Kad trūkst vārdu.

[zandas-stuff]

My experience is my experience. Its gonna be part of me for rest of my life. It build me, it made me, it broke me, it failed me, it left some consequences. Without any exaggerations, I'm fine with myself, I except all taht I'm in peace with that. Those who wanna be part of me and my life have to except me as well, leave me in peace. Others who wanna change me or test me or be disrespectfull, manipulate or control situation I'm not to blame for, those have to get out and fuck off for rest of my life otherwise pray your mother fucking God not to ever meet me. Those who want me to let go whatever it is, first of all, you have to get the fuck out of my life, than I'm gonna be perfect.

[zandas-stuff]

Don't you have anything better to do? I guess I'm the most exciting thing that has ever happened to you.

[zandas-stuff]

I don't have a competition, because I'm not competing for anything.

[zandas-stuff]

Well, if someone says this is a God's plan than I don't want it, because I don't believe in that mother fucker.

[zandas-stuff]

Well, looks like some people doesn't know the difference between the facts and gossips.

[zandas-stuff]

Things you say about me, you have done already.

[zandas-stuff]

Stereotyping people and make them look like they are less than they are, are shame and pathetic.

[zandas-stuff]

You can work hard for your whole life and haters will find that one moment, that one day where you are resting and will call you lazy.

[zandas-stuff]

Well, I guess it benefits for someone when you feel down and go to some dark place and don't want to talk, so that someone can create you, make you look how they need you to look, put you in a bad light. Please, tell me, what else I don't understand?

[zandas-stuff]

Es it kā saprotu šo teicienu, kā tu pret mani, tā es pret tevi. Bet ko darīt, ja tu neko nedari sliktu un vispār pat nedomā par to cilvēku un pret tevi tik un tā izturas slikti tā it kā tu darītu kaut ko sliktu? Šajā gadījumā tā ir emocionālā vardarbība nevis kā tu pret mani tā es pret tevi. Domājiet, cilvēki, paši ar savām galvām.

[zandas-stuff]

Man nav jāpavada visa dzīve cenšoties pierādīt to, kas es neesmu.

[zandas-stuff]

Maybe life isnt for me.

[zandas-stuff]

Gribās kaut ko uzrakstīt un pateikt, ka neviens neko sliktu man nedara. Vismaz pagaidām. Tā jau vienmēr ir, sākumā viss ir labi un baigi ok un tad nez kas notiek un viss izmainās un es palieku ar jautājumiem - kāpēc? Kas notika? Ko es izdarīju? Kādēļ es esmu pelnījusi tādu attieksmi ar kuru nav iespējams dzīvot. Kādēļ man ir liegts izveidot kvalitatīvu dzīvi, jo visu laiku ir jādomā par to kas notiek man aiz muguras. Ja es turpinu būt impresionēta, kādēļ man neviens neko nesaka? Kādēļ manā vietā tiek izteikti kaut kādi viedokļi? Ja tās ir tikai manas iedomas, tad no kurienes ir šī trauma?

[zandas-stuff]

Gribējās iziet arā pastaigāt, bet atkal sāka līt. Debess raud, kad kāds aiziet mūžībā. Gribētu apsveikt tēti tēva dienā. Kad viņš aizgāja pirms 10 gadiem, es uz repeat klausījos šo dziesmu.

Es ceru, ka viņš kaut kur ir atstājis priekš manis siltu jaku. Tādu, kurā var paslēpties un dzīvot laimīgi. Veselu gadu pēc tavas aiziešanas nevarēju izdzēst tavu telefona numuru un turpināju zvanīt uz to. Piedod, ka nedariju to biežāk kad vēl biji dzīvs. Jūtos tev nedaudz tuvāk, redzot kā top mājas. Tu būtu sajūsmā. Atceros tavas lielās, sastrādātās rokas. Ar tulznām un biezu ādu. Vienmēr smaržoja pēc eļļas un zāģu skaidām. Kad uzliki to uz manas mazās, čirkainās galvas, tā bij kā petfekta saderība.

Sveiciens tēva dienā.

[zandas-stuff]

Tādi pastulbi prāti skaistas sievietes asociē ar maucību.

[zandas-stuff]

Ar putekļiem piesētais deguns un ķermeņa gurdums liek domāt, nē, es vispār nespēju padomāt, jo ir tāds nogurums. Kad mazgāju rokas un no tām tecēja melns ūdens, aizdomājos par to, ka es laikam spēju novērtēt darbu, jo es zinu kā tas ir, kad tā nav. Un tas ir daudz grūtāk pat par smagi padarītu darbu. Kaut kādā dīvainā kārtā pat priecē sagurums, jo tas ir sagurums pēc padarīta darba. Tas ir atgādinājums tam, ka tev ir darbs un tas rada mierinājuma un drošības sajūtu, tādam cilvēkam kā man, kurai pašai par sevi jārūpējas un kaut kāds liktenis ir lēmis, ka vienmēr būs grūti.

[zandas-stuff]

Mani sajūsmina jebkurš jauns sākums. Vienalga kur un ar ko un kā. Šķiet esmu nonākusi pavisam neparastā jaunā sākumā. Es apstrādāšu ēku fasādes. Es apstrādāšu ēku fasādes? Ko? Rīt būs mana pirmā darba diena un patiesībā nevaru sagaidīt, jo gribu sevi pārbaudīt, gribu redzēt vai es to varu. Esmu vienīgā meitene kolektīvā un ceru, ka nevienam nemaisīšos pa kajām.

Māja, kurā dzīvoju ir ārpus pilsētas un ejot uz veikaliņu pamanīju zīmi, ka Gēteborga atrodas 68km prom. Man bija radies iespaids, ka dzīvošu Gēteborgā, bet tomēr nē. 68km no Gēteborgas. Māja ir nedaudz nobružāta, bet skats pa logu ir fantastiski vasarīgs un pati māja arī šķiet nedaudz sapņaina.

Ļoti ilgi nepameta sajūta, ka neesmu citā valstī. Tā pati daba, tie paši ceriņi un lupīnes, bet kad nonācu veikalā, tad arī radās sajūta, ka tā vairs nav nekāda Latvija ar Latvijas cenām. Samaksāts 21eur par šo:

Tāds silts un mierīgs vakars. Nu cerams, cerams..