L×E×V×S

Mani sauc Ļevs Rusilo (Лев Русило). :) Blogs par dzeju (мои стихи), nakts atklāsmēm (откровения), mūziku (музыка) un pārdomām (думы). Rakstu, atklāju, domāju, tātad eksistēju. Visi ieraksti spontāni, tos arī par sacerējumiem nevar saukt, jo tie radījās galvā, es tikai pierakstīju. Apgaismība nāk pāri visam. - LEVS R.

[levs-r]

Parīzes klātesamība

Staigājot lielo bulvāru lokā,

Zem platānu ēnas plašajām rokām,

Liepas un gobas, un kļavas te stāv,

Cildinot brīvības ideālu, ko pilsētā piesauc.

Te elpa ir viegla un solis te brīvs,

Un smaids ir tik kluss, bet patiesīgs,

Kur parīziešu mazais cilvēks

Mīl pilsētu - bez steigas, bez kauna,

Jo dzīve ir mākslas brīnuma mirklis ar baudu.

Jāiet uz Garņjē pie Šagāla freskām,

Kur Operas spoks starp skatieniem slēpjas,

Kur metro jau klusē un mūziķis ceļas,

Un dvēselē Marseljēza kā vārti uz drosmi vareni veras.

Es eju gar Luvru uz Mākslas tiltu,

Kas savieno manas būtības ilgas,

Lai apstātos tur, kur spēlē kāds kāzas,

Bet es eju uz Latīņu kvartālu, uz sevi, uz stāstu,

Lai nonāktu citā metro un jau baltajā lielajā namā,

Kur satikšu tikpat baltas benediktīniešu māsas.

Šī Monmartras daile spēj apburt un pazudināt,

Kā sapnis, kurā ieej un vairs negribi atmosties.

Jo, pazūdot sevī, cilvēks mācās būt klāt -

Gan tālumā, gan ceļā pie brīnuma atnākt.

Un tā mana Parīzes dvēsele dejo Piafas mūzikas krāsās!

Padam… padam… padam…!

3.01.2026 plkst.2:43 #refleksijasrenesanse

[levs-r]

Dzīves vēriens

Kur iesim, ko sēsim... pārnākot, redzēsim, Un, atnākot, varbūt pamanīsim, jo sapratīsim To, kas ir un kas bijis, Kas būs un kas nav, Jo tikai tā - atnākot Mēs spēsim būt, Nevis liekuļot. Mēs spēsim sajust esošo, Tālumā zudušo, bet atskrējušo Mirkļa pavedienu, Laika tvērienu Turp, un tikai turp, Tālumā un pagriezienā Atpakaļ, lai tiktu šurpnākam Tālajā ceļā satiktam Dzīves vērienam. 30.12.2025 #DZEJA 19:48

[levs-r]

Куда мы все идём и воскресаем

А может кто-нибудь подождет, обнимет, унесёт Ветром в тёплые края, только туда Под зов Зефира Скрываясь от холода, Что масса сумасброда несёт И готова всё снести на нет, Но мы не оттуда, Мы на новый лунный свет! Мы идём по солнца краю, Чтобы не затмить свечение, Что горит в нашей душе, Вот это явление и просвещение, Нет, даже не освещение, а свет, Это и есть дорога каждого из всех Не падать, а идти с краю! Принести, отнести, нести свой крест И поднять высоко, далеко, но близко, И понять, и простить, и распять, И воскреснуть рядом, близко, Тут... в свет! 30.12.2025 19:37 - ĻEVS R. #ЛИРА

[levs-r]

Griežoties dailē

Lazurīta šalkas šarmē šņācošu kaiju kliedzienus,

Es pagriežos pretī vieglajam Venēcijas vējam,

Tas Zefīrs samīļo mani kā Venēru,

Sniedzoties sasniegt pavasara soli tango dejā.

Es turpinu griezties, es griežos un jūtu,

Tā gondola, kurā esmu, ir kanāla bulta,

Es turpinu vērot šo mūžīgu dārgumu daili,

Lai pieskartos acīm, kas sapņo par laimi.

- Ļevs R. /14.04.2025 plkst.23.27, iedvesmojoties no sarunām un foto par Venēciju//

[levs-r]

Pēteris Apinis: Pret tālmācības slēgšanu pamatskolās

Katra pieredzējusi skolas (ģimnāzijas) direktore (-s) sapņo par pilnu klasi kārtīgiem un godīgiem skolēniem, kas sēž rokas salikuši uz sola,

[levs-r]

Gaismas stars

Vai kādreiz būs siltais gaismas stars,

Pa kuru iet un neapmaldīties no ceļa,

Kas miglā izzūd starp cilvēku dvēselēm,

Starp lapu šalkām, starp likteņiem…

Iet uz gaismu,

negaidot pretī rītu, kas pats atnāks,

Jo nākot Tu topi par uguntiņu,

kas pārtop par kvēli.

Un kādreiz būs siltais gaismas stars,

Kas cilvēkus aizvedīs pa miera ceļu,

Jo rīts ir tuvu klāt, ar pēdējo nosapņoto sapni,

Kad drebuļi pār miesu noskrien no caurvēja.

Iet uz gaismu,

Iedegot gaismu sevī, daloties,

Lai starojums neiznīkst,

Turi šo vārdu kā degošu skalu!

Tas būs siltais gaismas stars…

- ĻEVS R. / 28.12.2024 // plkst.21.16 // #DZEJA

[levs-r]

Rasties

Nesolīt un nedejot, Neapgāzties, Bet klusi un nemanāmi Rasties. -ĻEVS R. /28.01.2024 /plkst. 21:09

[levs-r]

Miers virs Zemes

Miers virs Zemes un cilvēkiem labs prāts Katru dienu tiek skandināts, Ar katru jaunu avotu, kur smelies Jo vairāk esi iztukšojies. Un negribās vairs pierādīt, Nedz runāt, nedz skriet, Bet mierīgi klusēt Un iet... Varbūt klusi pastāvēt, Un nemanāmi iet, Nevis skriet - tā ir atslēga neko nenokavēt? Miers virs Zemes un cilvēkiem labs prāts Manī ir izaudzināts, Ar katru jaunu dienu, kurā eju Topu labāks par vēju. Es eju, eju un… eju... -ĻEVS R. / 28.01.2024 plkst.21:06 / klaviermūzika fonā

[levs-r]

Ļeva baušļi dzīvei 2023

Būt klāt.

Domāt un domu saskaņot ar rīcības tālākām sekām.

Runāt skaidri iekšēji un ārēji.

Saskatīt skaisto un paust skaisto.

Visiem vieglāk, ja ir veselīgas robežas.

Dzīvot piepildītu dzīvi, apzinoties mērķi katru rītu, kāpēc šodien domāju un daru to, ko daru.

Mīlēt sevi, tuviniekus, blakus esošos cilvēkus domās un darbos.

Refleksija par procesu, ko es pamanu, kā uzlaboju sevi un citus.

Apzināties sevi, savas emocijas, trenēt dialogu starp sevi un dabu, starp sevi un sevi, starp sevi un apkārtējiem, starp sevi un pasauli, starp sevi un dievišķo, pasaulīgo, mūžīgo.

Radīt dzīvi kā mākslas darbu. - ĻEVS R. / 16.10.2023 plkst.00:06 /

[levs-r]

Apsēstība ar tuvošanos skaistajam

Apsēsts ar drosmi lūkoties augšup Piesiets pie daiļuma važām Sasiets rokās un acīs ar klātbūtnes daiļuma garšu, Ko ieraugu dzirkstošā ikdienas gāršā.

Tieku tālāk no pilsētas pelēcības, Prom no aukstā vēja un lietusgāzēm,  Kas salij asarās plūdos no grēcības dienām Un pārveršas par drūmās valstības kapakmeņiem.

Tieku tuvāk skaistajam apkārt cilvēku smaidos, Soli priekšā gaismas ņirboņas daiļajam, Dejas valdzinošiem pagriezieniem Kā laimes mirkļu triepieniem.

- ĻEVS R. / 15.10.2023 plkst.23.57 /

[levs-r]

Tik-tik-tik

Lūk, cilvēks, kā rožu krūma uzplaukušais zieds

Tik saldi, maigās smaržās samīļots,

Ik rītu maigi rozās krāsās siets,

Kā zīda lakats viņa gaismā rotāts.

Vai dzīve salda, kā šīs rozes,

Par katru dienu pateicos,

Ko iesēja man Apollona notis,

Ko debesīs Viņš atskaņo…

Ikreiz, kad skrienu, padomāju,

Kā būtu, ja to ērkšķu nebūtu,

Vai smarža būtu saldenāka,

Ar katru gaismas triepienu?

Un atkal smaržoju es rozes,

Kas atklāj manī maigumu,

Bet dzīves posmi ir tie ērkšķu stumbri,

Kas māca katram mundrumu.

Vienmēr, kad jūti saldo smaržu,

Tu maigi tai vien pieskaries,

Tik nesalauz to maigumu,

Tik turi ciet šo cerību.

Tā dzīve salda, kā šīs rozes,

Bet asiņainā ar kā ērkšķi,

Tik glabā sevī noslēpumu droši,

Lai nenolauztos dzīves spēka zars.

- ĻEVS R. / 28.08.2023 / plkst.14.49 /

[levs-r]

Turēt sevī

Tu zini mani, es zinu Tevi,

Lai cik dīvaini tas nebūtu,

Es jūtu to, ko paturi sevī

Šo gaismas sajūtu.

Tik trausli ir jutekliski dzīvot,

Ikreiz, kad gribi brīvi lidot,

Bet jālido noteiktā virzienā

Bez apstājas piecu līniju garumā.

Nezaudēt cerības gaismu šai virzienā,

Būt katru dienu piecu līniju garumā,

Dzīvi dzīvot un mīlēt kā pasakā,

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm šajā gadsimtā.

- ĻEVS R. / 27.08.2023 plkst.16:56 / Nezaudēt cerību, bet būt uzmanīgiem

[levs-r]

Māksla mīlēt ir māksla dzīvot

Māksla mīlēt ir māksla dzīvot

To pačukst mums diena,

Laimi nevar izbrīvēt,

Tai jātop tevī.

Iemācies dzīvot un iemīlēsi,

Ja mīlēt spēsi,

Tad dzīvi kā kino īstenosi,

Kā režisors samontē

Filmas kadrus kopā,

Tā Tu katru mirkli savieno spārnotā lokā.

Un gaisma iemirdzēsies,

Un spīdēs vēl spožāk

Bez važām, ko cilvēce uzlikusi,

Jo topi vēl spēcīgāks

Ar katru jaunu dienu Mīlestības rokās.

- ĻEVS R. / 27.08.2023 plkst.00:49 /

[levs-r]

Mūsu dzīves bingo

Paldies, ka nebaidies no spokiem

Tie nevar Tevi ievainot,

Bet mīļi aiziet uz tiem kokiem,

Kur putniem atliek dziesmu piedungot.

Tā nav dzīve, tas ir kino

Ikreiz, kad tevi ieraugot,

Es jūtu burvīgo šī mirkļa loto,

Kad uzvarētājs to nojauš, paredzot:

Ko paredz dzīve mums,

Ko paredz jūtu vējš,

Vai viņš tas dzīves ceļš,

Kas iesēj rīta klusumu?

Es nezinu, kad sākas un kad beidzas diena,

Vien skaitu to pēc sajustā,

Ikreiz, kad Tevi ieraugu,

Es topu saaustā audumā.

Un droši kāds šeit smejas,

Varbūt kāds šeit raud,

Bet dzīve nav tā izeja,

Aiz kuras visu jānoslauc.

Tā nav dzīve, tas ir kino,

Es sēžu rindā vienpadsmitajā,

Un skatos taisni Tavā virzienā,

Jo abi sēžam divdesmitajā. Tāds mums dzīves bingo!

- ĻEVS R. plkst.00:54, 25.08.2023 (pēc “Jaunais kinoteātris Paradiso”)

[levs-r]

PACIETĪGĀ NĀKOTNE

Nakts pārdzimst par gaismu,

Izdzīvojot laiku pa priekšu,

Līdzīgi dejā ik solis uz āru

Ir tuvošanās gaismai uz priekšu.

Es tuvojos ik dienu un skrienu ik stundu,

Tā māca man jūras vilnis un vējš

Nenogurt, kad grūti,

Bet ticēt pa īstam nākotnei.

Ļevs Rusilo, 22.08.2023

[levs-r]

Alberobello

Alberobello ir vārds, kas iekritis manī,

Atverot Twitter sienu, domājot par Itāliju.

Tik krāšņi satikt un satikties ar gaismu Tevī,

Un ļaut prieka gaismai būt,

Šai karstumā kā Alberobello gaišās mājas, kas izgaismo dailes māniju.

Alberobello skan kā dziesma,

Tur noteikti putni citādāk dzied,

Un, varbūt, kāds viegli sajucis prātā,

Bet domās viņš ceļo ar Tevi Itālijā,

Lai ieraudzītu sauli, kas riet.

19.08.2023 plkst.21.55

[levs-r]

Zvaigznes acumirklī

Paradīze, kas mūžīgi dzīvos,

Katra zvaigzne kā cilvēka sirds,

Un jebkurš, kurš ticēs pa īstam

Nonāks paradīzē uz Zemes jau rīt.

Ticēt, cerēt un mīlēt

Dots šajā dzīvē vienreiz,

Kaut gan dzīvīte Tevi jau mūžīgi mīlēs

Un dzīvība nekad neizsīks.

Esi pa īstam,

Netēlo niekus.

Tikai mirkļi tuvina mūs

Katru brīnumu pa ceļam sakrāt un kļūt.

Es skaitu zvaigznes debesu malās,

Nevaru saskaitīt un nevajag ar,

Jo katrā no mums ir galaktika,

Kosmoss jau tad, kad es domāju būt.

Klāt.

5.08.2023 plkst.00:04-00:05, iedvesmojoties no labā cilvēka zvaigžņu bildes - Ļevs R.