sargi sevi un savu informāciju ...
Tēma, kas iespējams daudziem nešķiet aktuāla, bet tomēr sajutu nepieciešamību nedaudz par to izpausties. Un tā ir savu dokumentu, foto, video vai citu datu drošība un šoreiz ne par to kā pasargāt no ļaundariem, hakeriem vai urķiem (ja interesē, tad lasi šeit), bet kā samazināt pazaudēšanas risku datu nesēja bojājuma gadījumos. Sākotnēji tas varbūt šķiet gaužām vienkārši, jo pamatā visi ikdienā nepieciešamie dokumenti atrodas mājas vai biroja datorā, portatīvajā datorā vai kādā ārējā datu glabāšanas ierīcē - ārējais cietais disks, usb atmiņas karte (es izmantošu apzīmējumu "fleška") un tātad tie ir drošībā. Atbilde ir - nē! Šādos gadījumos uzskatīt, ka dati ir pasargāti un tie vienmēr mums būs pieejami ir maldīgi! Šādi rīkoties drīkst vien tie, kuriem nerūp savs ieguldītais darbs un uzkrātā informācija vai arī viņi ir apveltīti ar ļoti stipriem nerviem. Cilvēkiem, kuri nav saskārušies ar situāciju, kad dators pēkšņi vairs neieslēdzas vai neatpazīst "flešku" brīdī, kad ir jāpabeidz gadsimta uzdevums, tomēr ir vērts padomāt par savas informācijas dublēšanu (angļu valodā to apzīmē ar backup). Tiem, kuri ir nonākuši iepriekšminētajā situācija, zina cik daudz laika vai naudas prasa zaudētās informācijas atgūšana gadījumos, kad ir bojāts datu nesējs (datora cietais disks, ārējais disks vai pieminētā "fleška"). Summas naudas izteiksmē par informācijas atjaunošanu no bojāta datu nesēja var būt robežās no dažiem desmitiem latu līdz pat vairākiem simtiem latu. Tomēr jāatzīmē, ka arī šajos gadījumos nav garantēta 100% datu atgūšana.
Lai izslēgtu gadījumus (vai vismaz samazinātu risku), kad datu nesēja bojājuma dēļ tiek zaudēta svarīga informācija, pastāv vairāki risinājumi. Zemāk uzskaitīšu dažus no tiem:
informācijas dublēšana uz CD vai DVD datu nesējiem, nav piemērots ilglaicīgai informācijas glabāšanai, tomēr ir savas priekšrocības;
informācijas dublēšana uz ārējo cieto disku vai "flešku", atbalstāma metode;
iespēja datorā iebūvēt papildus cieto disku datu dublēšanai, drošs, vienkāršs un automatizējams risinājums;
informācijas izvietošana uz publiski pieejamiem resursiem, piemēram, Google Docs, Dropbox, šis risinājums nodrošinās paildus ērtību, jo lietotājam visa informācija būs pieejama no jebkura datora ar interneta pieslēgumu.
Šīs nav vienīgās un pareizās informācijas dublēšnas metodes, jo katrs gadījums ir jāvērtē individuāli un konsultējoties ar specialistiem jāizvēlas drošākais un ērtākais risinājums.
Papildus jāatzīmē, ka "fleškas" ir paredzētas informācijas glabāšanai un pārnešanai, tādēļ nav ieteicams tās izmanto informācijas redigēšanai tieši no tām. Tas nozīmē, ka pirms faila rediģēšanas, tas vispirms ir jāpārkopē datora cietajā diskā, kad darbs pabeigts, to var novietot atpakaļ "fleškā".
Noslēdzot šo tēmu, novēlu visiem parūpēties par savas informācijas dublēšanu savlaicīgi, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteiguma mirkļiem.
Ja rodas jautājumi informācijas dublēšanas vai atjaunošanas sakarā, droši vaicā, palīdzēšu ar padomu un nepieciešamo atbalstu.