let's talk about Bridgerton tea, my ask is open

if i look back, i am lost
RMH
Lint Roller? I Barely Know Her
Stranger Things
Cosmic Funnies
NASA

Andulka

Product Placement
wallacepolsom
"I'm Dorothy Gale from Kansas"

No title available
🩵 avery cochrane 🩵
Xuebing Du
I'd rather be in outer space 🛸

Kaledo Art
Claire Keane

Discoholic 🪩
untitled
YOU ARE THE REASON
seen from Switzerland

seen from United States
seen from United States
seen from United States
seen from United States
seen from United States
seen from United States
seen from United States
seen from United States
seen from United States
seen from United States
seen from United States

seen from United States

seen from United Kingdom
seen from United Kingdom

seen from Malaysia
seen from T1
seen from Colombia
seen from Italy
seen from Ukraine
@thethoughtsofalatvian
’’Nepietiks ar buču pliku bērnam, kas zin romantiku.” ”Rasai lai slava, Rasai lai gods. Umpapā umpapā um-puķupods!” ”Pulkstens sit, un stundas rit, gadi cits pār citu krīt. Neattopies pamanīt, kad Rasai jau ir divdesmit.” Svētki klāt pat nemanot, gadu mijas zvanus zvanot. Draugi septiņi un es, sarijāmies konfektes. Lūpu krāsas, baloni dārgi jau nu gan, VAR, ja nu tīņu gadi reiz izskan. Vējā smukas bildes ķērām, un uz divdesmitnieku - dzērām. Polaroīdu bildēs mirkli tvērām, pēc kluba makdonaldu ilgi neapsvērām. Dienas beigās ar smaidu sejā, pusē četros sapņoju dzejā. Par laba vēlējumiem teicu es paldies, Laura teica manam smaidam - savaldies. Nu tad saku paldies arī jums, mājā sen nav bijis pilnīgs klusums. Gan jau rakstīšu es drīzum drīzi, pastāstīt par kādu krīzi :D
Še ku, re ku burunduku! Re, vēl bildes no ciemošanās pie māmuķa Luksemburgā :)
Atbrauca uz sešām dienām trijām botām, biksēm vienām, Apskraidīja centru, Gāri, mazliet pierobežai pāri, Dažas klintis, Viandenu, Ešternahu, Trīri senu... Taču saraksts garš vēl gana, ja būs citreiz gribēšana. Mīļi gaidām Tevi ciemā, pavasarī vai jau ziemā! /Ieva Rozenberga
Cenšos rakstīt un zīmēt, kopēt un radīt savu, tikai, lai galvā radošās domas nestāv uz vietas, bet riņķo kā aukstie ledus dzērieni, kuriem visu laiku jāmaļas pašiem savā sulā, lai paliktu svaigi. Dažus zīmējumus esmu arī pievienojusi :)
Kopumā, esmu iekārtojusies jaunajā mājā, nospodrinājusi jau bijušas un izbijušās draudzības, esmu mēģinājusi un vēl mēģinu šo mācību gadu padarīt interesantāku un piedzīvojumu pilnāku nekā iepriekšējo. Doties, lekt spontānos piedzīvojumos un baudīt mirkli, ne ekrāna vilinājumu, kurš, protams, ar nekur neizpaliek.
Nu, laba diena! Sen nekā nav rakstīts/ziņots. Tad lūk, pāris bilžu “postos” pastāstīšu stāstāmo. Jau kā mēnesi un nedēļu esmu universitātē, atpakaļ Anglijā. Sākumā biju ļoti priecīga būt atpakaļ, jo šī vieta ir jau kā otras mājas, kur, lai vai kas, atgriezties ir patīkami. Protams, kā jau vienmēr, daudz augšu un leju, daudz lielu un mazu dzīves soļu, jaunu nodaļu un jaunu apņēmību. Daudz cīnos, galvenokārt ar sevi, bet cenšos ar nevienu citu necīnīties. Ja kaut kas “neskan vairs, neskan vairs!” tad spēlēju ar tām stīgām, kas vēl ir un ceru, ka ar greizu izčīgāšanu varēs tieši izdejot.
It’s so hot inside and I’m sleep deprived, putting on the running shoes and heading outside. I stretch and I run and then stretch yet again, I put my arms in the air and pretend I’m a plane. I run to a swing and put my legs in the air, no one can hear me so I can scream and I can swear. I’m in a meadow now and fireflies is all I see, everything’s lightning up and I’m feeling so free. I’m running back to the house and enjoying my humming, this was all so good, I feel the positivity coming.
ČAU! Tiem, kas nezina – mani sauc Rasa, es esmu no Rīgas un tikko esmu pabeigusi pirmo studiju gadu University of Worcester socioloģijas programmā.
Vēlos dalīties ar dažām savām pārdomām par šo pirmo gadu (ko domāju pirms, ko šā gada laikā un ko pēc). Varbūt kādam noder ;)
Tātad – tas viss sākās ar varen lielu meklēšanas operāciju. Iesākumā Google bija mans labākais draugs, meklējot universitātes dažādos Anglijas un Skotijas nostūros, kamēr biju atlasījusi pāris no tām, kuru programmas interesēja. Tad sev atklāju organizāciju „Dream Foundation”, ar kuru izrādījās ne tikai lietderīgi, bet arī jautri sadarboties. Tur satiku domubiedrus, dažādu universitāšu pārstāvjus, ieguvu daudz noderīgu padomu, līdz kuriem pašai savā ceļā nonākt būtu bijis daudz grūtāk.
Lietas, ko būtu svarīgi apdomāt un izdarīt pirms pieteikšanās, piesakoties studijām un studiju laikā:
KUR studēt? Nu, vismaz aptuvenais reģions, kas vairāk iet pie sirds. Ļoti apsver arī mobilitāti – tuvākās lidostas, sabiedriskā transporta iespējas, pilsētas dārdzību, izklaides iespējas (ja tevi tās interesē), apkārt esošās vietas. Izpēti visu! Daudz informācijas vienmēr var atrast konkrētās universitātes mājaslapā, pinterest, instagram, facebook grupās, universitāšu blogos, youtube utt.
KO studēt? Ja godīgi, socioloģija nebija pirmā, kas man nāca prātā, kad domāju par tēmu „ko studēt”. Taču, izpētot ļoti daudzas studiju programmas, tā sāka likties visnotaļ interesanta. Pirmā semestra beigās tomēr sapratu, ka socioloģija nebūs mana īstā bakalaura programma un nomainīju kursu tās pašas universitātes ietvaros. Atceries, ka ir arī tāda iespēja!
KĀ pabeigsi vidusskolu? Zināju, ka Latvijā studēt nepalikšu, līdz ar to vairāk jākoncentrējas uz vidējo atzīmi liecībā nekā uz eksāmenu rezultātiem. Bet tas tev jāsaprot pēc iespējas ātrāk, lai varētu veltīt visu enerģiju tam, kas tiks ņemts vērā attiecīgajā iestādē un programmā, jo prasības mēdz atšķirties.
TIEC GALĀ AR DOKUMENTIEM laikus, lai tad varētu teikt tāpat kā Mirtas tante no „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, proti: „U meņa dokumenti, vsjo v porjadke.”
PAMĒĢINI! Universitātē ir unikāla iespēja iesaistīties pēc iespējas vairāk aktivitātēs, iet uz pasākumiem, satikt jaunus cilvēkus. Man gan sākumā bija ļoti grūti izlauzties no komforta zonas, bet zinu, ka nākamajā gadā noteikti mēģināšu darīt vēl vairāk. Tā es tiku uz Harija Potera studiju, Oksfordu, Bātu un citām vietām – noteikti izmanto šādas iespējas!
MĀJAS NAV TIK TĀLU – gandrīz katrā pilsētā ir pa kādam poļu/lietuviešu/latviešu veikaliņam, kur var atrast dažas kārotas un iecienītas lietas! Mans pirmais gads īsumā Dzīvošana Vispirms aizbraucu uz universitātes atvērto dienu jūnijā un pārliecinājos, ka pilsēta un universitāte tiešām ir tāda, kādu biju to iztēlojusies. Tad ar kurjera palīdzību pārvedu mantas un pati lidoju ar vienu somu, kas ļoti atviegloja šo procesu. Pirmo gadu dzīvoju lētākajās kopmītnēs, kurās bija no visām kopmītnēm vislielākās istabas, bet vismazākās virtuves. Šo izvēli nenožēloju, jo satiku dažādus jauniešus, sadraudzējos ar citiem cilvēkiem un arī daudz iemācījos par jauniešu kopdzīvi „kojās”. Tas ir tā vērts! Janvārī sākām meklēt jaunu vietu – māju, kurā dzīvot nākamajā gadā. Parakstījām jau līgumus. Tomēr pēc pāris mēnešiem puiši, ar kuriem biju izlēmusi dzīvot vienā miteklī, stipri izmainījās, un es izlēmu lauzt savu līgumu un pāris dienu laikā sameklēt jaunu vietu. Šobrīd pa vasaru esmu Amerikā un strādāju, lai mazliet piepelnītos, līdz ar to man bija arī jāizdomā, kur pa vasaru noglabāt savas studiju laika mantas. Labi, ka gandrīz visur ir iespēja tās pa maksu atstāt noliktavā. Man laimējās vēl vairāk, jo zināju puisi, pie kura varēju dzīvoklī savu mantību uzglabāt.
Pagāja arī zināms laiks, lai iegaumētu, kuros veikalos lētāk iepirkties un kā ietaupīt. Pamatpārtiku pērku vai nu CO-OP, vai Aldi, retāk ASDA vai Tesco, jo tie ir nedaudz dārgāki, savukārt augļus un dārzeņus pērku no vietējām audzētavām.
Mācības Ir svarīgi izpētīt, kāda ir tavas skolas sistēma attiecībā uz darbu nodošanu un lekciju apmeklējumu, jo katrā universitātē noteikumi mazliet atšķiras. APMEKLĒ pirmās lekcijas, kaut arī tajās vēl nekas netiek „mācīts”, taču tiek daudz pastāstīts un parādīts, kas var noderēt turpmākajos mēnešos. Man veicās labi, gāju uz bibliotēku un ar lektoru un Google palīdzību iemācījos, kā rakstīt esejas, kā vislabāk apgūt jaunu vielu un kā sastrādāties grupā.
Darbs studiju laikā Zināju, ka pirmajā semestrī strādāt laikam negribu, jo gribu iejusties studenta dzīvē, saprast, kā labāk sadalīt laiku mācībām, tomēr paralēli sūtīju savu CV uz vietām, kuras varēju iedomāties kā manas potenciālās darbavietas. Vienā restorānā biju uz saucamo „trial shift”, tomēr mani tur nepieņēma, jo zināja, ka Ziemassvētku brīvlaikā nebūšu uz vietas. Vēlāk dabūju pagaidu darbu itāļu restorānā, kur strādāja vēl viena latviešu meitene, un jaukajā kolektīvā daudz ko iemācījos, lai otrajā mācību gadā, iespējams, dabūtu vēl labāku darbu, kas gan maksātu vairāk, gan būtu regulārāks, un tur tad varēšu pielietot apgūtās prasmes.
Darbu IR iespējams atrast, tikai jāmeklē! Sūti savu CV, meklē vietas, kas būtu piemērotas tev. Domā reāli, cik daudz spēsi strādāt. Iesaku nest savu CV arī iekšā veikalos/kafejnīcās, jo Anglijā nereti tieši tā pieņem darbā, nevis atbildot uz e-pastiem.
Izmaksas Mana pilsēta, Vustera, nav dārga, ja salīdzina ar lielākām dzīvesvietām. Vienmēr ir iespējas, kā ietaupīt, dažādas atlaides studentiem un īpaši piedāvājumi. Kopmītnes. Es izvēlējos par tām maksāt sešos maksājumos, katrā aptuveni 700 eiro. Ēdiens un citi pirkumi. Mēnesī man aptuveni izgāja 300 par ēdienu un citām pirmās nepieciešamības lietām. Protams, sākumā iztērēju vairāk, lai iegādātos produktus, kas skapītī var glabāties ilgāk, piemēram, sausās zupas, garšvielas, cukuru, kafiju, tēju utt., kā arī gultasveļu un citas ikdienā vajadzīgas lietas. Iepriekšēji uzkrājumi. Tādi vienmēr ir noderīgi. Es uz Angliju atbraucu ar aptuveni 800 eiro krājkontā, un tie lieliski noderēja pirmajiem 3–4 mēnešiem. SVARĪGI! Pēc iespējas ātrāk nokārto tā saukto „National Insurance Number” un dabū vietējo kredītkarti, lai pie katra pirkuma un naudas izņemšanas tava Latvijas maksājumu karte neciestu zaudējumus (es to līdz ziemai neizdarīju un tādēļ diezgan daudz pazaudēju).
Tas īsumā viss par pirmajiem iedzīvošanās soļiem, studējot ārvalstīs. Ja tev rodas vairāk jautājumu, droši sazinies ar mani sociālajos tīklos, es ar lielāko prieku palīdzēšu! (:
Pīlēns uzsāk piedzīvojumus! Ātrās brokastis vilcienā Vustera-Birmingema. Autobuss Birmingema-Heathrow lidosta. Heathrow lidostas pusdienas. Pēk!
Bildes, bildes, bildēēēs. 3 vietas, 3 dažādas dienas un notikumi. 1) Pirmās trīs bildes ir no Birmingemas un dienas ar Lauru. Birmingemā bija seimnārs priekš “USA Summer Camp”, lai mūs sagatavotu gaidāmajam un arī informētu par negaidāmo un iespējami neparedzētajiem scenārijiem. 2) Nākamās trīs no Londonas un dienas ar Lauru. Londonā bija jāapmeklē ASV vēstniecība, jāiesniedz dokumenti vīzas noformēšanai. Pārējo dienu pavadījām uz riņķi, krustu šķērsu staigājot pa Londonu. Staigājām tik ļoti, ka uz abiem papēžiem vakara beigās bija caurumi un stacijā mani sagaidīja draudzene ar mašīnu, jo es vispār vairs nespēju staigāt, aj. BET citādi, Londonā gāja interesanti, kopā ar Lauru pētījām, smējāmies un meklējām ‘’pērļu’’ cienīgas vietas. 3) Un atlikušās četras no šodienas, kur kopā ar krustmāti Līgu, kas atbraukusi ciemos, aizbraucām uz Great Malvern (netāla pilsētiņa), mazliet pakāpāmies uz augšu, papētījām pilsētu. Šī man ir mīļākā vieta Worcestershire apkaimē, vedīšu turp visus, kas vēlas, kas atbrauks ciemos. Bija liels prieks redzēt pilsētu un kalnu un skatu no tā dienā, kad to neapskauj milzīga migla un mākoņi (kā pirmo reizi, kad tur biju (bildes kaut kur zemāk)) Tā visādi citādi baiss nogurums, daudz ko darīt, darbā iet jautri un labi, ātri mācos - bet, hei, forši, ka prāts aizņemts un nav uz vietas jāsēž, lai arī kādu brīdi gribas arī vientulībā atpūsties, tas taču veselīgi, ne? ;)
Tā lūk.
Man tika norādīts, ka te kādu laiciņu nekas neesot rakstīts. Nu tad “updeits’’: 1) Mācos. Daudz. Ilgi. Liekas, ka pfftt 5 lekcijas nedēļā, kas ta tur liels, bet nekā! Viena lekcija ir 3 stundas un kopā tās ir 3 pilnas dienas veltītas tieši lekcijām, vēl ir semināri un esejas un mājasdarbi, bla, bla, bla. Divi no pieciem priekšmetiem ir jaunā kursa (nākamgad būšu Media&Cultural studies students) Man patīk, kopumā nevar sūdzēties :) 2) Kopš iepriekšējā “updeita’’ esmu: - pārcietusi jauku deguna blakus dobumu iekaisumu ar bronhītu - sagaidījusi pavasari Vusterā (te zāle zaļa visu gadu, bet tagad viss apkārt arī zied), kas nozīmē, ka vairāk staigāju ar basām kājām, priecājos par skatiem un turu logu biežāk vaļā. - atkal aizrāvusies ar jogu un vakaru staipīšanās rituāliem Būtībā bijuši visādi piedzīvojumi, gan labi, gan ne tik patīkami, bet visam pāri lēnā garā. 3) Nu tad beidzot pēc izsūtītajiem CV lielākajai daļai Vusteras restorānu un iestāžu, vienā arī sāku strādāt (18. martā). Biju iemācīties galdiņu numurus un kur, kas, kad, kā jau otrdien, tad piektdien bija “oficiālās pārbaudes stundas’’ un šodien (vakar jau) pirmais oficiālais vakars. Strādāšu par viesmīli/visu ko itāļu restorānā - Benedictos. Darbs pilsētas otrā pusē, bet ar dēli braucot - pa pusei ātrāk. Viesmīļi, īpašnieki un šefi ir pārsvarā itāļi, kas nozīmē, ka pēc šodienas jau zinu kaut ko itāliski (citādi viņus nesaprast). Bez itāļiem tur par oficianti strādā meitene Laura, kuru jau pazīstu no universitātes un meitene Elvīra, kura ir no Aizkraukles un jau no maniem universitātes pirmsākumiem ir mans “latvis Vusterā”. Kopumā darba ir daudz, ļoti, kājas ir beigtas, un ausis džinkst, ka aizmigt nevar (tāpēc sēžu te 5:40 un rakstu) BET komanda ir jauka un kopumā ir viss super! 4) Jā, man ir dēlis, haha, kur man prāts. Pāris dienas jau braukājos tagad un esmu tā riktīgi pakritusi tik vienreiz, kas beidzās ar caurumu biksēs, zilumu uz ceļa un nobrāztu potīti, bet nekas, nav tik traki. Piemēram, ceļā uz darbu - pusi ceļa eju (jo mums te maķen kalnains), pusi braukāju. 5) Cīnos ar dokumentiem priekš vasaras. Sākot ar avio, autobusu, vilcienu biļetēm pie māsas, uz Latviju un ASV, beidzot ar vīzas intervijām, dokumentu kalniem un visu ko. Dažreiz jāķer galva un jāiet pasnaust uz pusstundu, lai kaut ko vēl turpinātu, bet nekas, cenšos cik nu varu. Ko lai saka - ņemos. Klausos mūziku, kas tuva sirdij, kas uzjundī atmiņas, stāvu uz rokām, kas galvā asinis salaiž. Dzeru nātru tēju, jo kāpēc ne. Lasu grāmatu prieka pēc un skicēju ķiņķēziņus plānotājā. Dzeru vīnu restorānā un smejos ar draugiem, raudu naktīs spilvenā un skeitoju gar gulbju pilnu upi. Sapņoju par vasaras piedzīvojumiem, ceļojumu uz Franciju un dančiem tur, kur mājas. Gribu vectētiņa pankūkas, kūpinātu vistu, marinētus gurķīšus un vecmāmiņas rīsu zupu, gribu sarunas ar Māru, tēti, apskāvienus no Maira un draugiem, smieklus ar sen neredzētajiem, Iļģu koncertu ar Māmuķi. Plānoju un cenšos neplānot, domāju un cenšos atbrīvoties. Mēģinu arī saprast ko darīt ar muguru, kas nepārtraukti krakšķ. Laistu savu istabā augošo čili augu un vēroju skaistos saulrietus. Guļu diendusus un mēģinu izprast cilvēkus. Ko lai saka - dzīvoju.
Divas nedēļas Latvijā, daudz sarunu, tik pat daudz viedokļu. Ko kā labāk darīt, palikt universitātē, mainīt kursu, mainīt augstāko iestādi, doties brīvprātīgajā darbā? Nu nezinu, neviens cits jau priekšā arī nepateiks.
Galu galā pašai jāsaprot, ko gribās darīt, kas ir kā vērts, kurp lūkoties, kādas iespējas apsvērt? Visu jau nevar, bet kaut kādu plānu jāizveido.
Laiks pirms Latvijas, domas savā galvā, divas nedēļas Latvijā un prāts tiek atkal samežģīts.
Nu esmu atpakaļ, otrais semestris sācies, lekcijas, daudz asaru un liels apjukums uz katra soļa. Un tad vienu vakaru es atkal domāju par ierāpšanos gultā un palikšanu tur, bet kaut kas prātā noklikšķēja un sapratu, ka tāda izvēle tikai atstās mani tur - apjukumā, gultā un uz vietas. Es piecēlos, saņēmos, ieliku austiņas un devos pastaigā. Stundu vēlāk atgriezos ar miglainu plānu A un B, ar atjaunotu attieksmi pret jauniešiem sev blakus, mācībām un pienākumiem šeit.
Līdz šim esmu pasaulei rādījusi attieksmi (vismaz tā man ir teikuši), ka es daru tikai to, ko patīk darīt, reti piespiežu sevi, nemāku balansēt pienākumus ar privilēģijām.
Trešdien strādājām pie ‘’Zaļās nedēļas‘’ pasākumiem, jo mēs rīkojam katru dienu, katru pasākumu un bija vēl jāpaspēj izdarīt tik daudz, bet vakaru pavadīju pastaigājoties ar draugiem, pļāpājot un neguļot gultā. Ko cenšos ar to panākt? Neiestigt, nepalikt uz vietas, sabalansēt laiku vienatā un laiku, ko pavadīt ar citiem.
Ceturtdien satikos ar kursa, programmas padomnieku ar kuru pārrunājām šaubas un domas par nākotnes iespējām. Un tad notika pirmais solis plāna A virzienā - es iesniedzu pieteikumu kursa maiņai. Vēl šī diena tika pavadīta pildot ‘’Zaļās nedēļas’’ sagatavošanās darbus.
Piektdien biju sarunājusi tikties ar potenciāli jaunā kursa galveno profesori. Kopā izrunājām to, kas man jāizdara, kas jāizlasa, kur jālūkojas pēc materiāliem, lai šī semestra laikā neko vairāk neiekavētu un, lai septembra beigās sāktu studēt kā otrā kursa students. Atradu arī māju, par brīnumu arī cilvēkus ar kuriem tur dzīvot septembrī. Vakarā sazvanījos skype ar Jameson Ranch camp vadītāju un mani oficiāli pieņēma darbā vasarai par ko ļoti priecājos. Sestdien saņēmu oficiālu apstiprināju kursa maiņai.
Ko tas nozīmē? Šajā semestrī mācos -
Socioloģijas novirziena priekšmeti - 21st Century Sociology: Approaching the Crisis Applying Sociology
Ekstra priekšmets, kurā ir dažādu kursu studenti - Introduction to sustainability
Un divus Media and Cultural studies priekšmetus - Gender and representation Introduction to internet cultures
Esmu saņēmusies - Cceļos, kaut arī lēni. Tas, ka pirmie soļi sperti nenozīmē, ka ceļš ir galā. Ceļš ir tikko kā iesākts un par to man pašai prieks.
Katram savs ceļš meklējams un es nevaru jums visiem 100% solīt, ka šis ir manējais. Dzīvošu - redzēšu - meklēšu.. Bet pagaidām, esmu šeit, nevaru vien sagaidīt vasaru un to, ko nākotne rādīs ;)
A need for an adventure brought us to Malvern Hills, technically a hill I guess, but for us a little mountain (the beacon is at 425m elevation but according to my step counter - today we’ve taken around 6402 steps and burned a lot of calories going up several hills, sliding down muddy grass and laughing so hard that we’re convinced that burned some too.)