#studijas

[sidraba]

Nav naudas transportam, jādodas studēt

Palasīju jaunākās izmaiņas sabiedriskā transporta biļešu cenās un nonācu pie vienkārša secinājuma - jādodas studēt. 

Studentu biļete visiem transporta veidiem visām dienām mēnesī izmaksā 16€. Ja mēs pieņemam, ka mēnesī parastā mirstīgā strādājošā persona vismaz vēlas 20 reizes aizbraukt uz darbu un 20 reizes atbraukt no darba atpakaļ, tad tie kopā ir 40 braucieni ar sabiedrisko transportu, kas naudiskā izteiksmē būtu 35€ (mēnešbiļete darba dienām vienam maršrutam). Mēnesī būšana studentam ietaupa 19€ (35-16) un gadā - 228€ (19€ reiz 12). Un aprēķinā ir izmantots pieņēmums, ka strādājošā persona brauc ar sabiedrisko transportu tikai darba dienās un tikai viena maršruta ietvaros. 

Nu lūk, ieraudzīju cenas un ķēros pie nākamā loģiskā soļa - pārbaudīt, vai klasificējos valsts apmaksātai budžeta vietai universitātē (ņemot vērā, ka esmu ieguvusi gan bakalaura, gan maģistra grādu). Lūk, ko saka augstskolu likums (47. pants 2. punkts):

(2) Tiesības studēt par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot vairākas reizes. Par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var studēt tikai vienā studiju programmā.

Tālāk nepieciešams saprast, ko īsti studēt. Mana prioritāte šai gadījumā ir "studiju programma ar daudz budžeta vietām". Atbilstoši LU publicētajam maksimālajam studiju vietu skaitam uzņemšanai 2014./2015. mācību gadā visatbilstošākās studiju programmas būtu datorzinātnes un ķīmija. Savukārt RTU plānotās budžeta vietas 2014./2015. gadam rāda, ka šeit var izvērsties - budžeta vietas ir bagātīgā skaitā būvniecības inženierzinātņu, datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas, elektrotehnikas un telekomunikāciju un enerģētikas un elektrotehnikas fakultātēs. Būvniecībā gan varētu būt sarežģītāki uzņemšanas noteikumi, kas automātiski izslēdz šo fakultāti no iespējamajām mācību iestādēm. Tā kā LU ir mazāks budžeta vietu skaits, tad izvēlēšos RTU vienu no budžeta vietām bagātākajām studiju programmām - Telekomunikācijas (155 budžeta vietas).

Tālāk mani interesē iestāšanās noteikumi. 

3.1. Reflektantu uzņemšana pilna laika pamatstudiju programmās notiek konkursa kārtībā, pēc centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem:

Būvniecības, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas, Elektronikas un telekomunikāciju, Enerģētikas un elektrotehnikas, Transporta un mašīnzinību fakultāšu studiju programmās – divi CE no minētajiem: 1) matemātikā (obligāti) un 2) fizikā vai svešvalodā (angļu, vācu vai franču);

Nedrīkst aizmirst, ka pieteikšanās studijām maksā 30€ (līdz ar to kopējais minimālais ietaupījums samazinās līdz ~200€ gadā. 

Vai 200€ ir pietiekama summa, lai čakarētu valsti (augstskolas necieš no tā, ka aizpilda budžeta vietas)? Es vēl nezinu. Paskatīšos, cik maksās braucieni, pērkot vairumā, lai varētu izrēķināt reālo ieguldījumu personīgi sev. Katrā ziņā pieteikšanās studijām sāk izskatīties arvien vilinošāka. 

[nukamon]

Vasara

11. jūlijs - 1. septembris

Sāku no jūlija vidus, jo tad man beidzās mācību semestris.

Atprasījos no darba, lai varētu 10 dienas pavadīt Latvijā. Atteicos no dalības Positivus, lai varētu vairāk laika pavadīt ar ģimeni un Elizabeti.

Nevarētu gan teikt, ka diži iztrūka man izklaides. Uzspēlējām ar draugiem basketbolu, ko nebiju darījis jau kādus 2 gadus. Zaudēju zoli botām, kas man kalpoja kādus 7 gadus. Žēl, bija labas. Prieks bija satikt savējos. 

Atlikušo vasaras daļu pavadīju ārpus Latvijas. Lielāko daļu laika Nīderlandē. Strādājot. Bija nedaudz pagrūti, bet man bija Elizabete blakus, kas deva lielu prieka devu katru dienu.

Par pārsteigumu, arī šeit Nīderlandē viņiem ir vasara! Vienu nedēļu temperatūra bija ~30°C. Tas bija tik liels pārsteigums, ka daudzi holandieši tam neticēja - sūdzējās, ka ir pārāk karsts un velkāja ziemas jakas.

Kā nu tā nebūs Nīderlande, ja nelīs. Letiņi, nesūdzieties - te līst krietni vairāk. Pat tagad, kad es rakstu šo rakstu, līst!

Ar Elizabeti devāmies apskatīt Emmenas Zoo. Jāsaka godīgi, Rīgas Zoo ir ļoti maziņš salīdzinājumā. Elizabete no sākuma nevēlējās doties, bet jau, kad bijām apskatījuši tikai pirmo objektu, mainīja savas domas. Ja gadies Nīderlandē un ir labs laiks, iesaku to apciemot.

Kā arī apskatījām Roterdamu un Hāgu. Abas ir ļoti skaistas pilsētas. Pilnīgi žēl, ka Assena (pilsēta, kurā es dzīvoju un kas ir novada centrs) ir tik ļoti vienmuļa.

Lielākais vasaras piedzīvojums bija ceļojums uz Barselonu! Ar autobusu! No Amsterdamas uz Parīzi, kur pavadījām kādas 6h, un tālāk uz Barcelonu. Nebija nemaz tik traki, kā varētu padomāt. Veselas 5 dienas tika pavadītas tur un tomēr ne viss tika apskatīts. Mēs dzīvojām brīnišķīgā kempingā - "Camping 3 estrellas". Lēts, 30 min ar autobusu no Barcelonas centra, tieši blakus ir jūra. Katru rītu modos un devos uz jūru nopeldēties. Katru vakaru nopeldējos. Burvīgi pavadīts laiks. Kā arī paveicās, ka nebija baigā sutoņa. Vienu brīdi uzlija, bet tas diži netraucēja.

Diemžēl vasarai tomēr bija jābeidzas. Tāpat arī šim ierakstam ir jābeidzas. Līdz nākamajam ierakstam.

[nukamon]

Studē, studē, studē, studē, jāpastudē

3.novembris - 14. aprīlis

Jā... Ļoti ilgi neesmu papildinājis savu blogu. Tas tāpēc, ka ļoti daudz laika pavadu lietderīgi. Šodien iedomājos, ka varētu beidzot ierakstīt ko jaunu, jo 2 smagi eksāmeni aiz muguras un tuvākie ir vēl gana tālu. Kaut gan vajadzētu tomēr gatavot daudz ko vēl citu, šodien piešķīru sev vakaru brīvu.

  Tie, kas lieto twitter ikdienā un pievērš uzmanību tam, ko es tur rakstu, gan jau ka ir pamanījuši, ka es tur vairs nerakstu (ar pāris izņēmumiem mēneša laikā). Sapratu, ka nav laika tam. Pietiek jau ar to, ka FB un draugiem.lv lietoju.

  11. novembris - Lācplēša diena. Man jau viss kā ierasts - svecīte logā un pildu kārtējo programmēšanas darbu. Kā arī todien Google Chrome izdomāji mani atpūtināt no FB un izlēma, ka tieši šī mājaslapa man neies.

18. novembris - atkal svecīte un atkal gatavoju kārtējo programmēšanas darbu un vēl rakstu referātu projektam.

  Mans labs draugs, kurš dzimis Indonēzijā, uzvarēja Atmel konkursā un laimēja naudas balvu un vēl visādas smukas lietiņas, kā arī dabūja pareklamēt sevi internet vide ar savu mobile telefona projektu.

Maximas traģēdija... Izsaku līdzjūtību vēlreiz cietušo paziņām. Man par laimi, mamma todien negribēja doties uz tieši to "Maxima". Tā atradās viņai tieši pa ceļam uz mājām no darba.

Tā programmēšana mani nobeigs - es pat nepamanu, ka ir jau rīts iestājies, bet gandrīz ne par kripatiņu tālāk tanī neesmu ticis. Kkas nav kārtībā tur.

Vēl joprojām mani uzjautrina holandiešu negatavība sagaidīt ziemu - viņi slēdza universitāti, jo sabiedriskais transports negāja, jo uz brīdi sāka snigt.

Viss decembris tika pavadīts šausmās par to, kas ir jāpaveic saistībā ar studijām - tiešām jau bija ļoti tuvu izmisumam. Pat apsvēru domu nedoties uz Latviju brīvdienās, lai varētu visu sakārtot. Protams, bija forši, ka tomēr devos uz Latviju, bet nespēju atpūsties, zinot to, ka tik daudz ir jādara, bet es neko nedaru.

Vēl jau vesels stāsts par to, kā es nokļuvu uz Latviju. Bet teikšu īsi - nokavēju lidmašīnu un braucu ar busiņu (pat pats sēdēju pie stūres ap 4 no rīta).

Arī es izrādīju savu patiku pret Dona jauno disku, bet jāsaka, ka pēc 3x, kad esi to noklausījies, sāc saprast, ka liela daļa to dziesmu ir kunkstēšana.

Sāku skatīties "Brain Games" - iesaku visiem, kam kaut cik interesē, kā mūsu uztvere strādā. Šis raidījums liks apšaubīt gandrīz visas Tavas veiktās izvēlēs.

Kad braucu uz laukiem Ziemassvētkos, gadījās redzēt neatkārtojamu skatu. Iedomājies - Tu brauc mašīnā pa Saldus šoseju, esi nedaudz aiz "Lāču" ceptuves, pēkšņi redzi vīru kovboja cepurē vedam pavadā kamieli un ir ziemas vidus!

Paši Ziemassvētki jau bija kā ierasts - kārtīgs šoks manam vēderam. Jauno gadu sagaidīju ar ģimeni, Dārtas draudzenēm un manu mīļo Elizabeti. Izdekorējām āra nojumi, lai būtu krāsaināk un uzšāvām pāris salūtus.

Kad atgriezos no brīvlaika, mani pārsteidza mana piparmētra Pepe - šī vēl bija dzīva, bet vajadzēja savas 2 nedēļas, lai viņa atkoptos. Loks Ikars gan neizvilka. Pāris nedēļas vēlāk es beidzot ieraudzīju sniegu sniegam no debesīm un paliekam uz zemes. Tas bija tik patīkami, ka man smaids nenonāca no sejas to dienu laikā, kamēr sniegs vien turējās.

Vārda diena arī iekrita šajās dienās - uzrīkoju ballīti. Pirmo reizi šajos 3 gados mana vārda diena tika atzīmēta :) Es gan ātri atslēdzos (ciemiņi vēl bija dzīvoklī), bet ballīte bija!

Olimpiskās spēles - es biju pieticīgāks savās cerībās par medaļā,m, tāpēc šīs spēles bija patīkams pārsteigums. + Indonēzieši uzzināja, ka ir arī Ziemas Olimpiskas spēles :D

Šo spēļu iespaidā, programmēšanas pasniedzējs uzdeva mums uztaisīt aplikāciju saistībā ar to. Kārtējā nedēļa pie datora programmējot...

Valnentīndienā uztaisīju mīļu spēlīti Elizabetei :) Domāju, ka šāda pārsteiguma dāvana bija daudz vērtīgāka par jebkādu nopērkamu dāvanu.

Lielais notikums šajā periodā - ceļojums uz Itāljias Alpiem, lai varētu nedēļas garumā izbaudīt nogāzes zem dēļa. Teikšu tā - bija superīgi, bet radinieki gan māk krist uz nerviem.

Gribēju nodot asinis šeit. Izrādās šis process ir tik sarežģīts un laikietilpīgs, ka ātrāk es Rīgā nodošu kā šeit.

Ukrainas krīzes situācija. Šeit ir sajūta, ka viņi vēlas nogaidīt, jo baidās zaudēt tik nopietnu resursu piegādātāju. Tas tik ļoti tracina mani! Uzspēlēju futbolu un zaudēju labās kājas īkšķa nagu. Tagad saprotu, cik nozīmīgs tas ir.

Dabūju darbu - strādāju bārā par trauku mazgātāju. Priekšnieks ir grieķis, pavārs ir pa pusei itālis un pa pusei spānis, precējies ar krievu meiteni, kurai tēvs nāk no Azerbaidžānas. Personāžs tur ir raibs un interesants. Pilnīgi prieks tur strādāt.

Studijas, protams, arī spiež un parādi liek manīt.

Tas tā kā būtu viss šim brīdim. Galvenais turēt galvu augšā!

[icolllect]

Kamēr vēl karstas emocijas, padalīšos ar saviem iespaidiem par vakardienu. Vakardiena bija īpaša ar to, ka filmējām dziesmas videoklipu ko veidojam studiju kursa ietvaros.

Jautāsi, kāpēc dziesmas videoklips? Jo tas bija kaut kas jauns un nezināms - līdz šim. Konceptuāli visi pārējie piedāvātie filmēšanas darbi bija kādreiz jau veikti - īsfilma (ir), reklāma (ir), intervija (ir). Konkrētai dziesmai videoklipu nebijām filmējuši. Jā, mēs - Es, Inese, Santa, Diāna un Mārtiņš. Mūsu kreatīvi radikālais grupējums.

Dziesmas nosaukums un video sižets, lai paliek noslēpumā tīts, bet par filmēšanas aizkulisēm gan pastāstīšu. Lielā diena, lielā filmēšana. Tik tiešām, filmējām visu dienu, apvienojot filmēšanu ar Cēsu muzeja apskati. Lai iespaidīgāk izklausītos, filmēt beidzām 22.30 pēc Latvijas laika.

Pirmās ainas norisinājās lielveikalā. Dabūjuši visas atļaujas devāmies filmēt ar pārliecību, ka pa pus stundu jau safilmēsim. Satiekam veikala atbildīgo personu, kas mūs visu filmēšanas laiku uzrauga, lai nenotiek kaut kas neatļauts un sākas kaulēšanās par atvēlēto filmēšanas laiku. -"Pa 15min safilmēsiet?", - "Nē! Mums vajag vismaz pus stundu.", - "Labi, dodu jums 20min." Kā tad, precīzu laiku neuzņēmu, bet filmējām vismaz 40min. Nākamās 40 minūtes ritēja pēc plāna ar sīkām ķibelēm, piemēram, aktieris neredz cauri maskai un iet uz dullo (par laimi neko nesagāza), nesaprašanās kolēģu vidū (vienošanās ātri tika panākta), kadrā iekļauti nevajadzīgi, lieki elementi un veikala pircēju pārmetošie skatieni un komentāri - "Tu tak nemāki, kājas nedrīkst fotografēt." Stress mijās ar prieku, taču visu izdevās realizēt.

Tālāk sekoja patīkamā daļa, kur bez steigas un pārmetošiem acu skatieniem varēja izpausties pilsētvidē. Šeit gan nav ko stāstīt, jo sprunguļus mūsu ratos neviens nemeta.

Otro filmēšanas daļu, kas notika izgāztuvē, visnotaļ biedējošā vietā, aprakstīšu vēlāk.

[siimors]

kāpēc (ne)studēt Latvijā?

Hei,

var manīt, ka vienaudžos (stiepjams jēdziens ) ir uzrūdzis konflikts starp variantu studēt Latvijā un variantu doties savas šūnas nodarbināt ārpus valsts.

Tikai pēdējā gada laikā apjēdzu, ka Latvijā ir tik daudz jaunu, intensīvu un lietas gribēt mainoši prāti ar tumīgu un ņudzošu potenciālu - skatos un priecājos. Tieši tādi cilvēki ir vajadzīgi šeit.

Tomēr, ikdienā saskaroties ar dažādām Latvijas sistēmas šķautnēm, nav brīnums, ka daudziem patriotiskais faktors īsti nenostrādā un tīri loģisku apsvērumu dēļ tiek meklēti studiju varianti UK, Vācijā, Dānijā, Nīderlandē un tā tālāk.

Taču, dodoties studēt citur, ir jārēķinās ar faktu, ka reti cilvēki, kas pēc studijām arī paliek citā valstī, spēj dabūt labi atmaksātu darbu savā specialitātē, pat ja radījumam ir konkrētās valsts izglītības diploms. Es zinu uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus latviešus, kas tiešām darbotos labi atmaksātā darba vietā savā jomā - nevis tāpēc, ka indivīdu zināšanu līmenis vai iniciatīva nebūtu pietiekami spodra, bet gan tāpēc, ka citās valstīs gluži vienkārši simpātiskāki potenciālajām darba vietām šķiet savējie (kas ir diezgan loģiski).

 Tas arī daļēji pārklājas ar faktu, ka Latvijā visa sistēma ir sasodīti nesakārtota un tajos robos var diezgan viegli pagaidām ielīst, kā arī lielākajā daļā sabiedrības ir sastopams postpadomju konservatīvais gars, kas nespēj ģenerēt jaunas idejas . Attiecīgi, ir daudz vieglāk iegūt atpazīstamību un tiešām ar savām idejām reāli kaut ko pilnveidot vai mainīt.

Vai es esmu pret studijām ārzemēs? Nē, noteikti un galīgi nē.

Es uzskatu, ka mums, zaļajiem gurķiem,  vajag izvazāties pa pasauli un apaudzēt katra kultūrslāni, pavērt savas ierūsējušās smadzeņu eņģes un gūt izpratni savā jomā starptautiskā, aktuālā līmenī. Pat ja nedodas uz pilna laika studijām ārzemēs, apmaiņas programmas, manuprāt, ir obligāts priekšnosacījums veiksmīgai darbībai.

Nav noslēpums, ka Latvijā  mēdz izmantot apsūnojušas metodes no aizgājušiem gadsimtiem, taču tas viss ir maināms, ja Latvijā atgriezīsies/paliks tik ģeniāli un idejas dzemdējoši prāti kā mūsu jauniešu aktīvā daļa.

Ej, darbojies un dari, nevis atsēdi laiku. Tev nekad vairs nebūs iespēja iegūt zināšanas, pieredzi un iespējas, kas tika sniegtas vidusskolā un augstskolā.

Gan jau neko jaunu irbīšprātuļojumi nav pateikuši - viss jau zināms. Bet tiešām padomājiet.