Pusgada apkopojums
3.5 mēneši pavadīti bērnunamā, 5 nedēļas Indijā, aptuveni 3 nedēļas – apbraukājot Katmandu, Pokharu un Chitvanu, 2 nedēļas – kāpjot uz Anapurnas nometni un pastaigājoties pa Nepālas pauguriem.
Vislielākais Nepālā piedzīvotais pārsteigums – Skrīveru gotiņu parādīšanās kaut kur dziļi Nepālas laukos prom no jebkāda veida civilizācijas.
Nepatīkamākais atklājums – milzu piesārņojums gan uz ielām, gan upēs, gan gaisā un iedzīvotāju apbrīnojami vienaldzīgā attieksme pret netīrību sev apkārt.
Visbiežāk izmantotais vārds nepāļu valodā – Namaste!
Ja brauktu otrreiz, no mājām paņemtu līdzi – lielāku koferi, lai vairāk var atvest atpakaļ.
Nepāļu tradīcija, pie kuras neizdevās pierast – brokastīs iztikt ar tēju un diviem cepumiem, pusdienās līdz augšai sevi piestūķēt ar rīsiem un dārzeņiem un vēlreiz to pašu izdarīt īsi pirms gulētiešanas.
Mīļākais nepāļu ēdiens, kurš Latvijā man pietrūks – curd, kas ir salds jogurta un rūgušpiena mistrojums.
Ļoti pietrūka – zemenes vasarā, piens, kartupeļi un labi pagatavota gaļa.
Par ieradumu kļuvis – vingrošana un meditācija no rītiem un pozitīva noskaņošanās visai dienai!
Spilgtākais moments visa pusgada laikā – saullēkts pār Himalajiem no Mohare Danda virsotnes.
Vissatraucošākais moments – sēdēšana neziņā Deli slimnīcā, kamēr apkārt histērijā skraida Flāvija, pieprasot personālam mani ierakstīt palātā.
Pusgada nozīmīgākā atziņa – Latvija ir skaista!
Bailīgākais piedzīvojums Indijā – diennakti ilgais pārbrauciens no Katmandu uz Varanasi, kura laikā nomainījām trīs autobusus un ikreiz mūs kāds mēģināja apgrābstīt vai izmānīt naudu.
Bailīgākais moments Nepālā – nakts Himalaju viesu mājā pa ceļam uz Anapurnas nometni, kuras laikā piedzīvoju vieglu hipotermiju.
Lielākais panākums – 21. oktobrī plktst. 12:15 sasniedzu Anapurnas Bāzes nometni 4,130 metru augstumā!
Visskaistākā un neaizmirstamākā stunda šī pusgada laikā – tā, kas pavadīta sēžot sniegoto Himalaju ielenkumā Anapurnas Bāzes nometnes augstākajā punktā.
Visskaistākais vakars – saulriets, veroties uz Himalajiem no klusās un mierīgās Mohare Danda.
Cilvēki, kas man stāvēja klāt šos mēnešus – Flāvija, Kaša, Radžendra, Selīna, Hermejs, Emelīna, Pemba un Promods.
Nepatīkamākā nepāļu iezīme – pat pēc 5 minūšu sastapšanās autobusā vai pasta iecirknī, kuras laikā viņam kādā brīnumainā veidā izdevies iegūt manu vārdu un uzvārdu, seko mēnešiem ilga nemitīga ziņu sūtīšana facebookā. Flāvijai pat uzradās stalkeris, kas viņai sūtīja ziņas, rakstīja vēstules, nāca uz bērnunamu un dāvināja šokolādes.
Kāpēc es neieteiktu doties uz Katmandu – piesārņojums, troksnis, putekļi un ubagošana visās malās!
Kapēc es ieteiktu noteikti aizbraukt uz Nepālu – nav pat divu domu: Himalaji!
Izlasītās grāmatas – vairāk, kā pēdējo pāris gadu laikā kopā.
Ko palaidu garām – Dinamo hokeja spēles, Eirovīziju, Pasaules Hokeja čempionātu, kāzas, zemenes vasarā, pirmās skolas dienas.
Vislielākais izaicinājums – sadzīvot ar karsto un ātro itāliešu raksturu.
Ja pirms braukšanas zinātu, kas notiks nākamā pusgada laikā, vai tik un tā dotos uz Nepālu? Pavisam noteikti!