#bezmiegs

[t-itanesses]

tieši šonakt tāpat kā daudzās citās gribas pavisam vienkārši aizmirst aiziet gulēt

[betams]

gribēju uzdedzināt sveci, bet nevarēju atrast ar ko. trīsreiz izstaigāju visu dzīvokli meklējot "spičkas" vai šķiltavas, bet mamma atkal visas atstājusi kaut kur. tomēr atradu. uzdedzināju sveci. tad pagāja piecas minūtes un svece nodzisa, jo deglis nogrima parafīnā. dzīves ironija. tā pat ir ar lietām dzīvē- meklējam ilgi un neatlaidīgi. atrodam un esam priecīgi. paiet mazs mirklis un beidzās. vienalga, vai mūsu vai citu apstākļu sakritību dēļ, bet viss ir cauri. un viss sākās no gala. dzīves ironija.

[betams]

Guļu un klausos, kā tikšķ pulkstenis. Skaita laiku, skaita manas dzīves sekundes. Zinu, ka vajadzētu gulēt, bet neizdodās aizmigt. Man patīk tā skaņa, atgādina vecos laikus, kad es biju maza un paliku pa nakti pie omītes. Viņai bija mazs, melns pulkstenis, kurš tikšķēja. Un es gulēju un klausījos. Un tagad- guļu un klausos. Klausos pulkstenī, klausos savā elpā. Ieelpoju. Izelpoju. Piecas sekundes. Minūtē- 12 reizes. Stundā- 720. Dienā- 17280 reizes. Bet varbūt mana matemātika nojuka un jāiet gulēt.

[unicorneverlies-blog]

Divu veidu naktis.

Priekš manis ir divu veidu naktis. Naktis, kad vari un vēlies tikai gulēt. Kad vēlies, lai pasaules domas un problēmas tevi tiešām neskar. Lai tu esi viens un brīvs, tajā pašā laikā ieslodzīts savā prātā, domās - sapnī. Bet tās tomēr ir citādākas. Šie sapņi ir nākuši no tavām domām, tavas galvas, tavas dzīves. Taču tie nekad netiks parādīti loģiskā un pareizā secībā, kā viss ir noticis, kā visam jānotiek. Pagātne pārosies ar tagadni un nākotni. Taču tomēr, tas itkā ir labāk, nekā apsvērt visu smago un sarežģīto. Taču tomēr. Tik daudz neloģiskuma, vislaik nevar būt. Savādāk tu sāc dzīvot citā realitātē. Ir arī otra veida naktis. Tu sēdi pie atvērta loga, klausies mīļākās dziesmas. Un domā. Visu loģiski. Pagātne, tagadne, nākotne. Smagāk nekā sapņos. Bet loģiskāk. Spriedumi ir tīrāki. Vairāk var saprast. Taču nekad nebūs tā, ka izdomāsim mēs visu līdz galam. Paliks tā sivēna aste, kaut kur paslēpusies. Mēness naktī,pie debesīm, gan jau to apēdis. Un tā tas domas nekad nenonāk līdz galējam lēmumam. Vienmēr visa informācija tiks noapaļota. Jāzin viss, lai secinājumi būtu precīzi. Tādēļ. Principā negulētas, domājošās naktis, ir tik par bezjēdzīgas cik gulētās. Tu vienkārši nosit laiku. Ar domām kas nekad nenovedīs līdz risinājumam, vai arī ar sapņiem, kas varbūt nekad nepiepildīsies..(jo uz pasaules nav tik caur iztikas līdzekļu,lai visi būtu miljonāri. Un visi mēs nevaram būt supervaroņi..)

[klicijs]

1.daļa ''Ierašanās''

Buenos días!

Ir pagājušas jau nepilnas 2 dienas kopš esmu prom no Latvijas. Pa šo laiku ir daudz kas piedzīvots. Vispirms pastāstīšu, kā vispār tikām līdz Salou...

Pusotra diena tika pavadīta lidostā vai lidmašīnā. Sākumā aizlidojām uz Oslo. Tur apēdu pusdienas, kuras sastāvēja no maizītes, viena cīsiņa, kečupa un nedaudz sinepēm. Pēc kaut kā tāda man tikai pieauga izsalkums. Pienāca vakars klāt un beidzot varējām lidot uz Barselonu. Varu beidzot teikt, ka redzēju Eifeļa torni - no pāris kilometru attāluma viņu diezgan labi varēja redzēt.

Pienāca pusnakts un beidzot nokļuvām Spānijā, Barselonā. Mums bija daudz bagāžas līdz un naktsmājas nesanāca sarunāt, tāpēc par mūsu naktsmājām kļuva lidostas krēsli. Pirms tam paēdām vakariņas - 1 trīsstūrmaizīti, kurā pat nebija gaļas. Gulēšana sanāca amizanta, jo sanāca pārbaudīt savas lokanības spējas. Pienāca rīts - lāgā nepagulējuši, nepaēduši meklējām transportu uz pilsētas centru. Tas prasīja vairākas stundas līdz beidzot aizbraucām, tur kur vajadzēja. Pēc ilgiem laikiem sanāca paēst normālas pusdienas - kādā mazā korejiešu kafejnīcā pasūtīju vistiņu ar frī kartupeļiem un kokakolām. Jau sapazinos ar 2 vietējiem kataloņu večukiem - ne vella nesapratu, ko viņi stāstīja, jo kataloniešu valoda ļoti atšķiras no spāņu. Bet lāga večuki - izsmējāmies (es smējos par to, ka neko nesapratu!). Grūti pierast pie viņu sasveicināšanās stila - viņi kārtīgi nepaspiež roku, bet gan viegli paņem roku ''puspaspiedienā''. Apmēram tā, kad čaļi dod roku meitenēm, kad iepazīstas tikai straujāk.

Bijām izstaigājuši vairākus kvartālus un pabraukājušies ar metro līdz beigu beigās atradām pareizo vilcienu ar kuru aizbraukt līdz Salou. Nokļuvām Salou un katrs devāmies uz savu viesnīcu. Pilsētiņa īstenībā nav tik liela - no viena gala līdz otram var nokļūt apmēram 40 minūtēs. Ienācu viesnīcā (Hotel Playa Park***) un recepcijā stādījos priekšā, kas es tāds esmu - darbinieki bija ļoti atsaucīgi un draudzīgi, un jau pirmajās minūtēs ierādīja manu jauno dzīvesvietu, kā arī paēdināja.

Par vietu, kur es esmu apmeties - dzīvoju blakus viesnīcai, kur darbinieki dzīvojas. Dzīvoju vienā no numuriņiem - 4 cilvēki, 3 istabas. Te ir gan pašiem sava virtuve ar ledusskapi, mikroviļņu krāsni, vannasistaba/duša, balkons un viesistaba ar teļļuku. Blakus atrodas arī baseins, kurā var peldēties dienas gaišajā laikā. Guļu divstāvīgajā gultā. Dzīvošos kopā ar slovāku, gruzīnu un portugāli. Rēcīgi čaļi. Sazināties ir diezgan vienkārši - runāju angliski, krieviski un nedaudz spāniski un franciski. Sākumā gan jau būs problēmas sazināties ar spāņu kolēģiem, jo viņi angļu vai krievu valodu minimāli zin. Dzīvoju kādus metrus divus simtus no Vidusjūras krasta.

Par ēdināšanu - ēdienreizes ir noteiktā laikā, bet var ēst cik grib no dotā sortimenta. Grūti būs pierast pie tā, ka gaļu nāksies maz ēst, jo pagaidām jebkura gaļa (pat vistiņas), kuru esmu notiesājis ir garšojusi diezgan švaki.

Par Salou apkārtni, kultūru - apkārtne, protams, ļoti skaista. Klintis, palmas, paugurains reljefs. Te savā ziņā var vilkt paralēles ar mūsu Jūrmalu un ne tikai tāpēc, ka šī ir maza kūrortpilsētiņa pie jūras, bet gan tāpēc, ka šeit ir mežonīgi daudz krievi. Apmēram tik pat daudz cik Imantas iekšpagalmos, tikai bez treniņtērpiem un divlitrenēm. Vēl tikai ''Jaunajam vilnim'' jāatbrauc šejieni.

Gaiss šeit ir samērā normāls ar lielu mitruma līmeni. Saulē atrasties gan ir hārdkōri, jo tā atrodas tieši virs galvas un nežēlīgi cepina. Vakar ar Kristapu gribējām aizlaist uz jūru nopeldēties, bet tad atklājām, ka pie krasta ir tur daudz izskalotas medūzas. Vēl neesam sapratuši vai tās ir kaitīgās medūzas, vai arī labsirdīgās. Pamazām adaptējos pie spāņu valodas - viņi runā ātri un kā uzvilktas lelles. Taču tas ir sīkums, jo pārsvarā te dzirdama krievu valoda.

Vakar paskatījāmies, kā šeit ar naktsdzīvi. Normālus klubus pagaidām neesam atraduši, bet gan jau ar laiku kaut kas iekritīs acīs. Spānijā praktiski nav odu, taču te ir animatori - tie, kas staigā pa ielām un aicina iet uz viņu klubiem. Daži bija riktīgi uzmācīgi (''Dēr vīl bī verī big rašan pārtī!''), bet nu aizgājām uz tiem klubiem, lai saprastu vai turpmāk iet/neiet tur. Aliņš Spānijā gan ir pretīgs, bet gan jau ar laiku pieradīšu pie tās bezgaršas, jo slāpst šeit.

Īsumā pastāstīju, ko te daros. Došos šopingā pa ieliņām, jo esmu ieradies Spānijā tikai ar melnām kurpēm un portatīvo.

Adios!

[grabasti-blog]

/sākums

kamēr uzštellēju šito verķi, pārgāja visa vēlme rakstīt. pārgāja arī bezmiegs. arlabunakti, Susuriņ, lai tev jauka diena.