Not today Justin
No title available
$LAYYYTER
wallacepolsom

祝日 / Permanent Vacation

Love Begins
we're not kids anymore.
RMH
🪼
cherry valley forever
noise dept.
No title available

★

Kiana Khansmith
Jules of Nature
todays bird
Claire Keane
Misplaced Lens Cap
occasionally subtle
Peter Solarz
seen from United States
seen from Colombia
seen from United States

seen from Germany

seen from Türkiye
seen from United States
seen from United States
seen from Türkiye

seen from India
seen from United States
seen from Nigeria

seen from Maldives
seen from Colombia

seen from Morocco
seen from United States

seen from United States
seen from United Kingdom

seen from Indonesia

seen from United States

seen from United States
@aizsmakums
Par šo draudzību būtu vēl daudz jāizstāsta, bet viņi abi taču ir tikai zilumi, cigaretes un rupji joki.
polaroīdu kamera nebija zojas vienīgais fotoaparāts un viņa par visu varu uzstāja, ka vēlas no viņa ģīmja taisīt mākslu. nekādu mākslu gan tobijs tajās bildēs nesaskatīja, tomēr tās viņam patika gana labi (vai arī viņš izjuta pret zoju gana daudz cieņas), lai pieprasītu tās sev dāvanā.
amsterdama. the closest i ever got to gay.
brīžiem k. kļuva neizturama un tobijam gribējās aizcirst durvis viņai deguna priekšā un uzkliegt lai iet sarīties savas brīnummaizītes un tikt ar savām problēmām galā pati. bet viņš zināja, ko par to teiks verners, tāpēc tā vietā tobijs saķēra k. aiz rokas un pa dzīvokļa durvīm abi izstormoja reizē būdami vienlīdz priecīgi par iespēju viens uz otru dusmīgi glūnēt, nesarunāties un kalt plānus, lai no ledusskapja izēstu otra mīļākos ēdienus.
patiesībā dusmaz bija pārgājušas jau brīdī, kad abi sacentās kuram pirmajam un skaļāk izdosies aizcirst visas ceļā esošās durvis, tomēr loma bija jāiztur, lai nezaudētu ciešu savās acīs, tādēļ sakrampētām rokām un uz priekšu pacirstiem skatieniem, viņi soļoja pie nerra, lai tur šķirtos un k. paliktu uz bāra letes sēžos un vērojot verneru un nerūkošo netīro trauku kalnu.
vidusskolas pēdējās klasēs tobijs ar k. uz īsu brīdi bija pāris. tas neilga vairāk par mēnesi un nebija tik nopietni, lai viņi atcerētos, kurš kuram apnika pirmais. tobijs zināja, ka k. bija ieķērusies nerrā un k. zināja, ka tobijs būs ar mieru pienest brokastis ikvienai, kas būs ar mieru viņa gultā gulēt. tas bija apbusēji izdevīgs darījums.
tā pirmā nakts, kad mēs visi trīs atkal tikāmies pēc veselas mūžības, es brīžiem iztēlojos, ka tā beidzas šādi (nejautājiet man kāpēc verneram ir mati): mēs ar verneru abi kopā pārnesam k. mājās kā no ielas savāktu kaķēnu, ko viņa ar savām milzīgajām acīm, izspūrušajiem matiem, flirtējošo stāju un asajiem nadziņiem patiešām atgādināja.
visdrūmākajās dienās mūs no strīdiem glāba šis: nerrs nez kur bija sadabūjis mantiju, uz kuras uzzīmēta mikijpele.
brīžiem, būdama galīgi neomā, k. mēdza izlikties, ka uzskata mūs par galīgiem idiotiem.
kad pie mums ar nerru ievācās k. tas bija it kā mums, dieviem vīriešiem, pēkšņi un bez seksa būtu piedzimis mazs, kaprīzs bērns, kas visiem spēkiem jātur labā garstāvoklī, lai roķele brēcot nestieptos pēc neatļautā kāruma. bet kaut kā mēs trijatā tikām galā.
parīze ir sliktākā vieta pasaulē, kur būt agri no rīta un ar paģirām. ielas iekārtotas pēc kaut kādas idiotiskas shēmas un slīkst gružos, neviens nerunā angliski, bet visas vietas, kur izgulēt dzērumu ir aizņēmuši vai nu bezpajumtnieki vai jaunbagātnieki. galu galā viņu tomēr savāca kādi ielu muzikanti, arī ne vietējie un pie viņiem tobijs palika nedēļu.
zojas polaroīdu fotoaparāts no aizmirstības tika izcelts katrā ballītē, kad saražoja čupu ar fantastiski tizliem kadriem.
daudzas no tām naktīm dienām un nedēļām heroīna drudzī tobijs neatceras vispār. atlikušās gribētu izdzēst no atmiņas, lai ķermenis kāri nesalēktos katru reizi, ieraudzījis adatu. biežāk nekā viņš gribētu atzīt nākas sev atgādināt par laiku klīnikā un vernera sitieniem brīžos, kad viņš grasījās salūzt.
nesaskaņas ģimenē pārvērta viņa pēdējos skolas gadus un pirmos gadus pēc skolas par īstu murgu. tas bija laiks, kad tobijs sāka lietot.
tas pats džemperis, kura brāli viņš uzdāvināja nerram.
tobijam patika lasīt, lai arī nevienu grāmatu viņš nespēja pabeigt. kļuva garlaicīgi, pietrūka uzmanības un viņš aizmirsa visu izlasīto. skolā skolotāja bija apgalvojusi, ka viņam padodoties sacerējumu rakstīšana, bet vajadzētu vairāk piestrādāt pie izteiksmes, jo doma pārāk mētājoties. varbūt kādreiz nākotnē.
tobijs dievināja dzīvniekus, īpaši suņus. viņam pašam bērnībā reiz bija suns. tagad viņš mājdzīvniekus nevarēja atļauties sava neprognozējamā dzīvesveida dēļ.