Kailo dvēseļu tējnīca

Rakstot es atklāju sevi.

[tejnieks]

Vēlais pavasaris

Tas laiks, kad logs tiek turēts vaļā tikai pa nakti, lai uzkrātais dzestrums atvēsinātu pēc karstās dienas. P.S. Tas turpinās līdz agrajam rudenim.

[tejnieks]

Man šķiet, ka es šodien atkal sāku just.

[tejnieks]

Prieks manī ielija, lai arī nesen es vēl baidījos, ka vairs nekad nebūs tik pilni. Pats sev pateicu: "Nebaidies, ja ir bijis, būs vēl! Ja tagad ir klusum, nenozīmē, ka nekad nebūs sajūtu vētra. Vienkārši neskumsti par to, ka nav, un tev būs!"

[tejnieks]

Es esmu tik ļoti aizmirsis klausīties savās jūtas, ka man vajag rakstīt, lai justu.

[tejnieks]

Nedzeršanas vientulība - emocionālais mazohisms.

[tejnieks]

Man sāk vajadzēt pagātni - vai tā ir izaugsme?

[tejnieks]

Finally it is over.

Deliver or die.

[tejnieks]

Vecums

Vienīgā lieta, kas man atgādina par vecumu, ir dzimšanas gads.

[tejnieks]

The person you are trying to reach does not exist. Please leave a message. The person will try to reach back to you when it might exist.

[tejnieks]

Asaras šķīdina uzrakstīto

Rakstu un raudu par to, ko rakstu.

Jo vairāk rakstu, jo vairāk raudu.

Vairs neredzu, ko rakstu.

Vairs nejūtu, kas sāp.

Vairs nevaru.

Neko.

[tejnieks]

Svarīga dzīves gudrība

Iepazīt otru cilvēku, ne pieņēmumus par to.

[tejnieks]

Vieta, no kurienes augt

Kāpēc tu slēpies no savas vientulības?

[tejnieks]

Klausoties astoņdesmito gadu mūziku

Interesanti kā cilvēki ilgojās pēc laika pirms savas dzimšanas. Diez kas tajās desmitgadēs ir tāds?

[tejnieks]

Vissliktākais mirklis šogad. Pagaidām.

- Kā tu jūties?

- Slikti.

- ...

- Iedomājies, ka visi tavi sapņi un cerības ir pārvērtušās pīšļos, un, kad tu mēģini pieskarties tiem, lai atcerētos un sajustus, kas tur bija, tie pārvēršās smiltīs, kas izslīd cauri taviem pirkstiem. Nekā vairs nav. Tu zini, ka pirms laika vēl bija, bet tagad vairs nav. Ir tikai visaptveroš tukšums.

- ...

- Pats trakākais ir tas, ka tu tagad varētu vienkārši nokrist uz zemes beigta. Visi cilvēki varētu nomirt, bet man tas neko nemainītu. Tik tukšs es šobrīd esmu. Visdrīzāk es ieietu atpakaļ bārā un izdertu savu alu, pateiktu: "Oh, well," un ietu mājās gulēt ar cerību rīt pamosties labākā noskaņojumā, lai sāktu celt savu dzīvi pa jaunam.

- ... Paldies, ka pastāstīji man kā tu jūties. Es tev esmu blakus un vienmēr būšu. Mēs varam runāt vai klusēt, bet es būšu blakus, neko neprasot no tevis, lai atbalstītu.

Tas bija arī brīdis, kad sajutu vislielāko atbalstu depresijā kādu man kāds jebkad ir sniedzis.

[tejnieks]

Vakardiena mani pievīla, šodienai neuzticējos un zaudēju.

[tejnieks]

Laiks

Desmit stundu garas minūtes.

[tejnieks]

No blociņa

Lai arī aiz loga plosās drūms rudens visā tā skaistumā - ar lietu, vēju un ne tik sildošu gaisa temperatūru, neskatoties uz to, ka pēdējo mēnesi staigāju apkārt ar iesnām un vieglu klepu, kas dažreiz mijas ar karstu sajūtu plaušās, ieelpojot gaisu, kā arī to, ka iepriekšējo piektdien pieskāros tai sajūtai, no kuras man ir visvairāk bail, šodien es sajutu to kluso iekšējo pārliecību, kas neapšaubāmi liek kustēties uz priekšu ar pārliecību. 03.10.2017. Dažreiz arī vistumšākajos brīžos uzspīd kripatiņa gaismas. Tā jā pašā dienā aizgāju pie ārsta pēc slimības lapas un kārtīgi atpūtos līdz šodienas vakaram, rīt atkal uz darbu. Pārliecībā vairs nav tik izteikta, bet ķermenis nejūtas tik noguris un zāļu blakus parādības gandrīz ir pārgājušas.

Ir stabils iekšējs miers, kurš klusi čukst, ka viss būs labi. Es vienmēr esmu priecīgs par šo sajūtu. Ar asarām acīs.