Alus Dienasgrāmata #4 Beer Diary #4
Kaut kas jādara, lai atdzīvinātu vairāk kā gadu apputējušo alus dienasgrāmatu. Un man ir vismaz viens ieraksts, lai arī ar atpakaļejošu datumu, bet joprojām aktuāls un līdz šim brīdim tikai domās piefiksēts.
Uz Heidelbergu ciemos atbraucis Orests. Mums jātiekas universitātes Centrālajā bibliotēkā. Rakstu, lai nāk iekšā. Noeju lejā sagaidīt, un man, protams, ir jāiet ārā, ēkas nosacītajā verandā jeb priekštelpā, kur viņš stāv, pieslējies pie sienas tipiskā (nezinu, kam lai to piedēvē - Latvijas muzikologiem vai silabūtnēm) biklumā.
Izstaigājam Centrālo un Institūta bibliotēku, apēdam pa kebabam, aizvedu ciemos pie sevis, izrādu dzīvoklīti, pagatavoju pusdienas, ejam staigāt pa filozofu taku, dodamies uz bibliotēku, jo man novēloti jāgatavojas referātam, bet dienas beigās meklējam vietu, kur pasēdēt un iedzert alu.
Uz Hauptstraaße netālu no Universitātes laukuma atrodas neliela, mājīga dzertuve ar skaisti reljefainām, krāsainām senatnīgām logrūtīm. Vēlāk izrādīsies, ka tā ir iemīļota atpūtas vieta Muzikoloģijas institūta profesoriem. Te pirmo reizi, ja atmiņa neviļ, malkoju Franciskaner Weissbier. Un uzreiz kļūstu par šīs alusšķirnes kvēlu atbalstītāju. Zem auksta alus pilnajiem, gareniski lietajiem kausiem bārmenis paliek gaišzilus paliktnīšus ar stilizētu lauvas profilu (labais stils ir pagaidīt, kad bārmenis atnes paliktnīti kopā ar kausu, nevis pašam paņemt vienu no kaudzītes galda vidū). Savus paliktnīšus ņemam līdzi par dārgu souvenire. Jakas krūškabatā tas diemžēl ar laiku pārlocījies un sadalījies divi daļās. Bet franciskāņa vietiņa ir iepazīta un atmiņas kartē uz laiku laikiem atzīmēta.
Pēc sava pirmā eksāmena, ka uzrakstīts vāciski, turp aizvedu Lanu Burmistrovu. Eksāmenu rakstījām kopā, un mums abiem tas bija pēdējais studenta pienākums pret institūtu. Tātad attiecīgi jāatzīmē ar gaišo Franciskāņu alu.
Alus dienasgrāmatā drīkst parādīties ēdiens. Atsākt dienasgrāmatu šodien pamudināja Orests. Radio kolēģei Ilgai Augustei vārda diena un bija noticis vērā ņemams un ļoti rets notikums: cienājoties ar Ilgas servētiem labumiem, Orests ar labpatiku bija paņēmis otru krēmšnites gabaliņu (tāpat kā pirmīt to izdarīju es). Krēmšnite patiešām bija tā vērta, es aizgāju pēc trešā gabaliņa, bet, kas attiecas uz alus dienasgrāmatu, pie tā nu nevajadzētu apstāties.