man ir apnicis dzīvot šajā materiālajā pasaulē. man riebjas šī patērētāju paaudze, ko mēs visi, mani tai skaitā, audzinām.
a ko man tas dos? kas man par to būs? kāds man no tā labums?
da nekāds, saproti, nekas tev par to nebūs, pilnīgi nekas.
tu vari sēdēt savās mājās pie kompja vai braukāt savā 20 gadus vecajā bē em vē (bet bē em vē taču, nu) un būt tik pat nekāds, cik tevi nekādu ir izaudzinājusi formālā izglītības vide, konservatīvā sabiedrība. kastē un rāmī domājošu. bez kritiskās domāšanas. ar pārliecību, ka viskrutākie ir tie, kuri sēdēja pirmajā solā skolā un viņu vidējā atzīme bija 9,5. vai ar pārliecību, ka viņi ir tādi lohi, but tu esi nu tik nenormāli kruts, jo tev uz visu ir vienalga, jo tev priekšnieku nav (nu kā dzied Olas, ja). vai, ka visi politiķi ir debīli, ka visi ir zagļi un krāpnieki. bet tu jau nu esi tas tīrais zelta gabaliņš, kurš 2x nedēļa piehaltūrē, saņemot par to motora salabošnu vai gēla nadziņiem kādus, nu teiksim, līdz 20-40 eiro. bet tas viss ir fine, tā taču tava nauda, dari, ko grib, nav tev nekādi nodokļi valstij jādod, tā jau daudz ņem. un vispār, lai skatās uz tiem, kas zog - tie biezie un politiķi, jo viņiem vienmēr par maz vai ne?
un kur nu, tu, tur kaut ko ietekmēsi, vai ne? jo nu neviens taču neies ielās vai nerakstīs tam politiķim feisbukā- eu kamōn šitā nevar, ja!. jo galu galā, kas tev par to būs, ja tu iesi un protestēsi vai ne? baigi vajag tās nepatikšanas, vai ne? neko jau par to, ka tu iesi ielās un teiksi savas vēlmes, neviens tev par to neko nedos vai ne, pilnīgi neko. kāda jēga.
man riebj, ka mūsdienās ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi tie, kuri dara kaut ko tā pat vien, aiz labas gribas, jo viņiem patīk to darīt,jo tas ir interesanti, jo tā tu it kā glāb pasauli. mūsu ir vairs tik maz, tik ļoti, ļoti maz, ka riebj, līdz kaulam riebj.
nu bet, ko var gribēt, ja tgad par labām atzīmēm skolās maksā naudu, par pirmo līdz trešo vietu sacensībās maksā naudu, par pirmo līdz trešo vietu kora skatē maksā naudu, par tikšanu un dziesmu un deju svētko maksā naudu, par tikšanu uz olimpiādi maksā naudu, par da jebko, kur ir kāds augsts novērtējums ir zelta, sudraba, bronzas diplomi, medaļas, balvas, tagad pat liecības skolās ir zelta, sudrba, bronzas krāsās. drīz būs jāmaksā, lai vispār atnāk uz skolu.
maksā par lietām, kas citiem liekas tik pašsaprotamas, par vienkārši lietām, kuras kāds dara no sirds, jo viņš ir izvēlējies to darīt. jo viņam patīk sportot, dziedāt, zināt.
bet nē, ir taču pārsvarā tādi, kuri iet un dara tikai tapēc, ka būs kārtējā medaļa, balva, nauda, diploms. jo bez - darīt? nu, nē, paldies par kūkām.
tik ļoti, ļoti riebj. līdz kaulam.
nenāc, nedari, neiesaisties vienkārši tāpat, lai izaicinātu sevi, lai pilnveidotu sevi, lai darītu labāku pasauli. nenāc. nevajag. nevajag tādus, kuriem kaut ko vajag, lai kas tiktu darīts. tādus cilvēkus nevajag. ļoti, ļoti nevajag.
romaincrisis
snowghoul
origamiaround
baratheonpilled
