers.
These two jagged objects are monuments for the cars that no longer go on Livu Square. People can now sit ON cars instead of sitting IN cars. All the surfaces of an automobile are sittable: use the boot as a comfortable bench, stretch out your legs and enjoy the sun on the bonnet, or get on top and give the finger to a cop (no, don't).
Līvu laukums Cēsīs nesen tika pārveidots no ielas par gājēju zonu, ko sargā pamatīgi puķpodi. Kamēr paliekošāks dizains vēl top, cilvēki jau šodien vēlas laukumā apsēsties. To redzot, mēs nolēmām debitēt kā mēbeļu dizaineri.
Šie divi stūrainie objekti ir pieminekļi mašīnām, kas vairs nebrauc Līvu laukumā. Cilvēki tagad var sēdēt UZ mašīnām, nevis tajās IEKŠĀ. Visas automobīļa virsmas ir derīgas sēdēšanai: aizmugures bagāžnieks noder kā ērts soliņš, motora pārsegs — kāju izstiepšanai un saules ķeršanai, bet jumts — tiem, kas jūtas kā uzvarētāji.
Ar «Latvijas Valsts ceļi» gādību mūsu rīcībā nonāca radars, un mēs veicām automašīnu braukšanas ātruma mērījumus trīs maģistrālu virzienu ielās — A. Čaka, Kr. Barona un Brīvības. Izvēlējamies dienas vidu (12.00–13.00), kad mazāk sastrēgumu un ielas vidus posmus starp krustojumiem, kur ātrumu mazāk ietekmē bremzēšana un braukšanas uzsākšana. Katrai ielai vidēji veltījām 20 minūtes, veicot vismaz 100 mērījumus katrā.
Tabulā norādīti vidējie braukšanas momentānie ātrumi un ar sarkanu atzīmēti atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas gadījumi. Atlases kritēriji: tolerance +10 km/h, radara kļūda 2% (+1 km/h). Zemāk rezultāti.
Secinājumi
Labās ziņas ir tādas, ka lielākā daļa autovadītāju (ap 90%) ievēro atļauto braukšanas ātrumu. Sliktās — 20 minūtēs Brīvības ielā fiksējām 13 ātruma pārsniegšanas gadījumu ar vienu izcili spilgtu slaloma demonstrējumu ar 82 km/h. Tie būtu 39 gadījumi stundā, bet dienā — … Te ir darbs ceļu policijai (kad viņi pēdējo reizi redzēti Rīgas centrā ar radaru?).
Novērojums — liela daļa ātruma pārkāpēju ir tie, kas atrodas pirmie rindā pie zaļā signāla.
Kr. Barona ielā vidējais ātrums ir 30,8 km/h, ko ietekmē bruģa segums. Pārkāpumi — 0. Ieviešot 30 km/h ātruma ierobežojumu Kr. Barona ielā, esošie braukšanas ātrumi netiktu būtiski ietekmēti. Ieguvums — agresīvie braucēji nostādīti augstākā sodu kategorijā.
Kāpēc 30 km/h?
Šķiet, ka Latvijas ceļu satiksmes drošības politikas veidotāji stūrgalvīgi jau gadiem atsakās atzīt acīmredzamo — starp braukšanas ātrumu un negadījumiem ar letālām sekām ir tieša sakarība.
Gluži pretēji, ietekmīgi vīri laiku pa laikam mēģina aktualizēt ātruma ierobežojuma samazināšanu — viens kungs, otrs kungs. Kaut pēdējam būtu vismaz tik daudz apņēmības pieticis, lai diferencētu ātrumu apdzīvotās vietās un ārpus tām. Šādu noteikumu pieņemšana nozīmētu tikai vienu — vēl lielāku un masveida ātruma pārsniegšanas kultūru neatkarīgi no vietas un ātruma pārkāpuma fiksētāja. +15 km/h pilsētā var būt dzīvības un nāves jautājums.
Jā, bet satiksme būs lēnāka!
Cik daudz lēnāka? A. Čaka – Marijas ielas piemērs: teorētiski, braucot no viena gala līdz otram zaļajā vilnī ar ātrumu 40 km/h, zaudējam 96 sekundes, salīdzinot ar 60 km/h. Cik liels ir ieguvums tautsaimniecībai, salīdzinot ar paaugstināta ātruma izraisītajām sekām? Spriediet paši. Pārvietošanās ātrums pilsētā no punkta A līdz B jāregulē ar krustojumu caurlaidību, nevis ātrumu. Ja būs inteliģenti regulēti krustojumi, būs lielāks pārvietošanās ātrums un ar 40 km/h varēs tikt uz priekšu ātrāk, nekā ar 60 km/h šodien. Turklāt satiksmes zinātāji iesaka veikt lauka mērījumus ar hronometru - atšķirība būtu vēl mazāka.
Ātrums un pilsētvide
Starp plaukstošu pilsētvidi un ātrumu arī ir tieša sakarība. Kur koncentrējas mazie biznesi? Kur gribas dzīvot? Pastāvi uz brīdi kādā no centra ātrumposmiem un padomā, vai gribas šeit uzturēties, strādāt, gulēt, palaist bērnu uz skolu.
Un vēl ilustrācija no šofera skatu punkta par viņa attiecībām ar vidi pie dažādiem ātrumiem.
Ātruma mērogs
Infrastruktūra daudz efektīvāk nosaka braukšanas paradumus par regulējumiem un noteikumiem. Piemēram, Kr. Barona ielas bruģis. Savukārt ātruma pārkāpēji (tie, kas pirmie rindā pie zaļā signāla) sev priekšā redz taisnu, platu ceļu, un gribēt braukt ātrāk ir dabīgi. Rīgas ielu plānošana ir aizķērusies pagājušā gadsimta 60. gados — platas brauktuves, lieli rādiusi, pārējo satiksmes dalībnieku ignorance (par to jau rakstīju stāstā par kupenām). Ir virkne dažādu ielas dizaina paņēmienu, kas nomierina satiksmi, netraumējot spēkratus.
Gaisa piesārņojums
Lielāks izmešu daudzums rodas pie lielākiem dzinēja apgriezieniem — zemāka ātruma, biežas braukšanas uzsākšanas. Tomēr Rīgas centra gaisu visvairāk piesārņo nevis gāzes, bet gan cietās mikrodaļiņas, kas rodas no vēja (arī auto radītā) saceltajiem putekļiem, kuros pārstāvēta visa Mendeļējeva tabula. Piesārņojuma avots 80% gadījumu ir autotransports ar lielu atkritumu īpatsvaru, kas rodas dažādu beržu rezultātā. Mazāks ātrums, vienmērīgāka satiksme — tīrāks gaiss. Jā, protams, ielas ir jāmazgā, bet tās nekad nebūs sterilas. Gaiss jāuzlabo ar visiem pieejamiem līdzekļiem.
Ar braukšanas ātrumu pilsētā ir tāpat kā ar piesprādzēšanos un gājējiem uz gājēju pārejām — vēl 90. gados likās normāli tos ignorēt. Vēl tikai pirms 14 gadiem ātruma ierobežojums pilsētā bija 60 km/h. Paies laiks, un 30 km/h zonas centra ielās redzēsim arvien biežāk, kā Eiropā pieņemts. Un Kr. Barona iela varētu būt labs sākums.
Attēlā piemērs no Parīzes, kur 37% ielu ir 30 km/h zonas, un tiek plānots vēl.
p.s. Paldies Va/s «Latvijas Valsts ceļi» un Aigaram Šarpņickim personīgi par atbalstu mērījumu veikšanā.
Almost 45K plays (update — over 60K plays) for our Mierīgi! video and countless tweets, shares and likes from people all around the world. We can't believe how fast ideas travel today. Local equals global.
This year, we are going to explore the picturesque and the utilitarian green areas both within and around Cesis. What does a modern day Arcadia entail? Does it accommodate urban agriculture, water management, wildlife reintroduction, ecotourism, well–being of the body and the mind?
At RTU International Summer School, everything is real: the town’s engagement and support, the site with its conditions, building materials and tools, work and its outcome, which is immediately tested by the public. In these two weeks the participants can accomplish and learn more than in a whole semester, working side by side with young, dedicated tutors each day. This is a Summer School that always exceeds expectations.
Applications are open until May 3, 2015. Everything you want to know — rtusummerschool.lv
– Programme director Evelina & Managing director Toms
Viens no iemesliem, kāpēc šeit ilgu laiku esmu klusējis, ir apjomīgais darbs pie Rīgas velotransporta stratēģijas izstrādes, ar ko nodarbojos lielāko daļu 2014. gada. Ap Rīgas veloinfrastruktūras ieviešanu virmojis ne mazums kaislību, un turpmāk soli pa solim mēģināšu izskaidrot visus ar risinājumiem un ieviešanas procesiem saistītos jautājumus. Būs interesanti. Bet pagaidām saite uz dokumentu un ideālais krustojums.
Stratēģija apskatāma šeit.
Attēlā redzamais tipveida krustojums izstrādāts, balstoties uz Nīderlandes vairāk kā 40 gadu pieredzi velotransporta infrastruktūras dizainā. Risinājumi adaptēti Rīgas vēsturiskā centra ielu kontekstam un uzskatāmi par vadlīnijām, kas izskaidro galvenos krustojumu risinājumu principus attiecībā uz velotransportu. Šis risinājums iespējams pie kompleksas ielas rekonstrukcijas. Katrs krustojums izstrādājams individuāli, ņemot vērā kopējo pilsētas satiksmes organizācijas plānu un vides kontekstu.
Miera ielas dizaina projekts turpinās ar maketu būvēšanu.
Miera street design project continues with model making.
1:50
1:1
Miera ielā ap 90% autovadītāju izvēlas braukt pa tramvaja sliedēm, atstājot brauktuvi neizmantotu, kamēr gājēji un riteņbraucēji mēģina dalīt šauro ietvi starp ēku fasādēm, ceļazīmēm un stāvošām automašīnām. Lai pierādītu, ka Miera ielā ir iespējams atvēlēt vairāk vietas gājēju kustībai, kafejnīcu galdiņiem, velo un auto novietnēm, kā arī izveidot veloceļus, mēs uzbūvējām 14 metrus garu ielas posma maketu mērogā 1:1. Makets starp Miera ielas 9 un 10 namu tika uzbūvēts 3 dienās un palika vietā no 2014. gada 22. līdz 26. septembrim. Šo laiku mēs izmantojām, lai apspriestu ielas dizainu ar garāmgājējiem, vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, tādējādi atklājot efektīvu metodi sabiedrības iesaistei dizaina procesā. Uz brīdi nonākot spilgti zilā instalācijā, ikviens to pamana un uzdod jautājumus par tās nozīmi. Makets «Mierīgi!» tika īstenots laikmetīgās mākslas festivāla «Survival Kit 6» un «Rīga — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014» programmas ietvaros.
Organising Riga Technical University International Summer School is still our favourite job. It grows and matures, and each year becomes an unforgettable experience for everyone who takes part in it.
In 2014, with Get Well City we studied health, nature and lifestyles in Cesis. The outcome is a miniature sanatorium, an advertising campaign for Rucka park, and a newspaper entitled The Naturalist.
Rīgas Tehniskās universitātes Starptautiskās vasaras skolas rīkošana joprojām ir mūsu mīļākais darbs. Tā aug un attīstās, un ik gadu sagādā neaizmirstamu pieredzi visiem, kas tajā piedalās.
2014. gada vasarā ar Get Well City mēs pētījām veselību, dabu un dzīvesstilus Cēsīs. Galarezultāts ir miniatūra sanatorija, reklāmas kampaņa Ruckas parkam un avīze Naturālists.
Sienu ielu mākslas festivāla Blank Canvas laikā uzzīmēja Moneyless no Itālijas.
The mural was made by Moneyless from italy during the Blank Canvas street art festival.
Kādēļ sarkana krāsa? Jau pirmajā tikšanās reizē ar iedzīvotājiem runājām par drosmīgu, spilgtu krāsu, kas piestāvētu Sarkandaugavai. Šim projektam kā pirmajam savā žanrā vajadzēja būt pamanāmam, jo tā ir nozīmīga uzdrīkstēšanās un pagrieziena punkts Rīgas publiskās telpas attīstībā — laukums, kas radīts kolektīvi.
Why red? At the very first meeting with the residents we talked about a brave, bright colour that would suit Sarkandaugava (Red–Daugava). This project as the first one in its genre had to be noticed as a courageous statement and a turning point in the development of Riga's public space — a square created collectively.
Aaaaand we're back with a little story about Riga Technical University International Summer School «Local Shift» that took place in Cesis from July 27 to August 10.
First of all, those were the best two weeks of this year. We thought it'd be nice to invite the Dutch designers «La Bolleur», and they came over and led a group of students in designing a complete event — the concept, the programme, the campaign, the furniture, and so on. Their event «Sālsmaize» was a dinner for the whole town of Cesis, as well as the farewell party of the Summer School.
«Oasis» group carried out an urban analysis on several layers — urban landscape, formal and informal playgrounds, and vacant buildings that have the potential to be adapted for the needs of an ageing population. Besides that, they managed to build an exhibition to present their work in public.
But our stars are the «Monumentum» team with their installation «Tower of Stories», which they built as a contemporary monument for exchange — exchange of ideas, stories, and books. «Tower of Stories» has landed on some online design magazines:
Dezeen
Inhabitat
Frame
Design Taxi
Junkculture
Book Riot
and possibly others that we don't know about.
But hey, the video speaks a thousand words. Come join next year!
Old news, but good news — we’re accepting applications to this year’s summer school «Local Shift». Same amazing location — Cesis, Latvia. Similar timing — July 27 – August 10. Deeper research, bigger installations, new tutors! Deadline to apply — May 7, 2013. All you need to know and online application form here.
Mākslas un kultūras portāls Arterritory man deva iespēju rakstīt, un es nolēmu pastāstīt vairāk par performances arhitektūru, kas mūs ļoti interesē un ko mēs dažkārt mēģinām radīt. Te arī raksts — Arhitektūra kā notikums.
Attēlā: interaktīva gaismas instalācija Start Treks, autori Reinis Adovičs, Jānis Kundziņš un Mārtiņš Sleja, foto Kaspars Kursišs, 2012.
Nule kā notikušajā Rīgas domes Satiksmes departamenta organizētajā velo konferencē tika uzaicināti arī FYU. Prezentācijā apkopoju ielu dizaina #1 un #2 rakstus, kā arī pievienoju līdz šim trūkstošo elementu — velo infrastruktūru. Prezentāciju skatīt šeit.
FYU were invited do give a presentation in a conference dedicated to bike infrastructure organised by Riga City Council Department of Transportation. Here is the full presentation in Latvian, which combines articles on Street design #1 and #2 plus a previously missing integral part — bike infrastructure.
The presentation can be summed up in the following scheme where I question the present strategy of trying to insert expensive and space consuming bike tracks in the city centre.
Instead of linearly linking outer city bike tracks with inner city tracks we should see the city centre as a grid of multiple route options consisting of inexpensive and easy to make bike lanes, especially advisory bike lanes.
Thanks to our wonderful Event City film crew and Goethe–Institut Riga, we can now show you the interview we did with Jan Liesegang, one of our German guest lecturers. Jan represents Raumlabor, a collective of architects in Berlin, best known for the great installations they build. Watch it!
Pateicoties mūsu brīnišķīgajai Event City filmēšanas komandai, kā arī Gētes institūtam Rīgā, mēs jums tagad varam parādīt interviju ar Janu Līsegangu, vienu no vācu lektoriem, kas ciemojās Cēsīs. Jans pārstāv Raumlabor, arhitektu kolektīvu Berlīnē, kas vislabāk pazīstami ar savām lieliskajām instalācijām. Skatāmies!
Looking for fresh thoughts on architecture or graphic inspiration? Archizines is a collection of alternative and independent architecture and urbanism publications from all around the world, many of them self–published, free or available in pdf format. Archizines is also a travelling exhibition, so keep an eye on the tour dates.
Meklē svaigas domas par arhitektūru vai grafisku iedvesmu? Archizines ir kolekcija ar alternatīvām un neatkarīgām arhitektūras un urbānisma publikācijām no visas pasaules. Daudzas no tām ir pašizdotas, par brīvu vai pieejamas pdf formātā. Archizines ir arī ceļojoša izstāde, tā ka ir vērts sekot līdzi tūres datumiem.