6. Vai tava Dieva bijība nav arī tava cerība? Un tava dzīves ceļa nacinība - tava paļāvība?
7. Lūdzams apdomā......(tālāk ir turpinājums, bet šis te bija tas, kas izcēlās ļoti)
un tad turpinot lasīt tālāk es ieraudzīju vēl un vēl daudz labas lietas, ko Dievs izceļ man šovakar. es lasīju sāku domāt līdz un izrakstīju tās vietas, kas izcēlās. panti ir daži, tāpēc tos arī izrakstīšu tev te, jo tie tiešām, manuprāt, ir labi-ļoti labi!
Bet es gan censtos iet klāt Dievam un savu Lietu es celtu priekšā Dievam
Viņam, kas neliek izdoties viltnieku nodomam, tā ka viņu rokas negūst panākumu
Redzi, svētigs tas cilvēks, kuru Dievs pārmāca, tāpēc neninicini tā Visuvarenā pārmācības
Jo Viņš gan ievaino, bet arī pārsien, ja Viņš ko sasit, tad Viņa roka atkal dziedina
No ļaunām mēlēm tu būsi drošs, un tev nebūs jābīstas no izpostīšanas, ka tevi tā sasniegs
Tā tu drīkstēsi smieties par postu un dārgiem laikiem, un no lauku zvēriem tev nebūs ko bīties.
Un tagad tu atzīsi, ka tava telts ir drošībā, un kad tu apstaigā savu pagalmu, tu redzi, ka tev nenieka netrūkst
Redzi, to mēs esam izdibinājuši, klausi to un paturi labi vērā.
Un tad man konspektiņš, kas iet tā kā pa šiem pantiem.
Sākot no 4. nodaļas 6. pantu, lieka pašam sev uzdot jautājumu, vai Dievs ir mana cerība? Jo es bīstos Dievu, tāpēc ka Viņš ir Liels un Visuvarens. Paļāvība-ir uzticība Dievam, Viņa Vārdam, kurš mums/man ir jāapdomā. Nedrīkst aizmirst! Jālūdz, jārunā ar/uz Dievu, jāceļ Viņa priekšā grūtības, problēmas, lai Dievs palīdz - ar padomu, brīnumu, ir vairākas iespējas KĀ tas var būt/notikt. Viņš neļaus mums pazust zem ļaunā rokas, ja mēs ticam un ticēsim Viņa apsolītajam Vārdam. Ka nebūs tā ka slikta darītāji būs uzvarētāji-Nebūt NE! Ja Dievs uzliek kādu grūtumu, tā tādu kuru spējām/spēju panest/izturēt/pieveikt/paveikt. Dievs mums ir blakus visu laiku, tāpat ka vecāki ir bērnam. Bērns mācās piecelties kājās un ir grūti viņam tas, bērns grib, lai palīdz taču vecāki ļauj pašam izcīnīt uzvaru, protams, atbalstot ar padomu vai uzslavu beigās "kāds malacis, cik labi sanāca piecelties" Un tāpat arī Dievs dara. Viņš palīdz! Pēc tam Viņš ir blakus, stāv priekšā un aizsargā, lai nekristu no citu uzbrukumiem. Bet gan ietu uz priekšu un kāptu pāri šķēršļiem, jo Dievs Tas Kungs ir blakus. Tad tai brīdī es spēju priecāties par paveikto , par izcīnīto uzvaru. Jo būšu iemācījies pieceltie, tālāk jau bez grūtībām un iet, iet ar Tā Kunga gādību uz priekšu un redzēt to, kā Viņš rūpējas par mani. Tātad Dieva Vārds mums ir jāklausa, nedrīkstam aizmirst, jo Dievs nepieviļ un to, ko Viņš ir teicis tā arī tas ir/būs. Ja pasargās-tad pasargās, ja glābs-tad izglābs, ja parūpēsies-tad parūpēsies. Tātad Dievs ir mana cerība.