Man ir viens tāds nelāgs ieradums - rēķināt. Parasti tas saistīts ar to, cik kas maksā, no lielākām vienībām pārejot uz mazākām, no mazākām uz lielākām. Šoreiz par tēmu studiju gada maksa. Studēju RTU Būvniecības fakultātē, studiju gada maksa 2775 eiro gadā, jāstudē 4.5 gadi, noapaļojot kopā 12 500 eiro. Tā kā valsts maksā par studijām, tad šis skaitlis nav radījis lielas bažas, jo tiešā veidā tas pašam nav jāsedz. Ļoti rupja matemātika - kursā šobrīd esam 44 studenti (itkā), sākām vairāk, beigsim mazāk, pieņemsim to kā vidējo skaitli - valsts par mūsu, cik zinu, tad visi studējam par valsts budžeta līdzekļiem, izglītošanu samaksās 550 000 eiro. Ja katrā kursā tāds ir vidējais studentu skaits, tad tas ir fakultātes saņemtais finansējums par vienas studiju programmas uzturēšanu.
Pārejot no simtiem tūkstošu uz cilvēcīgākām summām - šajā semestrī katru nedēļu ir vidēji 7.5 lekcijas, tātad par katru manu lekciju valsts samaksā 11.56 eiro, lai man būtu iespēja pusotru stundu pasēdēt siltās telpās. Lielākoties siltās, esmu piedzīvojis arī lekcijas, kurās ir nācies sēdēt dūnas jakā un dūraiņos, un vērot savu izelpu. Atpakaļ pie tēmas - joprojām 44 studenti, reizēm esam sadalīti grupās, reizēm visi kopā iegūstam zināšanas - šajos gadījumos skola par šo 1h 30min saņem 508.64 eiro. 500 eiro!!! Cik no šī visa tiek parastam ierindas pasniedzējam, kura vārdu vēl nerotā virkne citu vārdu saīsinājumi un kurš vēl ir patiesi ieinteresēts tajā, ko pasniedz, nezinu, bet no kāda sava pasniedzēja uzzināju, ka šī summa ir visai smieklīga un šis darbs ir vairāk kā hobijs. Man bija patiesi žēl dzirdēt šo summu, jo tās bija manas labākās lekcijas šajos 4 augstskolā pavadītajos gados!
Par nodarbību grafiku - kā jau minēju, katru nedēļu ir vidēji 7.5 lekcijas, tātad vienā nedēļā 7, otrā 8. Atļaušu minēt, cik dienas no manām 7 nedēļas dienām aizņemt šo lekciju apmeklešana. Divas? Nē! Četras! Četras dienas, lai apmeklētu astoņas lekcijas. Neesmu eksperts lekciju sarakstu sastādīšanā, bet nu tā ir, atvainojos, ņirgāšanās par 44 studentu nedēļas plānu! Divās no šīm četrām dienām man ir jāapmeklē viena lekcija. Šī lekcija sākas 8 no rīta vai 16 pēcpusdienā? Nē, 12 dienā! Būtībā visa diena tiek veltīta vienas lekcijas apmeklēšanai. Nelielai atkāpei pieminēšu, ka bez liekas pārpules vienā dienā var apmeklēt 4 lekcijas, tātad ar zināmu piepūli šo četru dienu mācību nedēļu var samazināt uz pusi, par šo turpināšu vēlāk.
Tātad, kāpēc gan jāvelta visa diena, lai apmeklētu 1.5h garu lekciju. Nav noslēpums, ka esmu dzimis un audzis Cēsīs, valstī gudri cilvēki runā par reģionu attīstību, tad nu kā lokālais patriots arī dzīvoju šajā skaistajā mazpilsētā. Melošu un teikšu, ka uz skolu, uz Rīgu braucu ar sabiedrisko transportu, kas ceļā pavada 2h, biļete maksā 4.15 eiro, bet kā jau regulārs pasažieris šo skaitli zināju un šobrīd tas man nerada izbrīnu, tālāk no autoostas jānokļūst uz Ķīpsalu, kas, laikam, pēc jaunajām cenām apzinīgam studentam izmaksā 60 centus, ar nokļūšanu skolas telpās tas aizņem, teiksim, 30 minūtes. Elementāra saskaitīšana - lai nokļūtu skolā man ir jāpatēre 2.5h un 4.75 eiro, kas dienā ir 5h un 9.50 eiro, lai apmeklētu vienu 1.5h garu lekciju par ko valsts samaksā 11.56 eiro. Kā tas izskatās dzīvē? 9:30 izeju no mājas, 10:00 iekāpju autobusā, 12:30 sākas lekcija, kas beidzas 14:05, ātri paēdu dienišķo zupu, lai jau 15:00 sēdētu nākamajā autobusā uz Cēsīm, kas mani tur nogādā 17:00. Normāla garuma darba diena tiek pavadīta, lai noklausītos vienu lekciju.
Papildus skaitlis - lai apmeklētu visas lekcijas, mēnesī transportam jāatvēl 190 eiro. Ir alternatīvā - dzīvot Rīgā, pilsētā, kas man no visas sirds nepatīk, pēc kuras apmeklējuma man ikreizi sāp galva, bet tās ir tikai manas sajūtas, atpakaļ pie skaitļiem - vieta Ķīpsalas "koju" divvietīgā istabā - 116 eiro mēnesī, cenā pat ir iekļauti 2 eiro par internetu! Tāpat ir reizi nedēļā jānokļūst uz un no Rīgu, rezultāts aptuveni tas pats. Ir iespēja kopīgi ar citiem studentiem īrēt dzīvokli - nevelkot garumā - rezultāts tas pats. Jā, ir lētākas kojas, jā, var dzīvot Ulbrokā, jā, var nedēļas nogales pavadīt Rīgā, nevis svaigā gaisā, bet šoreiz stāsts nav par pārdesmit eiro ietaupīšanu un dzīves izvēli, kur pavadīt nedēļas nogales.
Secinam, ka studentam, kas dzīvo ārpus Rīgas, lai apmeklētu 7.5 lekcijas nedēļā ir nepieciešami 200 eiro mēnesī neatkarīgi no tā vai viņš izvēlas katru dienu pavadīt 5h ceļā vai dzīvot 4 dienas nedēļā piesmakušā pilsētā. Kādēļ piesmakušajā? Jo ar savu personīgo auto braukt uz skolu man sanāk ja ne lētāk, tad vienlīdz dārgi, bet pats svarīgākais - ceļā es pavadu divas reizes īsāku laiku. Darba nedēļā atliek viena diena, lai nopelnītu šo "ceļa naudu". Nedaudz pasapņosim - ja šīs 7.5 lekcijas notiktu 2 dienu laikā, šim studentam būtu nepieciešams 2x mazāk nauda ceļa izdevumiem un 3x vairāk laika šīs naudas nopelnīsānai. Un šīs 3 darba dienas pavada savā dzimtajā pilsētā, kaut par vienu vienību tomēr palielina reģionu iedzīvotāju skaitu.
Sanāk apmēram tā - valsts maksā, lai bariņš studentu bezjēdzīgi pavadītu 4 dienas studējot 7.5 lekcijas tā vietā, lai studētu tikai 2 un 3 strādātu, jau maksātu nodokļus un jau daļēji "atgrieztu" valstij par sevi samaksātos līdzekļus. Cits stāsts ir par to, ka viņi jau tāpat tā dara, jā, jo nav izvēles, nauda ir jānopelna, bet tiešām ir tik sarežģīti atvieglot viņiem šo dzīves daļu liekot mācīties tikai 2 dienas?
Par izglītības kvalitāti - ir jau pietiekami gari, tāpēc īsumā - ko esmu šo 4 gadu laikā iemācījies? Globāli ņemot neko! Vienu lietu gan esmu, vienu bieži dzirdētu apgalvojumu - jūs esat studenti, jums ir jāstudē, te nav skola, kur visu iemāca. Katru reizi šo izdzirdot iztēlojos ķirurgu, kas sēž bibliotēkā un studē kā operēt, iegūst savu priekšstatu par šo procesu, netīšām izlaiž vienu lapu ar svarīgu informāciju un dodas operēt. Vai tiešām kvalitatīvāks gala rezultāts nav gadījumā, kad kāds soli pa solim iemāca kā tas jādara? Studēt ir labi, ja tā ir ķirurģijas vēsture vai attīstība, bet vai tiešām pats process ir jāstudē, lai arī kas tas būtu? Kāpēc par šiem 550 000 eiro gadā mums nav savas laboratorijas, eksperimentu telpas vai sava lielizmēra smilšu kaste, kur visu teoriju, ko mums projecē grafiku un formulu veidā , varētu parādīt reālā dzīves praksē. Šim tehniskajam prātam, ko skaļi sludina, ir nepieciešams domāt, risināt, nevis skatīties grafikos. Arī rēķināt ir nepieciešams 5 reizes, 10 reizes vairāk kā tas ir šobrīd, nevis klausīties par katras ceļa zīmes nozīmi! Ja reiz izrēķina par cik cm izlieksies 6m gara brusa jeb vai salūzīs dēlis, ja nostāsies tās vidū, tad patiesu interesi var radīt nevis ieliekot 9 par pareizu atbildi, bet gan izdzenot studentu ārā uz smilšu kasti, iedodot šo 6m garo brusu vai dēli, liekot nostāties uz tā un pārbaudīt cik ļoti brusa izliecas vai arī šis dēlis salūzt vai nē. Domāju, ka no 550 000 var atlicināt pārsimts eiro, lai iegādātos kubikmetru kokmateriālu eksperimentiem.
Kāpēc es vēl studēju, ja reiz tas ir tāds bezsakars? Lai šiem četriem gadiem vismaz būtu kāds rezultāts - nosaukums, lai, piemēram, nākamajās vēlēšanās pie manas izglītības būtu rakstīts augstākā nevis vidējā, jo sabiedrībā augstākā izglītība ir pārāk pārvērtēta. Jā, es esmu parazīts, kas turpina tērēt budžeta līdzekļus, lai iegūtu tikai šo nosaukumu, bet ja reiz sabiedrība prasa, sabidrība arī maksā.
Kāds ir rezultāts šīm saraustītajām pārdomām?
Kāpēc valsts tik daudz maksā par šīm nekvalitatīvajām studijām, kas ir otras dārgākās augstskolā? Kurš šo visu, atvainojos, murgu akreditē? Kāpēc ir tik lieli administratīvie izdevumi, jo pasniedzējiem un studentiem no tā maz kas atliek!
Kādēļ ir grūti sastādīt normālu studiju grafiku? Šajā gadījuma ir jāpārceļ tikai 2 lekcijas un jau divas dienas tiktu atbrīvotas!
Kāpēc joprojām tiek finansētas tik daudz studentu studijas, ja lielākā daļa no tām nenes nekādu atdevi? Kāpēc nevar ieviest mācekļu programmu - lielā daļā no nozarēm tā lieliski strādātu, skolnieks pēc skolas seko savam sapnim un jau iet mācīties reālo darbu, kam paralēli var apmeklēt dažādas vispārizglītojošas lekcijas. Šāds cilvēks, kas būs apmācīts darīt konkrēto lietu, būs daudz vērtīgāks, kā apjucis jaunietis, kas 4 gadus nosēdējis augstskolas solā, dabujis diplomu un pēkšņi apjūk savā dzīvē.
Ja reiz reģioni izmirst, tad kāpēc joprojām mēģina cīnīties ar sekām nevis ar cēloni. Kāpēc finansē tādas studijas, kas iznīcina iespēju dzīvot ārpus Rīgas? Ir jābūt patiesam entuziastam, lai ieguldītu tādu naudu un laiku, kas tiek pavadīts ceļā. Tiek atņemta iespēja šīs brīvās dienas strādāt reģionā.
Paldies par atvēlēto laiku!
