Ļauj sev rakstīt. Ļauj sev plūst. Šķiet, ka kājas iesūc melnais caurums. Sākumā lēni, tikai kā nojaušamību, bet tad jau tik tālu, ka vairs atpakaļ tikt nevar. Punkts aiz kura nav atgriešanās. Un tu redzi sevi izstiepjamies. Ja nesāpētu un tu nenomirtu jau sen pirms tam, tad visdrīzāk tev šī nāve pat liktos tāda skaista. Hei, es nekad mūžā neko tādu neesmu redzējusi. Manas kājas kļūst par nūdelēm. Eu, kāds pametiet irbulīšus, es nogaršošu sevi, visi morāles jautājumi kļuvuši nenozīmīgi. Tad kāds skaists izplatījuma akmenītis, ko es labprāt aiznestu mājās, bet nedrīkst, iebelž man pa galvu un es zaudēju samaņu. Asins pilieni. Kā tie izskatītos. Negribas tagad meklēt internetā. Negribu iziet ārpus šīs sajūtas. Gribu ļaut prātam nonākt, kur vien tas pats vēlas. Palaid vaļā siksniņu. Un viņš skatās uz tevi kā apmulsis sunītis, bet, bet bet. Un tu pastum uz priekšu un saki, ej, ej. Es tepat vien būšu, kad gribēsi - atgriezīsies. Paklejo. Tu vienmēr atradīsi ceļu atpakaļ.
Cilvēki nepareizi izprotot entropiju un lieto to triviālos veidos, aprakstot savu nekārtīgo istabu vai dzīvi. Deg ēteriskā eļļa. Eikalipti. Pagaidi, nopūtīšu. Aij, bija taču jāpiepūlās rakstot. Deniņi sāp it kā tur būtu salīdušas tās lielās lielās jūrmalas skudras un viņas dzeltu vēl papildus paņemot līdzi ērkšķīšus. Efekts nav spēcīgs, bet nepatīkams. Jā, entropija. Viņi saka, ah, manai dzīvei vienmēr ir tendence tiekties uz entropiju. Man ir tendence uztvert tagadni tikai pagātnes formā. Tikai tad, kad tas ir noticis atskatīties un izvērtēt kādas bija sajūtas, kas notika, kā es par to jutos. Un tad galvā atkal ieskanas balss “Vai tas ir normāli? Iegooglē to.” Tā normalitātes salīdzināšana ar citiem cilvēkiem, atskaites punkti, nevis , “Ja tev tas neliek justies slikti, tad dzīvo tik nost.”
Piededzinātas smiltis ar ūdeni un pieneņu pienu. Tā garšo šī rīta otrā kafija. Es svīstu, es kožu mazajos pirkstiņos, abos reizē. Mani zobi ir maigi. Tie slīd pa ādu un nespēj nodarīt ļaunu. Pat lielās prāta skudras spēj vairāk. Gaisma iespīd pa logu balta. Un man ir karsti. Jau sen, jau ilgi ir vairāk skumji nekā bail.